8 sējumi “Report on the scientific results of the Voyage of H.M.S.Challenger” un 23 sējumi “Dr. H.G.Bronn's Klassen und Ordnungen des Their-Reichs” LU Muzeja Zooloģijas kolekciju bibliotēkas krājumā (Foto: Sarmīte Livdāne)
8 sējumi “Report on the scientific results of the Voyage of H.M.S.Challenger” un 23 sējumi “Dr. H.G.Bronn's Klassen und Ordnungen des Their-Reichs” LU Muzeja Zooloģijas kolekciju bibliotēkas krājumā (Foto: Sarmīte Livdāne)

Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Zooloģijas kolekcijās pabeigts darbs pie Muzeja zooloģijas vēsturisko grāmatu krājuma apzināšanas, sakārtošanas un reģistrēšanas elektroniskajā datubāzē. Drukāto izdevumu un nepublicēto izdevumu bibliotēka iekļauj sevī 1451 eksemplāru - 652 dažādus nosaukumus. Hronoloģiski grāmatu, manuskriptu, periodisko izdevumu un atsevišķu rakstu krājums aptver 192 gadu garu laika periodu no 1823. līdz 2015. gadam.

LU Muzeja Zooloģisko grāmatu krājuma veidošanas sākums ir saistāms ar 1920. gadu, kad Latvijas Augstskolas Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā izveidoja divus institūtus:

1) Sistemātiskās zooloģijas institūtu un

2) Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu.

Institūtus apmēram 20 gadus vadīja Naums Lebedinskis un Embriks Strands, viņi pārraudzīja gan mācību, gan zinātniskā darba materiālus - dabas kolekcijas, kas ar laiku izveidojās par muzeju, un zinātniskās literatūras krājumu - institūtu bibliotēkas. Šajās bibliotēkās bija speciālā literatūra, kas nepieciešama zinātniskajā darbā un praksē: klasiska izziņu literatūra, faunas noteicēji, institūtu darbinieku zinātniskās publikācijas, mācību līdzekļi, vietējo un ārzemju kolēģu atsūtītie materiāli - zinātniskie raksti, publikāciju atsevišķie novilkumi. Šie izdevumi bija, lielākoties, franču un krievu, bet, visvairāk, vācu valodā. Bieži tajos ir publikācijas autora veltījums, dāvinājuma ieraksts, grāmatas īpašnieka autogrāfs vai zīmogs. Arī Latvijas Universitātes Sistemātiskās zooloģijas institūts un Hidrobioloģiskā stacija izdeva rakstus - Folia Zoologica et Hydrobiologica 23 laidienus (1929. - 1943. gads), un Festschrift zum 60. Geburtstage von Professor Embrik Strand, kurš veltīts E. Stranda 60 gadu jubilejai un kura 5 sējumi iznāca laika posmā no 1936. līdz 1939. gadam.

1939. gadā, sakarā ar vācu tautības pilsoņu izbraukšanu LU institūti sāka pārņemt arī materiālus no Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher-Verein zu Riga, dibināta 1845. gadā) un Kurzemes provinciālmuzeja Jelgavā. Pārņemtās kolekcijas ir reģistrētas institūtu dokumentācijā, bet vismaz daļa no Dabaspētnieku biedrības bibliotēkas nonāca fakultātes un tās institūtu rīcībā, taču, institūtu darbiniekiem kara dēļ nomainoties un prioritāri strādājot ar dabas materiālu krājumu, vēl ilgi netika reģistrēta. Tajā ir arī 19. gs. sākuma periodiskie izdevumi, rokraksti un grāmatas.

Pēc 2. pasaules kara atjaunojoties padomju režīmam no gandrīz 20 Universitātes pirmskara zoologiem Latvijā palicis bija vien profesors Embriks Strands, docente Olga Trauberga un docente Austra Rēdliha. Tika pārkārtota arī fakultāšu struktūra: 1944. gadā no jauna izveidotajā, Bioloģijas fakultātē uz iepriekšējo divu institūtu bāzes tika izveidota Zooloģijas katedra. Katedras bibliotēkas krājums tika papildināts ar izdevumiem no likvidētās Hidrobioloģiskās stacijas un Latvijas Bioloģijas biedrības bibliotēkas, katedrā nonāca arī daļa no plašajām bojā gājušā profesora Nauma Lebedinska un emigrējušā docenta Leona Āboliņa bibliotēkām.

1949. gadā Zooloģijas katedrā sāka strādāt, bet 1958.-1972. gados bija tās vadītājs profesors Jānis Lūsis. Pateicoties J. Lūša iniciatīvai, 1961. gadā Zooloģijas katedras paspārnē kā apakšstruktūra tika izveidots Zooloģijas muzejs, kurā tika apvienotas divu - Sistemātiskās zooloģijas institūta un Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta kolekcijas. Šo vairs neesošo institūtu bibliotēkas tika sadalītas starp Zooloģijas katedru un tās muzeju, un domājams, daļa arī nonāca Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā un Universitātes (LVU) bibliotēkā. Bibliotēku krājums aizvien papildinājās, tajā iekļāvās gan jaunākā zinātniskā literatūra, gan muzeja un katedras darbinieku publikācijas. 1967. gadā sāka iznākt “Zooloģijas muzeja raksti”, desmit gadu laikā iznāca 15 numuri, bet, sākot ar 1979. gadu, tie iznāca kā atsevišķi rakstu krājumi (iznākuši 8). Muzeja plauktos nonāca arī grāmatas no mūžībā aizgājušo profesoru E. Stranda un J. Lūša bibliotēkām.

Ir saglabāti arī studentu manuskripti - dažādi noslēguma darbi (maģistra, bakalaura, diploma), kursa darbi, prakses darbi, no tiem vecākie nereti mašīnrakstā vai rokrakstā. Kopā ir 84 studentu manuskripti - no 1927. līdz 1994. gadam. 72 no tiem sarakstīti latviešu valodā, pārējie - krievu. Lielākā daļa pētījumu tematu ir veltīti dažādām posmkāju, zivju, putnu un gliemju sugām. Aktīvākie darbu zinātniskie vadītāji bijuši Jānis Lūsis (vadījis 21 darbu), Embriks Strands (vadījis 10 darbus), Nora Sloka (vadījusi 6 darbus), Naums Georgs Lebedinskis un Pēteris Blūms (katrs - 3 darbu vadītājs).

Tagad liela daļa šīs zooloģijas nozares izdevumu - mūsu zinātniskā un vēsturiskā mantojuma - ir apzināta un pieejama LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā.

Plašāk par Zooloģijas katedras un muzeja vēsturi:

A. Piterāns, U. Piterāns. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. Latvijas Universitātes Raksti. 2017, 815. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. 178.–199. lpp. https://doi.org/10.22364/luraksti.zvm.815.17

Dalīties