Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūts
Pēdējās izmaiņas veiktas:
22.01.2018

Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta (GGI) zinātniskais personāls strādā jau kopš Ģeodēzijas institūta atjaunošanas 1994.gadā. Ģeodēzijas institūta (1924-1944) pētnieki veiksmīgi darbojās daudzās tā laika progresīvajās zinātnes un izpētes jomās – nacionālā ģeodēziskā tīkla izveidē un izlīdzināšanā, fotogrammetrijā, Zemes vertikālo kustību izpētē, gravimetrisko un magnētisko mērījumu izpētē. Šobrīd pētniecība aptver galvenokārt satelītu ģeodēziju un ģeoinformātiku. Galvenais darbības virziens ir lāzertālmēru sistēmu (SLR) montāžas un vadības programmatūras izveide. Līdz 2010.gadam, izmantojot salīdzinoši nelielus līdzekļus, ir izstrādāti divi SLR prototipi. Šobrīd tiek konstruēts trešais, uzlabotais modelis. Tiek izmantotas visas zināšanas un pieredze, ko personāls ir guvis jau kopš 1975.gada, darbā tiek iesaistīti arī jaunākie kolēģi.

Nesen tika izstrādāts arī digitālās zenītkameras prototips vertikāles noviržu izpētei. Testa mērījumu rezultāti sasniedz 0.1 loka sekundes precizitāti, kas ir ļoti daudzsološs rādītājs Latvijas gravitācijas lauka modelēšanas kvalitātes uzlabošanai. Nesenā Nacionālā gravitācijas lauka modeļa versija, kas tika izveidota Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā, sasniedz aptuveni 2 cm precizitāti, kas ir daudz augstāka precizitāte nekā iepriekšējam Latvijā izmantotajam modelim (3-4 cm). Praksē augstas precizitātes gravitācijas lauka modelis ir ļoti svarīgs. Tas dod iespēju sasniegt augstu normālā augstuma noteikšanas precizitāti ģeodēziskajos mērījumos lietojot Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS).

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā ir veikta Zemes vertikālo un horizontālo kustību izpēte Latvijas teritorijai, analizējot 7 gadu laikā veiktos GNSS novērojumus LatPos un EUPOS-Rīga pastāvīgās darbības tīklos.

Ir izveidota Latvijas un Latvijas pilsētu GIS datu bāze, izveidoti digitālie augstuma modeļi.

Šobrīd Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā ir uzsākti digitālā zenītteleskopa eksperimentālie lauka mērījumi.

Institūts, savulaik, bija viens no FOTONIKA-LV, EU FP7 REGPOT-2011-1 projekta "Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia – Towards Effective Integration in the European Research Area" partneriem. Institūts piedalās arī vairākos straptautiskos sadarbības projektos.

Laikā no 2010 līdz 2016 doktora disertāciju aizstāvēja un doktora grādu ieguva seši institūta darbinieki. Trīs no šīm doktora disertācijām vadīja profesors J.Balodis (GGI). Šobrīd starp GGI pētniekiem ir 9 zinātņu doktori un 2 doktorantūras studenti.

Jaunumi
Pēdējās izmaiņas veiktas:
14.12.2018.

 

77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros tiek izsludināta sekcija "Ģeodinamika un Ģeokosmiskie pētījumi"

LU GGI 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē sekciju "Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi"

Tuvākajā laikā tiks atvērta reģistrācija dalībai konferencē.

Sīkāka informācija par konferences norises datumu sekos.

 

 

GGI izgudrojumi raisa interesi otrpus okeānam

Jau ziņots, ka GGI ir izgudrojis un konstruējis unikālu ģeodēzisku instrumentu - digitālo zenītkameru. Tagad par šo izstrādājumi interesi izrāda ne tikai postpadomju valstis, bet arī ASV.

Šodie par to sīkāk rakstīts Latvijas avīzē. Oriģinālziņa šeit.

 

 

Ievēl jaunu EUPOS vadību

2018. gada 14. novembrī, 5-ās EUPOS padomes sanāksmes laikā tika ievēlēta jauna EUPOS vadība periodam no 2018. - 2022. gadam.

Par EUPOS priekšsēdētāju tika ievēlēts:

Branislav Droščak

EUPOS valdē ievēlēti:

Ambrus Kenyeres

Ingus Mitrofanovs

Szymon Wajda

Jaroslav Šimek

Jan Reznicek 


Par EUPOS priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts LU GGI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Ingus Mitrofanovs

 

 

LU GGI īstenos EKA (Eiropas Kosmosa Aģentūra) projektu

Finansēšanai apstiprināti 14 jauni Eiropas Kosmosa aģentūras pētniecības un inovāciju projekti kosmosa tehnoloģijās.

2018. gada 6. martā noslēdzās trešais Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projektu apstiprināšanas process, kā rezultātā tiks īstenoti 14 jauni projekti 1 413 520 eiro vērtībā. Visus apstiprinātos projektus 100% apmērā finansēs no Latvijas iemaksām EKA budžetā.

 

LU GGI īstenos projektu:

Zemes stacija Zemei tuvo objektu optiskai novērošanai (Ground Station for Optical Observations of Near-Earth Objects)

 

Skatīt Oriģinālziņu

 

 

Ģeoīda aprēķini ar DFHRS v. 4.3. programmatūru

DFHRS programmatūras koncepcija (www.dfhbf.de)

     Ģeoīda aprēķiniem tiek izmantota DFHRS (Digital Finite-element Height referece surface - digitālā galīgo elementu atbalsta augstumu virsma) programmatūra. Šī programmatūra tika izstrādāta Karlsrūes universitātē, lietišķo pētījumu institūtā un ļauj integrētās ģeodēzijas ietvaros, apvienot kopā GNSS/nivelēšanas datus, vertikālas nolieces datus, kā arī ģeopotenciālos modeļus (piem., EGM2008, EIGEN6C4 utt.). Tātad ģeometriskie dati tiek kombinēti kopā ar gravimetriskiem datiem un līdz ar to gravitācijas lauks tiek piesaistīts pie konkrētas augstumu sistēmas, kas ir šīs programmatūras būtiska priekšrocība. Programmatūras princips balstās uz augstumu virsmas (HRS) parametrisku modelēšanu kā nepārtraukta polinomiālā virsma. Piekļūšana pie paremetriskā HRS modeļa tiek nodrošināta ar DFHRS datubāzi, kas ļauj tiešu transformēšanu no GNSS augstumiem (ģeodēzieskie, jeb elipsoidālie augstumi) uz fiziskiem (normāliem) augstumiem.

 

 

GNSS un zenītteleskopa mērījumu datu apstrāde ģeoīda uzlabošanai

2017. gadā tika nomērīti un apstrādāti 46 GNSS/nivelēšanas punkti un 32 vertikālas nolieces mērījumi Kurzemes reģionā, Zemgales dati daļēji tika iegūti no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģēntūras. GNSS punkti tika izvēlēti tā, lai attālums starp punktiem nepārsniegtu 10-15 km, un, lai punkts atrastos labā  vietā (atklāts horizonts, nav signāla atstārojumi, pēc iespējas arī klusā vietā). GNSS datu apstrāde tiek veikta izmantojot Bernese programmatūru v. 5.2. Mērījumu rezultātu vidēja kvadrātiskā kļūda nepārsniedz 0.006 m. 3 punkti netika ņemti ģeoīda aprēķinos augstās RMS dēļ. Vertikālas nolieces tika mērīti ar digitālo zenītkameru ar precizitāti 0.10-0.15” un šie darbi tiek turpināti, lai homogēni noklātu visu Latvijas teritoriju.

 

GGI ierīko SLR staciju

     GGI LU akadēmiskās bibliotēkas telpās Lielvārdes ielā 24 iekārtojis SLR (Satellite Laser Ranging) jeb satelītu lāzer tālmēru (optisko kvantu ģeneratoru) staciju. Šobrīd noris pēdējie regulēšanas un testēšanas darbi pēc iekārtas pārvietošanas un uzstādīšanas.

     Šī, GGI konstruētā iekārta ir ALT-ALT (Augstums - Augstums) tipa konstrukcija ar trim optiskiem kanāliem, tā nodrošina precīzu sekošanu dabīgiem vai mākslīgiem kosmiskiem objektiem. Pasīvā režīmā paredzēts noteikt objekta 2D koordinātas, savukārt, pielietojot lāzerlokāciju var tikt noteiktas 3D koordinātas. Deformāciju kompensēšanai, piemēram, lāzera raidītāja optiskajā kanālā paredzēti datora kontrolējami elementi. Divu galveno optisko sistēmu digitālie vai analogie uztvērēji rekonfigurējami konkrētiem uzdevumiem, piemēram, gaisa un kosmiskās telpas monitoringam. Kosmiskajā telpā iespējams fiksēt jauna nezināma objekta parādīšanos.

  

GGI uzsācis digitālā zenītteleskopa lauka mērījumus

     GGI uzsācis digitālā zenītteleskopa lauka mērījumus un ieguvis pirmos rezultātus. 2016. gadā GGI pētniece studiju apmaiņas programmas ietvaros studēja Vācijā un strādāja pie tā, lai šos mērījumus būtu iespējams iekļaut DFHRS programmatūrā.

 

 

     Digitālais zenītteleskops ir ierīce vertikāles novirzes tiešiem mērījumiem, salīdzinot gravitācijas lauka un Zemes referencelipsoīda normāles virzienus. Šai nolūkā ar vertikāli augšup vērstu teleskopu tiek iegūts zenīta apkārtnes attēls, fiksētas tajā atrodamo zvaigžņu attēlu koordinātas. Izmantojot šo zvaigžņu aprēķināto redzamo vietu koordinātas var noteikt referencelipsoīda normāles virziena projekcijas vietu uz attēla. Gravitācijas lauka virzienu, savukārt, nosaka teleskopam piestiprināti precīzijas līmeņrāži. Lai izslēgtu konstrukcijas regulēšanas un līmeņrāžu nullpunktu kļūdas, mērījumi tiek izpildīti virknē pozīciju, griežot instrumentu ap vertikālu asi.

     Iegūtās vertikāles novirzes vērtības atspoguļo ģeoīda virsmas slīpumu pret referencelipsoīda virsmu mērījumu punktā un, kopā ar klasiskās līmetņošanas, gravimetrijas un GNSS koordinātu mērījumu datiem, var tikt izmantotas reģionālo ģeoīda modeļu aprēķiniem. Patreiz ir uzsākta regulāra datu iegūšana un veikti 68 zenītteleskopa mērījumi.