Atēnu Universitātes simtgades medaļa, ko saņēmis Pēteris Ķiķauka. LU Muzeja krājums (LUM7561). Foto: K. M. Molls
Atēnu Universitātes simtgades medaļa, ko saņēmis Pēteris Ķiķauka. LU Muzeja krājums (LUM7561). Foto: K. M. Molls

1937. g. Atēnās tika atzīmēta pilsētas galvenās augstskolas – Atēnu Universitātes (pilnajā nosaukumā: Nacionālā un Kapodistrija Atēnu universitāte) – simtgade, un Latvijas Universitātes (LU) Muzejā glabājas šim notikumam par godu izdotā piemiņas medaļa [1]. To par dalību simtgades svinību pasākumā saņēma LU klasiskās filoloģijas profesors Pēteris Ķiķauka. 1937. g. viņš devās komandējumā uz Atēnām, lai pārstāvētu Latviju šajās augstākās izglītības svinībās.

LU Muzeja 2023. g. aprīļa mēneša priekšmets ir Atēnu Universitātes simtgades medaļa, kas satur vērtīgu informāciju par sava laika klasiskās filoloģijas studijām, universitāšu starptautiskajām attiecībām un piemiņas simboliku. Rakstā tiks apskatīta medaļas nozīme, izcelsme un citi ar to saistīti jautājumi, akcentējot, cik daudzpusīgu stāstu ietver viens muzeja priekšmets.

Profesors Pēteris Ķiķauka

Pēteris Ķiķauka ir klasiskās filoloģijas profesors Latvijas Universitātē. Viņš dzimis 1886. g. 16. novembrī (pēc vecā Krievijas impērijas kalendāra – 28. novembrī) un no 1913. g. studējis klasisko filoloģiju Tērbatas Universitātē, kur 1917. g. studijas beidza ar kandidāta grādu (analogs mūsdienu maģistra grādam). 1. pasaules kara laikā (1914–1918) viņš kopā ar Tērbatas Universitāti evakuējās uz Iekškrieviju un vēlāk apmetās mūsdienu Ukrainas teritorijā, kur netālu no Mariupoles strādāja par skolotāju grieķu pamatskolā. 1921. g. viņš atgriezās Latvijā un tika ievēlēts par klasiskās filoloģijas docentu LU. Pēc disertācijas aizstāvēšanas 1931. g. viņam tika piešķirts doktora grāds, un viņš tika ievēlēts par profesoru [2].

P. Ķiķauka bija LU galvenais klasiskās filoloģijas pasniedzējs. Līdzās viņam antīkās vēstures speciālists bija arī Ernests Felsbergs, taču Felsbergs koncentrējās uz vēstures izpētes jautājumiem un LU administrācijas lietām, jo bija arī pirmais LU rektors. P. Ķiķauka pasniedza tādus kursus kā “Grieķu valodas elementārkurss”, “Viens grieķu autors un divi semināri”, “Grieķu literatūras vēsture” u. c [3].

Līdzās profesora darbam, 1935. g. P. Ķiķauka tika iecelts par LU Centrālās bibliotēkas pārzini. Par šo darbu viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš bibliotēkā veica ievērojamus uzlabojumus, nodrošinot labākus grāmatu glabāšanās apstākļus, kā arī veica plašu grāmatu iepirkuma un apmaiņas kampaņu. Viņa laikā LU Bibliotēka sadarbojās ar 233 ārzemju augstākās izglītības iestādēm un atmiņu institūcijām, un grāmatu daudzums pieauga par vairāk nekā 100 tūkstošiem [4].

Atēnu Universitāte

Atēnu Universitāte tika dibināta 1837. g. 3. maijā, kas bija nosaukta Grieķijas pirmā karaļa Otona vārdā par Otona Universitāti (Othonian University). Tas bija gandrīz desmitgadi pēc tam, kad Grieķija bija izveidojusies par neatkarīgu valsti, atbrīvojoties no Osmaņu impērijas pārvaldes. Karalis Otons nostiprināja Grieķijas neatkarību un ieviesa dažādus mehānismus, kas veicināja valsts modernizāciju un attīstību. Viens no šiem mehānismiem bija nacionālās universitātes dibināšana. Sākotnēji universitāte sastāvēja no četrām akadēmiskajām nodaļām, un tajā studēja piecdesmit divi studenti. Tā savā laikā bija inteliģences un kultūras centrs. Īpaši zīmīgi, ka universitāte atradās Atēnu Akropoles ziemeļaustrumu daļā, kā daļa no pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma, kas vienlaikus bija galvenā pilsētas reprezentācija [5].

1841. g., studējošo skaita pieauguma dēļ, universitāte tika pārcelta uz citām telpām, un 1932. g. tā tika pārsaukta par Nacionālo un Kapodistrija Atēnu universitāti (National and Kapodistrian University of Athens). Nosaukums dots par godu Joanam Kapodistrijam (Ioannis Kapodistrias), kurš bija ievērojams grieķu valstsvīrs un nozīmīgs neatkarības atgūšanas no Osmaņu impērijas kustības dalībnieks [6]. Šajā laikā universitāte specializējās medicīnā, sociālajās zinātnēs, tiesību zinātnē, ekonomikā, arheoloģijā un teoloģijā. Savu nosaukumu un atrašanās vietu universitāte kopš tā laika nav mainījusi, taču mūsdienās tā piedāvā samērā plašu studiju klāstu, līdzīgu tam, kādu piedāvā lielākā daļa Eiropas klasiskā tipa universitāšu.

Pētera Ķiķaukas komandējums uz Atēnām

Gluži kā mūsdienās, arī starpkaru periodā universitāšu pasniedzēji devās komandējumos uz ārzemēm, lai nodarbotos ar pētniecību, iegūtu pieredzi lekciju vadīšanā vai arī pārstāvētu savu universitāti kādā oficiālā pasākumā. Pēteris Ķiķauka komandējumos uz Atēnām savas dzīves laikā devās trīs reizes: 1924., 1937. un 1939. g. Visas reizes komandējuma laikā viņš apmeklēja ne tikai Grieķiju, bet arī Itāliju un Franciju [7]. Rīkojums par došanos komandējumā 1924. g. glabājas LU Muzeja krājumā [8]. Šis komandējums norisinājās tikai piecus gadus pēc LU dibināšanas, kas sakrita ar laiku, kad LU veidojās pirmās starptautiskās sadarbības. Pētera Ķiķaukas komandējums bija viens no soļiem šo sakaru stiprināšanā. Domājams, ka nodibinātie kontakti profesoram bijuši ļoti vērtīgi, jo komandējumā devies vēl divas reizes.

Komandējums 1937. g. bija īpašs ar to, ka uz Atēnu Universitātes simtgades jubileju, P. Ķiķauka tika nosūtīts kā LU delegāts, pārstāvot gan universitāti, gan valsti. Viņa viesošanos Atēnās uzskata par profesionālu sensāciju – svinīgo uzrunu viņš norunāja sengrieķu valodā. Pēc tam Atēnu avīzē viņš ielika sludinājumu par to, ka meklē sarunu biedru, kurš māk runāt sengrieķu valodā. To viņš gribēja izmantot sengrieķu fonētikas studijām. Ironija pastāv faktā, ka sengrieķu valoda ir izmirusi un nebija vairs daudz cilvēku, kas prastu runāt izmirušā valodā. Par to, vai sarunu biedru P. Ķiķauka atrada, liecību nav, taču šis ir notikums, kas latviešu profesoru atstāja atmiņā toreiz visiem [9]. Par piemiņu no šī pasākuma, P. Ķiķauka saņēma īpašu medaļu, kas gatavota tikai šim svinīgajam notikumam.

Piemiņas medaļa

Atēnu Universitātes simtgades medaļa ir unikāla sava laika liecība, jo tas ir Latvijā vienīgais eksemplārs. Piemiņas medaļas ir domātas pieminamā notikuma iemūžināšanai, tāpēc arī Atēnu Universitātes ēka ir galvenais vizuālais elements šajā medaļā. Zīmīgi, ka šīs medaļas izgatavošanas gads sakrīt ar gadu, kurā 40 valstu medaļu mākslinieki apvienojās Starptautiskajā mākslas medaļu federācijā (International Art Medal Federation), kas bija pirmā šāda tipa organizācijas pasaulē [10].

Piemiņas medaļas priekšpusei ir reprezentatīva nozīme. Tās augšējā daļā ir atainota universitātes vēsturiskā ēka, kas veidota neoklasikas stila rāmjos, ar grieķu templim līdzīgu kopējo tēlu. Pa vidu redzama lāpa ar olīvu vainagu un pūci. Pūce ir Atēnu pilsētas simbols, kas aizgūts no sengrieķu dievietes Atēnas, kuras galvenais simbols bija pūce. Olīvkoks senajā Grieķijā bija viens no Balkānu pussalas visizplatītākajiem augiem, kas arī bieži tika izmantots lokālajā simbolikā (senajā Grieķijā Olimpisko spēļu uzvarētāji balvā saņēma olīvzaru vainagus u. tml.). Medaļas apakšpusē rakstīts grieķu valodā “Εκατονταετηρίδ Πανεπιστημίου Αθηνών”, kas nozīmē: “Atēnu Universitātes Simtgade”.

Medaļas otrā pusē redzama dievietes Atēnas statuja. Tā stāv statiskā pozā ar atplestām rokām, labajā rokā tur šķēpu un kreisajā – vairogu, uz kā ir attēlota gorgonas Medūzas galva (ar čūsku matiem). Atēnai galvā ir tipiska grieķu hoplītu bruņucepure. Ir diezgan droši pieņemt, ka redzamā statuja ir Partenona Atēnas statuja. Tā ir leģendāra statuja, kas vēsturiski atradās pie Akropoles galvenā tempļa Partenona. To 4. gs. p.m.ē. otrajā pusē cēlis meistars Fidijs (Phidias). Šajā laikā Atēnās bija demokrātijas zelta laikmets, kad pie varas bija pilsoņu ievēlētais Perikls (Pericles). Statuja bija veidota no zelta un ziloņkaula. Tā bija Atēnu pilsētas simbols. Taču antīkā laika beigās tā pazuda, domājams, ka tika iznīcināta, lai iegūtu vērtīgos materiālus, no kuriem statuja veidota [11]. Statujas attēlošana uz medaļas simbolizē universitātes piederību Atēnām kā demokrātijas šūpulim, kā arī zināmā mērā ir leģitīms apliecinājums tam, ka universitāte turpina nest sengrieķu gudrības dievietes Atēnas vēstījumu par gudrību un izcilību.

Atēnu Universitātes simtgades svinības bija ļoti nozīmīgs notikums Atēnu vēsturē. Daudz plašāk par to tika izplatītas arī citas liecības – ar līdzīgu Atēnu Universitātes ēkas un Partenona Atēnas statujas attēlu šajā laikā tika izdotas pastmarkas. Pastmarkas augšējā daļā atradās arī uzraksts “Ελλασ”, kas ir modernās Grieķijas nosaukums grieķu valodā. Pastmarkai iztrūkst vērtīgi elementi, kas savukārt medaļu padara unikālu – olīvzaru vainags un pūce.

Latvijas Universitātes un Atēnu Universitātes sadarbība mūsdienās

Lai arī starpkaru periodā Latvijas un Atēnu universitāšu savstarpējās attiecības bija augstā līmenī, padomju okupācijas laikos šī saikne ievērojami mazinājās. Tas lielā mērā bija tāpēc, ka tika veicināti universitāšu sakari PSRS mērogā un Grieķija atradās ārpus PSRS un tās ietekmes zonas. Atgūstot neatkarību un atjaunojot starptautiskos sakarus, sadarbība ar Atēnām nav vairs tik sekmīga kā agrāk

2000. g. oktobrī toreizējais LU rektors Ivars Lācis, tiekoties ar Atēnu Universitātes rektoru Georgu Babinioti un Grieķijas prezidentu Konstantīnu Stefanopulosu, vienojās par sadarbības līguma slēgšanu abu universitāšu starpā. Grieķi piedāvāja piešķirt stipendijas pieciem LU studentiem studiju nodrošināšanai Atēnu Universitātē. Šī sadarbība pamatā attiecās uz bioloģijas un medicīnas studentiem [12].

2022. g. latviešu studentu grupa devās uz Atēnām, lai informētu Atēnu studentus par studiju iespējām LU. Šis ceļojums notika pasākuma “Eiropas dienas” ietvaros, kas tika organizēts ar mērķi piesaistīt jaunus studentus visās Eiropas augstskolās no Grieķijas, jo statistikas dati liecina, ka grieķu studenti ir vieni no visvairāk ārzemēs studējošajiem Eiropas valstu studentiem. Šim ceļojumam gan nebija nekāda tieša sakara ar Atēnu Universitāti [13].

Pašlaik no LU fakultātēm, vienīgā kurai ir sadarbības līgums ar Atēnu Universitāti ir Humanitāro zinātņu fakultāte. Tā piedāvā doties Erasmus+ apmaiņas studiju mobilitātē. Ir zināms, ka arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) piedāvā šādu iespēju, sadarbojoties ar Atēnu Universitāti Tiesību zinātnē [14]. Tas liecina, ka RSU zināmā mērā arī ir šīs tradīcijas turpinātāja, jo tā savulaik bija daļa no Latvijas Universitātes (1950. g. uz no LU atdalītās Medicīnas fakultātes bāzes dibinot Rīgas Medicīnas institūtu). Līdzās Atēnu Universitātei, LU uztur kontaktus ar vēl 18 citām Grieķijas augstskolām, kas iezīmē būtisku ainu – katrai universitātei ir sava specializācija, tāpēc arī dažādu izglītības centru veidošanās tikai veicina lokālās izglītības līmeņa paaugstināšanos.

Pētera Ķiķaukas mantojums

2. pasaules kara laikā (1939–1945) P. Ķiķauka palika dzīvot Latvijā, līdz 1944. g. ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju. 1948. g. viņi pārcēlās uz Kanādu. Gan Vācijā, gan Kanādā P. Ķiķauka turpināja intelektuālo darbu, rakstot referātus, ar kuriem uzstājās dažādos trimdas latviešu pasākumos, tai skaitā arī bēgļu nometnē Vācijā. Viņš turpināja strādāt pie publikācijām saistībā ar sengrieķu valodas gramatiku, kā arī bija aktīvs nacionālā gara turētājs latviešu kopā trimdā.

Par sava tēva rakstāmgaldu trimdas laikā atceras stāstīt Tālivaldis Ķiķauka: “tēva rakstāmgalda atvilktnē atceros trīs sīkumus: paša grebtu karotīti no pirmās trimdas Krievijā, medaļu no Atēnām un baltu marmora gabaliņu no Akropoles” [15]. Tas ir apliecinājums tam, cik vērtīga klasiskās filoloģijas profesoram šī medaļa bija. P. Ķiķaukas otrs dēls Gundaris Ķiķauka 21. gs. sākumā uz Latviju nogādāja sava tēva materiālus un tos nodeva LU Latvijas vēstures institūtam. Tagad šie materiāli atrodas LU Muzeja krājumā. To starpā – trimdā rakstītie referāti, doktora grāda diploms, fotogrāfijas un Atēnu Universitātes simtgades medaļa. Šie materiāli ir unikālas starpkaru perioda klasiskās filoloģijas izglītības un trimdas latviešu dzīves liecības, kuru pētniecība ir mūsu paaudzes uzdevums. Par godu prof. P. Ķiķaukas piemiņai, LU Muzejs ir publicējis P. Ķiķaukas materiālus, lai viņa atstātais intelektuālais un vēsturiskais mantojums varētu tikt pētīts. 

Iepazīsties ar prof. Pētera Ķiķaukas materiāliem LU E-repozitorijā DSpace.

Papildu informācija:


[1] LUM7561

[2] Bodniece, L. (2023). Pēteris Ķiķauka. Pieejams: enciklopedija.lv/skirklis/57282 (skatīts: 30.03.2023.).

[3] Jurevičs, P. (1939). Filoloģijas un filozofijas fakultāte 1919.-1939. In: Latvijas Universitate divdesmit gados 1919-1939, 1. daļa. Rīga: Latvijas Universitāte, 265.lpp.

[4] Pēteris Ķiķauka. Pieejams: www.3mirkli.lu.lv/peteris-kikauka/ (skatīts: 30.03.2023.).

[5] History and Perspectives. National and Kapodistrian University of Athens. Pieejams: en.uoa.gr/el/about_us/history_and_perspectives/ (skatīts: 30.03.2023.).

[6] Wallenfeldt, J. (2023). Ioánnis Antónios, Komis Kapodístrias. Greek statesman. Pieejams: www.britannica.com/biography/Ioannis-Antonios-Komis-Kapodistrias (skatīts: 30.03.2023.).

[7] Jurevičs, Filoloģijas un filozofijas fakultāte 1919.-1939, 297.lpp.

[8] LUM7580

[9] Utena-Logina, I. (2022). “Lezbiešu dialekta leksikons” un pārējās antikvitātes. Kāpēc mums jāzina Pēteris Ķiķauka? Pieejams: klik.tvnet.lv/7624946/lezbiesu-dialekta-leksikons-un-parejas-antikvitates-kapec-mums-jazina-peteris-kikauka (skatīts: 30.03.2023.).

[10] Ozoliņa, A. (2022). Medaļa. Pieejams: enciklopedija.lv/skirklis/153476 (skatīts: 30.03.2023.).

[11] Cartweight, M. (2015). Athena Parthenos by Phidias. Pieejams: www.worldhistory.org/article/785/athena-parthenos-by-phidias/ (skatīts: 30.03.2023.).

[12] Sadarbosies Latvijas un Atēnu universitāte. Pieejams: www.tvnet.lv/6398048/sadarbosies-latvijas-un-atenu-universitate (skatīts: 30.03.2023.).

[13] Balcere, K. (2022). Latvijas Universitāte iepazīstina ar studiju iespējām Jauniešus Grieķijā. Pieejams: www.ozolzile.lu.lv/en/par-mums/zinas/zina/t/71952/ (skatīts: 30.03.2023.).

[14] National and Kapodistrian University of Athens. RSU sadarbības augstskolas sociālo zinātņu jomā. Pieejams: www.rsu.lv/node/57272 (skatīts: 30.03.2023.).

[15] Ķiķauka, T. (1987). Mans tēvs. In: Jaunā Gaita, nr. 160.-161., 12.1987. Pieejams: zagarins.net/jg/jg160/JG160-161_Peteris-Kikauka.htm (skatīts: 30.03.2023.).

Dalīties

Saistītais saturs

Mākslinieks Jānis Strupulis dāvina medaļas LU Muzejam
14.03.2023.

Mākslinieks Jānis Strupulis dāvina medaļas LU Muzejam

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Mārtiņš Zīle - akadēmiskā darbība Ukrainā
04.07.2022.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Mārtiņš Zīle - akadēmiskā darbība Ukrainā

ZEM LUPAS. Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa
22.03.2021.

ZEM LUPAS. Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa

ZEM LUPAS. Latvijas Valsts universitātes vīru kora fotogrāfiju albums
07.12.2020.

ZEM LUPAS. Latvijas Valsts universitātes vīru kora fotogrāfiju albums

ZEM LUPAS. Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijas Universitātē
12.10.2020.

ZEM LUPAS. Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijas Universitātē