Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Muzejā glabājas liecības par plaši pazīstamu cilvēku vizītēm Alma Mater, tomēr jāizceļ kāds īpašs apmeklējums, ar ko lepojas ne tikai Muzejs, bet visa plašā Universitātes saime. 1993. gadā vizītē uz Baltijas valstīm devās Romas katoļu baznīcas pāvests Jānis Pāvils II, viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta personībām. Latvijā viņš uzkavējās divas dienas – no 8. līdz 10. septembrim. Savas vizītes laikā pāvests apmeklēja Rīgas Domu un Svētā Jēkaba katedrāli Rīgā, Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku, kā arī Latvijas Universitāti (LU), kurā pāvests viesojās 9. septembrī. [1] No pāvesta uzņemšanas Universitātē saglabājušās vairākas liecības – pasākuma fotogrāfijas, kā arī pāvesta dāvinājumi Universitātei – piemiņas medaļu komplekts un grāmatas ar pāvesta vēstulēm bīskapiem.
Pāvests Jānis Pāvils II Latvijas Universitātē tikās ar studentiem un mācībspēkiem, kā arī ar citiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem: “Tuvojoties Latvijas apmeklējuma noslēgumam, priecājos tikties ar jums – akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Šī pasaule man ir īpaši dārga, jo esmu bijis ar to cieši saistīts un šo saikni glabāju joprojām. Tāpēc šeit, Rīgas Alma Mater, jūtos kā mājās, it īpaši pēc tik pagodinošas un sirsnīgas uzņemšanas, kādu jūs man veltījāt.”[2] Pāvests pats bija studējis un ieguvis doktora grādu filozofijā par tēmu “Ticības problēmas Sv. Jāņa no Krusta [3] darbos”. Disertāciju pāvests aizstāvējis esot priestera kārtā 1948. gadā Romā.
Savas vizītes laikā pāvests Universitātei uzdāvināja piemiņas medaļu komplektu, viņa sarakstītās enciklikas jeb pāvesta vēstules katoliskās Baznīcas bīskapiem (Redemtor Hominis (1979); Laborem Exercens (1981); Sollicitudo Rei Socialis (1987); Centesimus Annus (1991)), kā arī pasniedza toreizējam Latvijas Universitātes rektoram Jurim Zaķim šim notikumam svinīgi sagatavoto runu. Gan piemiņas medaļas, gan pāvesta enciklikas ir nodotas LU Muzejam glabāšanā krājumā, kur tos ir iespējams apskatīt, iepriekš piesakoties.
Latvijas un Romas katoļu baznīcas pāvesta diplomātiskās attiecības jau kopš pašiem valsts pirmsākumiem bijušas labas. Jau pirms Latvijas Republikas pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas teritorijā dzīvojošie kristieši tika apvienoti Rīgas bīskapijā, pirms tam esot sadalītiem starp vairākām bīskapijām. Tādā veidā Latvija un Vatikāns uzsāka savas diplomātiskās attiecības pirmo reizi. 1920. gada martā, kad norisēja intensīvas miera sarunas starp Latviju un Padomju Krieviju, Rīgā ierodas pirmais nuncijs [4] arhibīskaps Akille Rati. Šīs vizītes laikā tika ievadītas sarunas par konkordāta [5] noslēgšanu starp Latviju un Svēto Krēslu. Nedaudz kā gadu vēlāk 1921. gada 10. jūnijā Svētais Krēsls atzīst Latvijas Republiku de iure. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gada 29. augustā Vatikāns atzina Latvijas atjaunošanu un jau 1. oktobrī Vatikāns un Latvija atjaunoja diplomātiskās attiecības, parakstot kopīgu deklarāciju.[6]
Jānis Pāvils II (dzimis Karols Jozefs Vojtila) dzimis Vadovicē, Polijā 1920. gada 18. maijā. Pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāts bijis trešais ilgākais (26 gadi), kā arī viens no svarīgākajiem visā Baznīcas vēsturē. Viņš devies daudz pastorālajās vizītēs gan Itālijā, gan ārpus tās, kā arī sekmējis Baznīcas garīgo atjaunotni. Pāvests Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests vairāk kā 400 gadu laikā, kurš nebija itālis. Jānis Pāvils II bija cilvēktiesību aizstāvis, iestājās par reliģisko brīvību un nacionālu valstu neatkarību, kas sasaucas ar viņa dzimtenes Polijas nonākšanu PSRS ietekmes zonā kā satelītvalsts.
Pāvests sācis mācīties Jagaiļa Universitātē Krakovā un interesējās par teātri un dzeju, tomēr studijas nācās pārtraukt II pasaules kara dēļ 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija un Padomju Krievija veica iebrukumu Polijā. Tomēr studijas tika turpinātas slepenībā un, lai novērstu iespējamu izsūtīšanu, Vojtila četrus gadus strādāja rūpnīcā, kas nodarbojās ar ķīmisku vielu ražošanu Vācijai kara vajadzībām, līdz ar to pāvests Jānis Pāvils II ir vienīgais moderno laiku pāvests, kurš ir bijis strādnieks. 2014. gadā, deviņus gadus pēc savas nāves, pāvests tika kanonizēts svēto kārtā.[7]
Pāvesta dāvinājumus iespējams apskatīt LU Muzejā Raiņa bulvārī 19, Rīgā. Pieteikties iespējams, rakstot uz e-pastu paula.tomsone@lu.lv, muzejs@lu.lv vai arī zvanot 67034566, 25733456.
[1] Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā.
[4] Tēzaurs | Nuncijs - Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis
[6] Katolis.lv | Latvijas un Vatikāna diplomātiskās attiecības. katolis.lv/svetais-kresls/svetais-kresls-un-latvija.html
[7] Katolis.lv | Pāvesta Jāņa Pāvila II biogrāfija. katolis.lv/zinas/article/jana-pavila-ii-biografija.htm
