Profesora Paula Galenieka (1891 – 1962) jubilejas gadā rubrikā “Zem lupas” tiek piedāvāts zinātnieka ievāktais meža jāņeglītes Pedicularis sylvatica 1923. gada eksikāts. Tas ir pirmais šīs sugas atradums Latvijā. Eksikāts glabājas Herbarium Latvicum (starptautiskais kods RIG II) Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās.

Meža jāņeglīte ir Latvijā reti sastopams augs, kas atrasts tikai Rucavas apkaimē. Tās vienlaidu augšanas areāls ir Rietumeiropa un Latvijas dienvidrietumi ir šī areāla robeža, bet tas aug arī Skandināvijas pussalas dienviddaļā un Lielbritānijā. Latvijā tas ir iekļauts īpaši aizsargājamo augu sarakstā. Meža jāņeglīte ir neliels 5 līdz 15 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs cūknātru dzimtas augs. Tas zied maija beigās, jūnijā ar gaiši sārtiem 1,2 līdz 2 cm lieliem ziediem, aug mitrās meža pļavās ar skraju veģetāciju uz smilts vai seklas kūdras. Meža jāņeglīte ir pusparazītisks augs, kam sakņu sistēma savienojas ar līdzās augošo augu saknēm, tādējādi tas papildina savus ūdens un barības vielu resursus.

Plašajā cūknātru dzimtā Scrophulariaceae jāņeglītes Pedicularis ir plaši pārstāvētas, pasaulē ir ap 600 jāņeglīšu sugu. Latvijā daudz izplatītāka ir purva jāņeglīte P. palustris.

Latvjā meža jāņeglīti pirmo reizi fiksēja P. Galenieks 1923. gadā Rucavā. 1928. gadā šo atradni apmeklēja Pauls Lakševics (Paul Lackschewitz, 1865 – 1936) un ievāca auga paraugus un veica vietas aprakstu, kas tika publicēts viņa rakstā par Latvijas jāņeglītēm (Einige Bemerkungen über unsere Padicularis-Arten/ Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins uz Riga.- Bd. LX, 1930.) Arī viņš norāda, ka agrāku ziņu par meža jāņeglītēm Latvijā nav.

Turpmākos gadus nekādu ziņu par šo augu vairs nav, tikai 1982. gadā, pārmeklējot norādīto vietu, tika atrasta viena meža jāņeglīte. Apvidus bija meliorēts, līdz ar to arī bija mainījušies augšanas apstākļi, kas vairs nebija tik piemēroti šim retajam augam.

Pauls Galenieks savam 1923. gada 30. aprīļa unikālajam atradumam pievienojis vietas norādi: “Kurzeme, Rucava, pļavā starp Vismiņu un Zirnaju Vizuļu mājām gar kalnu, sausā vietā.” Noformēts šis eksikāts ir savdabīgi. Uz lapas ir divi augi, etiķete un izveidota “aploksne”, kurā atrodam vēl ievietotus augu paraugus. Šis 1923. gada eksikāts ir jaunākais meža jāņeglītes vākums, kas glabājas LU Muzejā. Herbarium Latvicum glābājas vēl trīs 19. gadsimta paraugi, no kura vienam ir tikai pierakstīts nosaukums, otram – ievākšanas gads – 1847, trešam – vietas norāde Ģermānija (Germania; 19. gadsimtā gan kā ģeopolitiska vienība vairs nepastāv), kas aptver visai plašu Eiropas teritoriju. Šie trīs eksikāti LU Herbārijā visticamāk ir nonākuši no Rīgas Dabaspētnieku biedrības, kas savas darbības laikā bija izveidojuši lielu un daudzveidīgu herbāriju, kas sastāvēja no pašu biedrības dabaspētnieku vākumiem, kā arī pirkumiem, dāvinājumiem, paraugu ģeogrāfiskās robežas aptvēra gan Krievijas impēriju, gan Eiropu, lielākoties Vāciju. Viens meža jāņeglītes eksikāts ir iekļauts Herbarium Balticum, bet arī tas ir eksemplārs no P. Galenieka 1923. gada atraduma, ko Karls Reinholds Kupfers ir saņēmis no Nikolaja Maltas (1890 – 1944). Etiķetē arī norādīts, ka auga noteicējs ir N. Malta.

Meža jāņeglītes atradējs Pauls Galenieks ir dzimis 1891. gada 23. februārī Kurzemē Rubas pagastā. 1911. gadā viņš uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā, 1917. gadā kopā ar to devās emigrācijā, kur arī ieguva diplomu un uzsāka savas darba gaitas. Jau 1921. gadā P. Galenieks atgriezās Latvijā un tūlīt sāka strādāt Latvijas Universitātē par asistentu Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļas Sistemātiskās botānikas katedrā un iesaistās LU Botāniskā dārza izveidošanā. Aktīvi iesaistījies Latvijas floras pētniecībā un jaunas botāniķu paaudzes audzināšanā, P. Galenieks kopš 1927. gada ir privātdocents Sistemātiskās botānikas katedrā, no 1938. gada – docents, 1939. – profesors. LU profesors nostrādāja gandrīz visu mūžu, LVU Bioloģijas fakultātes dekāns (1944—1950) un Botānikas katedras vadītājs (1950—1960), bet kopš 1939. gada viņš strādāja arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad Latvijas Lauksaimniecības akadēmija), kur kādu laiku bija rektors. Profesora ieguldījums Latvijas botānikā ir ne tikai viņa paša pētījumi un jaunu, talantīgu botāniķu paaudzes sagatavošana, bet arī pienesums botānikas terminoloģijā, mācību grāmatu sagatavošanā, viņš vadīja fundamentālā darba “Latvijas PSR flora” tapšanu un sagatavoja tam atsevišķus rakstus. Profesors nomira 1961. gada 15. maijā un ir apglabāts Rīgā, Meža kapos.

Mēža jāņeglītes eksikātus var apskatīties LU e-resursu repozitorijā:

P. Galenieka eksikāts,

19. gadsimta eksikāti,

Herbarium Balticum eksikāts,

P. Lakševica eksikāts,

kā arī LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās, iepriekš sazinoties. Šeit iespējams iepazīties arī ar materiāliem par Paulu Galenieku.

Papildus informācija:

Latvijas Daba | Meža jāņeglīte

Zvaigzne, Nr. 10 (20.05.1983)

Pauls Galenieks /sastādīja: Ināra Melgalve, Inta Liepiņa ; Latvijas Lauksaimniecības universitāte. - Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2014.

Dalīties

Saistītais saturs

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Moricsalas vēsturiskā izkārtne
06.06.2022.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Moricsalas vēsturiskā izkārtne

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Kārlis Starcs – no ornitoloģijas uz mikoloģiju
30.05.2022.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Kārlis Starcs – no ornitoloģijas uz mikoloģiju

ZEM LUPAS. Jēkaba Esera herbārijs
29.11.2021.

ZEM LUPAS. Jēkaba Esera herbārijs

ZEM LUPAS. Alpu kreimules herbāriji LU Muzejā
14.10.2021.

ZEM LUPAS. Alpu kreimules herbāriji LU Muzejā

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Cilvēks orķestris - Jānis Ilsters
14.05.2021.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Cilvēks orķestris - Jānis Ilsters

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Paula Galenieka disertācija “Latvijas rozes”
22.02.2021.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Paula Galenieka disertācija “Latvijas rozes”

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Izcilais latviešu botāniķis Pauls Galenieks
19.02.2021.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Izcilais latviešu botāniķis Pauls Galenieks

„Ja krājumā ir 150 tūkstoši vienību, pārsteigumi vienmēr iespējami ...“
04.02.2021.

„Ja krājumā ir 150 tūkstoši vienību, pārsteigumi vienmēr iespējami ...“

ZEM LUPAS. Hugo Kārļa Grotusa glezna “Viktorijas ūdensroze”
22.12.2020.

ZEM LUPAS. Hugo Kārļa Grotusa glezna “Viktorijas ūdensroze”

ZEM LUPAS. Ruiša pūķgalve LU Muzeja herbārijā
20.07.2020.

ZEM LUPAS. Ruiša pūķgalve LU Muzeja herbārijā

ZEM LUPAS. Gada koka 2020 – Eiropas dižskābarža – herbārijs
26.06.2020.

ZEM LUPAS. Gada koka 2020 – Eiropas dižskābarža – herbārijs

ZEM LUPAS. Ledus Daugavā 1904. un 1905. gada aprīlī
15.04.2020.

ZEM LUPAS. Ledus Daugavā 1904. un 1905. gada aprīlī

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Karla Reinholda Kupfera herbāriju saraksts
29.10.2019.

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Karla Reinholda Kupfera herbāriju saraksts

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. A. Zāmeļa 1925. gadā ievāktais mazā zvaguļa herbārijs
25.02.2019.

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. A. Zāmeļa 1925. gadā ievāktais mazā zvaguļa herbārijs