Latvijas Universitātes Muzejā (turpmāk - LUM) glabājas fotogrāfija, kurā redzams Karls Ādams Bišofs un Pauls Valdens jaunajā studentu ķīmijas laboratorijā Troņmantnieka (tagad Raiņa) bulvāra 19 pagrabos.

Jauno trīsstāvīgo ēku, kas savienoja Troņmantnieka bulvāra un Pauluči (tagad Merķeļa) ielas korpusus uzcēla pēc Rīgas Politehnikuma profesora Vilhelma Ostvalda norādījumiem un Rīgas Politehnikuma arhitektūras nodaļas profesora Gustava Hilbiga (1822-1887) projekta.

Vilhelma Ostvalda (1853-1932) pēcnācējs Rīgas Politehnikumā Karls Ādams Bišofs bija pazīstamā organiskās ķīmijas speciālista Johanesa Vislicenusa skolnieks, Bišofs arī guvis atzīstamus panākumus organiskajā ķīmijā. Kopā ar Maksi Konrādu (1848-1920) viņš atklājis malonskābes estera plašās iespējas jaunu optiski aktīvu savienojumu sintēzē (1880). K. Ā. Bišofs nomainīja fizikālās ķīmijas novirzienu un izveidoja Rīgā pirmo stereoķīmijas skolu Krievijā. Karls Ādams Bišofs Rīgas Politehnikumā vadīja teorētiskās un analītiskās ķīmijas katedru no 1887. gada. Pirms viņa no 1882. gada to vadīja Rīgā dzimušais vācbaltiešu ķīmiķis un filozofs Vilhelms Ostvalds. 1894. gadā katedras vadību pārņēma Pauls Valdens, kas bija iesaistīts arī Latvijas Augstskolas dibināšanas procesos.

Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļa no 1869. gada atradās Troņmantnieka bulvārī 19, pagrabstāvā. Studentu skaitam palielinoties, telpas kļuva par šaurām.  Telpas bija paredzētas tikai 150 studentiem, bet vajadzēja vismaz 250 studentiem. 1882./83. mācību gada ziemas brīvlaikā prof. V. Ostvalds iepazinās ar vairāku vācu pilsētu, piemēram, Kēnigsbergas, Berlīnes un Heidelbergas universitāšu ķīmijas un fizikas laboratorijām, lai Rīgā izstrādātu jaunā ķīmijas korpusa plānu. Zāles tika pārkārtotas un plānojums izmainīts.

Karls Ādams Bišofs (1855-1908) beidzis Vircburgas universitāti (1876), 1879. gadā aizstāv turpat doktora disertāciju. Organiskās ķīmijas speciālists. 1879. – 1885. gadā strādājis Vircburgas universitātē, bet 1885. – 1887. gadā Leipcigas universitātē. No 1887. gada līdz 1908. gadam bija Rīgas Politehnikuma un pēc tam Rīgas Politehniskā institūta profesors. Guvis panākumus organiskajā sintēzē un stereoķīmijā. Ir viens no stereoķīmijas pētījumu pamatlicējiem Krievijā [1].

[1] Ķīmija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskā institūtā. Rīga: Latvijas ķīmijas vēstures muzejs, 2001.

Dalīties

Saistītais saturs

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Rūdolfs Meijers – profesors un sabiedriskais darbinieks
26.10.2023.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Rūdolfs Meijers – profesors un sabiedriskais darbinieks

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Gustava Vanaga darba galds
17.03.2021.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Gustava Vanaga darba galds

Izstāde “Gustava Vanaga darba galds”
09.03.2021.

Izstāde “Gustava Vanaga darba galds”

ZEM LUPAS. Aparatūra “Lotoss” poliuretāna plastmasas detaļu atliešanai kosmosā
25.08.2020.

ZEM LUPAS. Aparatūra “Lotoss” poliuretāna plastmasas detaļu atliešanai kosmosā

ZEM LUPAS. Rīgas Dabaspētnieku biedrības 50 gadu jubilejas piemiņas ēdienkarte
23.03.2020.

ZEM LUPAS. Rīgas Dabaspētnieku biedrības 50 gadu jubilejas piemiņas ēdienkarte