Fraternitas Cursica iziet cauri Brāļu kapu vārtiem (Andra Dzeņa foto)
Fraternitas Cursica iziet cauri Brāļu kapu vārtiem (Andra Dzeņa foto)

Gatavojoties Lāčplēša dienas simtgadei 2019. gada 11. novembrī, un aktualizējot Bermontiādi (1919. gada 8. oktobris-11. novembris), par 2019. gada oktobra mēneša priekšmetu izvēlētas fotogrāfa Andra Dzeņa fotogrāfijas par studentu akadēmisko mūža organizāciju piemiņas gājienu no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem.

Fotogrāfijas uzņemtas 1999. gada 18. novembrī, kad studentu akadēmiskās mūža organizācijas atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas 81 gadu jubileju un pieminēja pirms 80 gadiem Latvijas Armijas uzvaru pār Pāvela Avalova-Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Šīs fotogrāfijas uzņemtas pirms 20 gadiem, taču tās ir ļoti labi saglabājušās un ļauj iegūt labāku priekšstatu par studentu mūža organizāciju piemiņas gājiena tradīcijām
20. gs. 90. gados. Šīs ir vienas no visretākajām fotogrāfijām no 20. gs. 90. gadiem, kas vislabāk spēj attēlot studentu mūža organizāciju piemiņas gājienu, kad tajā laikā Latvijas Republika bija atjaunojusi savu neatkarību vēl tikai pirms 8 gadiem.

Fotogrāfijās attēlots, kā 1999. gada 18. novembra studentu mūža organizāciju gājienu vadīja Prezidiju Konventa prezidējošā latviešu studentu korporācija Fraternitas Cursica, kurai
1999. gada II semestrī tika uzticēts vadīt Prezidiju Konventu. Prezidija Konvents ir studentu korporāciju jumta organizācija, kas apvieno un regulē sakarus starp citām Prezidiju Konventā ietilpstošajām studentu korporācijām. Ļoti unikāls ir fakts, ka fotogrāfijās gājienā dalību ņem visas studentu akadēmiskās mūža organizācijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir studentu/šu korporācijas, studentu konkordijas, studentu/šu vienības u.c. Līdz pat šodienai 18. novembrī tiek nolikti malā savstarpēji strīdi starp organizācijām, lai apvienotos kopā savu bijuši biedru mūžīgai piemiņai.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā latviešu un krievu studentu akadēmiskās mūža organizācijas katru gadu 18. novembrī dodas piemiņas gājienā uz Rīgas Brāļu kapiem, lai godinātu Pirmā pasaules karā (1914-1918) kritušos latviešu strēlniekus un Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušos Latvijas Armijas karavīrus. Studentu akadēmiskās mūža organizācijas 18. novembrī ne tikai apliecina savu piederību Latvijas Republikai, bet arī izrāda godu saviem organizāciju biedriem, kuri savulaik, būdami LU studenti, ar ieročiem cīnījās par savas valsts neatkarību.

LU studentu dalība Latvijas Neatkarības karā liecina, ka students ievēroja LU devīzi “Zinātnei un Tēvijai” (Scientsiae et Patriae), tādējādi kļūstot ne tikai par topošu savas specialitātes speciālistu, bet arī par Latvijas Armijas karavīru. Studēt LU un stāties Latvijas Armijas ierindā ir gods kalpot Latvijas Republikai.

18. novembra gājiena kārtība

1) Gājiens sākās katru gadu 18. novembrī agri no rīta plkst. 8.00, kas ilgst līdz aptuveni
plkst. 10.00, kad studentu akadēmiskās mūža organizācijas sapulcējās Brāļu kapos. Gājiens notiek parādes veidā, kur pa priekšu iet prezidējošā studentu korporācija, kam seko pārējās studentu korporācijas vecākuma secībā (vecākumu secību nosaka organizācijas dibināšanas gads). Aiz studentu korporācijām nāk studenšu korporācijas, kurām ir tā pati secība – pa priekšu iet Studenšu Prezidiju Konventa prezidējošā studenšu korporācija un aiz tās pārējās studenšu korporācijas vecākuma secībā. Beigās aiz studenšu korporācijām seko pārējās studentu mūža organizācijas – studentu konkordijas, studentu vienības, studenšu vienības u.c.

2) Pēc tam Brāļu kapos studentu mūža organizācijas sastājas ierindā gar malām, lai uzklausītu Prezidējošo studentu korporāciju un studenšu korporāciju pārstāvju, kā arī LU, RTU, RSU, LLU un Liepājas universitātes rektoru runas, kas tiek veltītas Latvijas valsts neatkarībai;

3) Studentu korporāciju karogu nesēji stāv ierindā uz paaugstinājuma aiz Brāļu kapu mūžīgās uguns, bet pie Brāļu kapu mūžīgās uguns kreisajā pusē (ar skatu uz Brāļu kapu ieejas no iekšpuses) stāv prezidējošās studentu korporācijas pārstāvis ar Latvijas Republikas karogu, bet labajā pusē viens no Atsevišķās Studentu rotas (ASR) korporāciju (Lettonia, Selonija, Lettgallia, Talavija un Fraternitas Lettica) pārstāvjiem ar ASR karogu (ASR karogs tiek nodots no vienas rotas korporācijas uz otru rotas korporāciju katru gadu 3. marta Oskara Kalpaka piemiņas dievkalpojumā);

4) Kad runas ir noslēgušās, visas studentu mūža organizācijas, ierastajā parādes secībā, dodas pie Mātes Latvijas nolikt ziedus (ziedus noliek studentu korporāciju priekšsēdētājs), un visiem korporantiem jānovelk savi deķeļi, pieliekot tos pie sirds. Studenšu korporācijām nav jāvelk nost savi deķeļi vai segnes, bet, tāpat kā studentu korporācijām, to priekšsēdētāja noliek ziedus pie Mātes Latvijas;

5) Pēc tam katra studentu akadēmiskā mūža organizācija (ja tā to vēlas) sapulcējas uz kopfoto Brāļu kapos. Beigās visas studentu mūža organizācijas dodas atpakaļ uz savu konventa dzīvokli, kur pēc gājiena visi sēžas klāt pie 18. novembra svētku mielasta.

LU Muzeja krājumā ir ievērojama studentu akadēmisko mūža organizāciju liecību kolekciju, ar kuru var iepazīties, sazinoties ar krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni. Kontakti: rudolfs.rubenis@lu.lv, 67034566.

Dalīties