Heides teleskops Astronomiskajā tornī 20. gadsimta 20. gados. No LU Muzeja krājuma
Heides teleskops Astronomiskajā tornī 20. gadsimta 20. gados. No LU Muzeja krājuma

Latvijas Universitātes Muzejs par 2019. gada septembra mēneša priekšmetu izvēlējies Heides teleskopu, kas daudzus gadus kalpojis debess spīdekļu novērojumiem Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī.

Pagājuši gandrīz 100 gadi, kopš Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskā observatorija 1921. gadā iegādājās Heides teleskopu, kas ilgstoši darbojās Astronomiskajā tornī uz LU galvenās ēkas jumta. Agrāk šis instruments piederēja ārstam Kārlim Žiglēvicam, kam Slokā bija neliela observatorija. Pēc pirmā pasaules kara K.Žiglēvics pārdeva teleskopu jaundibinātajai Latvijas Universitātei. Astronomiskās observatorijas direktors Alfrēds Žaggers, kurš lasīja astronomijas kursus Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes studentiem, 20. gadsimta 20. un 30. gados bieži izmantoja Heides teleskopu studentu apmācības un vingrinājumu vajadzībām.

Teleskops, kura objektīva diametrs ir 110 mm un fokusa attālums 165 cm, izgatavots vācu optikas uzņēmumā Gustav Heyde Dresden 1910. gadā. Teleskopa caurule pievienota ekvatoriālajam montējumam, kas ir parocīgs ilgstošiem novērojumiem. Visa konstrukcija balstās uz masīvas kolonnas. Teleskops apgādāts ar nelielu uzvadīšanas tālskati un sekošanas mehānismu, kas griež teleskopu līdzi zvaigznēm spīdekļu diennakts kustības gaitā. Pēc otrā pasaules kara Heides teleskopu izmantoja debess spīdekļu demonstrējumiem, kas gan 20. gs. 60. gados apsīka. Ap gadsimtu miju teleskopa caurule bija eksponēta Frīdriha Candera memoriālajā muzejā Zasulaukā, bet uz montējuma Astronomiskajā tornī atradās cits teleskops. 2007. gadā Heides teleskopa montējums atkal tika apvienots ar teleskopa cauruli un izstādīts Latvijas Universitātes Muzejā.

Aplūkot Heides teleskopa daļas un vairāk uzzināt par teleskopu izmantošanu kosmiskajos pētījumos iespējams, apmeklējot LU Muzeja pasākumu „Zinātniskais mantojums nākotnei”, kas norisināsies Zinātnieku naktī 27. septembrī no 18:00 līdz 22:00 LU Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3.

LU Astronomiskais tornis speciāli projektēts ēkai Raiņa bulvārī 19, kuru uzbūvēja 1866. – 1869. gadā. 19. gadsimtā torņa teleskopu izmantoja zinātniskiem novērojumiem, 20. gadsimta pirmajā pusē praktiskos darbus šeit veica studenti, bet kopš 1986. gada Astronomiskais tornis darbojas kā publiskā observatorija. Vairāk par torņa 150 gadu vēsturi var uzzināt virtuālajā izstādē “Astronomiskajm tornim - 150”, bet par LU Astronomiskā torņa apmeklēšanas iespējām lasiet šeit.

Dalīties

Saistītais saturs

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Fricis Blumbahs
03.01.2022.

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Fricis Blumbahs

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Denkera pulkstenis – vecākais LU Muzeja krājumā
02.11.2021.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Denkera pulkstenis – vecākais LU Muzeja krājumā

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Astronoma Alfrēda Žaggera publikāciju kopums
01.09.2020.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Astronoma Alfrēda Žaggera publikāciju kopums

ZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!
01.06.2020.

ZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Observatorijas galvenais instruments senā optikas katalogā
09.09.2019.

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Observatorijas galvenais instruments senā optikas katalogā