Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcija ir ieguvusi LU Astronomiskās observatorijas subasistenta Sergeja Slaucītāja 1924. gadā rakstīto pārskatu par observatorijas darbību.
Pārskats aptver laiku no Astronomiskās observatorijas dibināšanas līdz 1924. gada rudens semestrim. Faktiski stāsts sākas ar 1920. gada rudeni, kad astronoms Alfrēds Žaggers sāka lasīt lekcijas astronomijā un viens no viņa pirmajiem studentiem bija tieši Sergejs Slaucītājs. Nākamajā gadā astronomi ieguva telpas ēkā Raiņa bulvārī 19, kur darbojās gandrīz 100 gadus, jo tuvākajās nedēļās LU Astronomijas institūts pārcelsies uz jauno Zinātņu māju Torņakalnā. 1922. gada rudenī tika oficiāli izveidota LU Astronomiskā observatorija. Pakāpeniski tika iegādāti astronomiskie instrumenti un pulksteņi. Sākās zinātniski praktiskais darbs – precīzā laika noteikšana pēc zvaigžņu novērojumiem.
Jauniegūtais manuskripts tika gatavots iekļaušanai LU piecgadu darbības pārskatā, kas publicēts 1925. gadā, taču salīdzinot ar publicēto tekstu, S. Slaucītāja rakstītais ir plašāks, bagātīgi ilustrēts un ietver dažādas interesantas detaļas. Cita starpā viņš raksta: „Pieprasījumi par pareizu laiku lielā mērā pieaug. Bez kārtējiem, katrā pilnā stundā automātiski dodamiem observatorijas signāliem, kurus caur telefona centrāli ir iespējams ne tik vien Rīgā katrā telefona aparātā noklausīties, bet arī ar tālsatiksmes palīdzību, katrā telefona stacijā visā Latvijā; bieži jādod uz pieprasījumiem jūrniecības vajadzībām, kā arī citiem mērķiem, atsevišķi pareiza laika ziņojumi.”
Vairāk par F.Candera un Latvijas astronomijas kolekciju: Gunta Vilka (gunta.vilka@lu.lv)
