LU konference
Lai gan dabā sastopamie smilts, grants un oļu nogulumi galvenokārt ir irdeni, tomēr noteiktu ģeoloģisko procesu ietekmē tie var būt savstarpēji sacementējušies cietos ķermeņos - konglomerātos.
Konglomerāti ir izplatīti dažādu ģeoloģisko laikmetu slāņos un veidojušies vietās, kur noritējusi to sastāvā esošā materiāla transportēšana un pārgulsnēšanās, taču, kā uzskata LU asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kopumā to izplatība ir visai reta un lokāla rakstura. Latvijā tie ir sastopami galvenokārt ledāja veidotajās reljefa formās - osu grēdās, upju ielejās, un vietās, kur notikušas glaciotektoniskās svārstības (piemēram, Laidzu karjerā, kur, kā secinājis LU asociētais profesors Ivars Strautnieks, morēnas nogulumos izveidojusies konglomerātu lēca), kā arī pirmskvartāra iežos. Kā minējis Ģ. Stinkulis, kvartāra smilts/grants nogulumos lokāli konstatēti pat vertikāli konglomerātu stabveida veidojumi.
Atkarībā no veidošanās apstākļiem Latvijas teritorijā sastopamajos konglomerātos cementējošā viela ir kalcīts, māls vai dzelzs oksīdi un hidroksīdi. Raksturīgi, ka tos veidojošo oļu sastāvs atšķiras atkarībā no to transportēšanas attāluma. Ja oļi transportēti nelielos attālumos no to izcelšanās vietas, t.i. pārvietoti ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā, to sastāvs konglomerātos būtiski neatšķiras no sākotnējiem iežiem. Turpretim konglomerātos, kuri veidojušies no tālu transportēta un pārgulsnēta materiāla, t.i., ilgstošu jūras viļņu vai upju straumju darbības rezultātā, oļu sastāvā nereti ir tikai kvarcs, kvarcīts (piemēram, nelieli konglomerātu slāņi devona smilšakmens slāņkopu pamatnē terigēnajās Gaujas un Amatas svītās), jo šādos attālumos pārvietotie mazāk izturīgie ieži un minerāli ir sadalījušies [1].
LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju ekspozīcijā ir konglomerāta paraugs, par kura ievākšanas vietu un ievācēju ziņas nav saglabājušās. Šis paraugs pieder pie vēsturiskās kvartāra iežu kolekcijas, kura tapusi laikā no 19.gs. beigām līdz 1940. gadam (tajā ietilpst Karla Bruno Dosa, Oto Meļļa u.c. ģeologu un dabas pētnieku ievāktie paraugi). To veidojošo oļu sastāvs ir sekojošs – dolomīta un kaļķakmens oļi (dolomīta oļi dominē), kuri izmēri aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 3 x 3 x 3 cm, daži rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu oļi, kuru izmēri aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 2 x 2 x 2 cm, šī konglomerāta sastāvā raksturīgi arī dolomīta un kaļķakmens, rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu/iespējams, metamorfo iežu grants graudi, kuru izmēri mazāki par[IG1] 1 x 1 x 1 cm, un cementējošā viela tajā ir vidēji rupjas frakcijas, pelēkas krāsas kalcīts.
Savukārt krājuma neeksponētajā daļā atrodas izmēru ziņā daudz lielāks unikāls paraugs (ņemot vērā to, ka šādus liela izmēra paraugus ievākt ir sarežģīti to trausluma dēļ), kuru Ģ. Stinkulis 1994. gadā ievācis vienā no osu grēdām - Ogres jeb Mazajos Kangaros pie Ikšķiles, Dubkalnu karjerā. Karjera teritorija, kurā minētais paraugs ievākts, šobrīd ir appludināta. Šo konglomerātu veidojošo oļu sastāvam raksturīgi, ka tilpuma un skaita ziņā tajā dominē dolomīta oļi (lielākā no tiem izmēri – ap 9 x 8 x 6 cm, pārējie - ieslēgts olis, kura izmēri ap 5 x 3 x 2 cm, nošķelts olis, kura izmēri ap 5 x 2 x 3 cm, konstatējami vēl divi oļi, to izmēri ap 3 x 3 x 3, 1 x 1 x 1 cm), pārstāvēti ir arī dažādu izmēru kaļķakmens oļi (viens no tiem satur dzelzs izskalojumus, tā izmēri ap 4 x 2 x 2 cm, pārējo izmēri - aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 3,5 x 3,5 x 2 cm), trīs sadēdējuši magmatisko iežu oļi (viena no tiem izmēri ap 1 x 1 x 1 cm, pārējo divu – ap 2 x 2 x 2 cm), šī konglomerāta sastāvā raksturīgi arī dolomīta un kaļķakmens, rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu/iespējams, metamorfo iežu grants graudi, kuru izmēri mazāki par 1 x 1 x 1 cm, un cementējošā viela tajā ir rupjas frakcijas, sarkanbrūnas krāsas kalcīts ar māla piejaukumu.
Tāpat krājuma neeksponētajā daļā glabājas arī LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) studentu 2012.gadā ģeoloģijas lauku prakses ietvaros Laidzu karjerā ievāktais paraugs, un LU ĢZZF studentu 2011.gadā ģeoloģijas lauku prakses ietvaros Bānūžu grants karjerā ievāktais paraugs. 2012. gadā ievākto konglomerātu veidojošo oļu sastāvs – kaļķakmens oļi, kuru izmēri aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 2 x 2 x 3 cm, šī konglomerāta sastāvā ir arī kaļķakmens, rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu/iespējams, metamorfo iežu grants graudi, kuru izmēr mazāki par 1 x 1 x 1 cm, un cementējošā viela tajā ir smalkas frakcijas, pelēkbrūnas, bāli sarkanbrūnas krāsas kalcīta cements. 2011.gadā ievāktais konglomerāts ir ļoti līdzīgs - to arī veido kaļķakmens oļi (lielākā no tiem izmēri – 8 x 6 x 3 cm, pārējo oļu izmēri aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 2 x 2 x 2 cm), tā sastāvā arī kaļķakmens, rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu/iespējams, metamorfo iežu grants graudi, kuru izmēr mazāki par 1 x 1 x 1 cm, un cementējošā viela tajā arī ir smalkas frakcijas, pelēkbrūnas, bāli sarkanbrūnas krāsas kalcīta cements.
Krājumā ir arī daži savdabīgi, miniatūri konglomerāti, kuros oļi sacementēti ar jau minētajiem dzelzs hidroksīdiem. Vienu no šādiem paraugiem - ar dzelzs hidroksīdiem sacementētus karbonātiežu oļus, kuru virsmu klāj mangāna minerālu kristāli, ievākusi LU Muzeja eksperte Vija Hodireva, un tas apskatīts 2024. gadā izdotajā V. Hodirevas monogrāfijā “Latvijas kristāli” [2]. Otru 2015. gadā ievākuši LU ĢZZF studenti, tā ievākšanas vieta skaidri nav zināma (norādīts smilts/grants karjers), bet, spriežot pēc citiem krājumā esošiem šādiem atsevišķiem oļiem, tas varētu būt ievākts Medņu grants karjerā, Laidzu karjerā vai Brežģa kalna karjerā. To veidojošo oļu sastāvs ir sekojošs – kaļķakmens oļi (lielākā no tiem izmēri – 4 x 3,5 x 2 cm, pārējo oļu izmēri aptuveni no 1 x 1 x 1 līdz 2 x 2 x 3 cm), daži rozā, pelēkas krāsas magmatisko iežu/iespējams, metamorfo iežu oļi, kuru izmēri aptuveni 1 x 1 x 1 cm, šī konglomerāta sastāvā raksturīgi arī kaļķakmens, rozā krāsas magmatisko iežu grants graudi, kuru izmēri mazāki par 1 x 1 x 1 cm, un cementējošā viela tajā ir smalkas frakcijas, rūsgani brūnas krāsas dzelzs hidroksīdi.
Savstarpēji salīdzinot minētos piecus konglomerātu paraugus pēc tiem veiktās sākotnējās izpētes, secināms, ka atšķirībā no minētajiem pirmajiem diviem paraugiem visos trijos pēdējos, Vidzemes augstienē esošajos karjeros iegūtajos nav konstatējami dolomīta oļi.
Tā kā minētā LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju ekspozīcijā esošā parauga, par kura ievācēju un ievākšanas vietu ziņu nav, tāpat kā Ģ. Stinkuļa ievāktā parauga sastāvā ir gan dolomīta, gan kaļķakmens oļi, tad arī šis paraugs varētu būt ievākts kādā no Latvijas teritorijā esošajām osu grēdām, un, iespējams, ka to ap 1895. gadu ir ievācis K. B. Doss sava pētījuma par Rīgas apriņķa osiem [3] ietvaros, vai 20. gadsimta 30. gados O. Mellis, kurš sastādījis šķirkli par konglomerātiem Latviešu konversācijas vārdnīcā [4].
LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās, iepriekš piesakoties apmeklējumam, ir iespēja minētos konglomerātus gan aplūkot, gan pētīt sīkāk.
Papildus informācija:
Ozols, D. 2008. Latvijas minerāli un ieži. Rīga: Jungas. 34.-35. lpp.
Hodireva, V. 2024. Latvijas kristāli. 72 lpp.
Doss, K.B. 1895. Die geologische Natur der Kanger im Rigaschen Kreise, unter Berücksichtigung ihrer weiteren Umgebung. In: Festschrift des Naturforscher-Vereins zu Riga in Anlass seines 50jährigen Bestehens am 27. März (8. April) 1895. Riga: W. F. Häcker. S. 161–260
Grosvalds I., Alksnis U., Zabele A., 2007. Mineralogs profesors Otto Mellis (1906-1970). LU raksti, 716.sējums. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga, LU. 94.-105. lpp.
 Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas vairāki īpatnēju iežu - konglomerātu paraugi, kuri vizuāli atgādina betonu.){kind=link}