1928. gada 29. augustā Rīgā dzimusi Zenta Alksne (dzimusi Pētersone) - latviešu astronome. Otrā pasaules kara sākumā kopā ar vecākiem evakuējās uz Kuibiševu, bet 1945. gadā atgriezās Rīgā. 1947. gadā pabeidza vidusskolu un iestājās Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc 4. kursa izgāja ražošanas praksi Maskavā un turpināja studijas Maskavas Valsts universitātē, kuru absolvēja 1952. gadā ar diplomdarbu „Bamberga pasāžinstrumenta Nr. 4000 līmeņrāža un capfu kvalitātes pētījums”. 1953. gadā sāka strādāt LPSR ZA Fizikas institūta Astronomijas sektorā kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece. Viņa turpināja darbu Astrofizikas laboratorijā un Radioastrofizikas observatorijā Baldonē līdz 1987. gadam. 1971. gadā Z. Alksne GAIŠ aizstāvēja disertāciju “Oglekļa zvaigžņu absolūtie spožumi un sadalījums Galaktikā” un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Karjeras sākumā Z. Alksne nodarbojās ar sarkano milžu īpatnējās kustības noteikšanu, pēc tam pievērsās oglekļa zvaigžņu pētniecībai. Izmantojot Baldones Riekstukalna Šmita teleskopu, Z. Alksne kopā ar kolēģiem atklājusi vairāk nekā 300 jaunas oglekļa zvaigznes. Pētījumu rezultāti apkopoti trīs monogrāfijās: Z. Alksne, J. Ikaunieks “Oglekļa zvaigznes” (1971); Z. Alksne, A. Alksnis, U. Dzērvītis “Galaktikas oglekļa zvaigžņu īpašības” (1983); A. Alksnis, Z. Alksne “Oglekļa zvaigznes Gulbja apgabalā” (1988). Z. Alksne aktīvi popularizējusi astronomiju, viņas raksti žurnālā “Zvaigžņotā Debess” publicēti no 1958. līdz 2010. gadam. Uzrakstījusi divas populārzinātniskas brošūras “Laika mērīšana un skaitīšana” (1955) un “Aukstās zvaigznes” (1974). Viņa bija Starptautiskās Astronomijas savienības biedre (1979–1989) un Latvijas Astronomijas biedrības biedre (1947–1993). Z. Alksnei piešķirta LPSR ZA Prezidija prēmija (1971), PSRS Augstākās Padomes Prezidija medaļa (1986), valsts emeritētā zinātnieka nosaukums (2006), Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2008)

Astrofiziķe Zenta Alksne (29.07.1928.–6.03. 2011.)