LU konference
1881. gada 5. februārī dzimis Valdemārs Fišers (Waldemar Fischer) - ķīmijas zinātņu doktors, Rīgas Politehniskā institūta profesors un Latvijas Universitātes pirmais Ķīmijas fakultātes dekāns.
V. Fišers dzimis Polijā, Petrokovas apriņķī, Moščepicas muižas īpašnieka Maksimiliana Fišera un viņa sievas Lauras Fišeres (dzimusi Kicmane) ģimenē.
V. Fišers mācījās Lodzas Augstākajā manufaktūras rūpniecības skolā, kuru pabeidza 1899. gadā un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk Rīgas Tehniskā universitāte), lai studētu ķīmiju. Rīgas Politehnisko institūtu V. Fišers absovēja 1904. gadā, iegūstot inženiera tehnologa grādu.
V. Fišers studijas turpināja Leipcigas Universitātē (1906 - 1907), kur ieguva filozofijas doktora grādu, kā arī 1914. gadā Harkivas Universitātē aizstāvēja disertāciju, iegūstot maģistra grādu ķīmijā.
Pēc studijām V. Fišers atgriezās Rīgā un no 1908. gada līdz 1914. gadam strādāja par asistentu Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī paralēli lasīja lekcijas analītiskajā ķīmijā un fizikālās metodes analītiskajā ķīmijā (1912 - 1914).
1914.gadā V. Fišeru ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta profesoru vispārīgā ķīmijā, kuru pildīja līdz 1919. gadam, kad reorganizējot Rīgas Politehniskā institūtu, V. Fišeru ievēlēja Latvijas Universitātē par profesoru organiskajā un analītiskajā ķīmijā. Paralēli V. Fišers pildīja Ķīmijas fakultātes pagaidu dekāna un vēlāk Ķīmijas fakultātes dekāna pienākumus līdz 1922. gadam.
1926. gadā V. Fišers saņēma Kultūras fonda pēmiju par darbu “Uber den Mechanismus der Ausscheidung von Salzen aus übersättigten Lösungen und die Bildung rhytmischer Niederschläge in Gallerten”.
1929.gada rudenī par nopelniem zinātnes laukā un Ķīmijas fakultātes izveidošanā V. Fišeram piešķīra ķīmijas doktora grādu, pasniedzot Goda doktora diplomu.
Ķīmijas doktors un kolēģis Alfrēds Petrikalns V. Fišeru raksturoja: “Stingrs savās prasībās eksāmenos, bet vienmēr taisnīgs, jo viņš labi pazina studējošo dzīvi, viņu bēdas un priekus”, kā arī “varēja likties, ka ir darīšana ar noslēgtu, vēsu, maz pieejamu cilvēku, kura mazkustīgos sejas pantus reti rotāja viegls smīns, bet patiesībā bija reti sirsnīgs cilvēks ar maigu un atsaucīgu dvēseli”.
V. Fišers pilnībā pārvaldīja poļu valodu, pētīja sāļu kristalizēšanos, kā arī pirmais Rīgā sācis pētīt indandiona atvasinājumus, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
V. Fišers devās mūžībā Rīgā, 1934.gada 3. jūlijā.
Piemiņas plāksne Valdemāra Fišeram
“Latvijas Universitāte 1919-1939” 1. daļa, 363.-364., 375.lpp.
“Latvijas Universitāte 1919-1939” 2. daļa, 165.-166.lpp.