1937. gada 27. aprīlī Rīgā dzimis Māris Ābele - latviešu astronoms. Mācījās A. Brigaderes Tērvetes septiņgadīgajā skolā, pēc tās beigšanas uzreiz sāka strādāt par virpotāju Tērvetes MTS, jo māte bija darba nespējīga. Paralēli M. Ābele mācījās neklātienes vidusskolā. Viņš interesējās par fiziku, 1955. gadā izgatavoja pats savu teleskopu un iestājās LVU FMF studēt astronomiju. Jau studiju laikā strādāja LVU Laika dienestā, vēlāk – ZMP novērošanas stacijā. M. Ābele kopā ar Kazimiru Lapušku LVU darbnīcās uzsāka darbu pie pilnīgi jaunas pavadoņu fotokameras TAFO-AL-75. 1960. gadā tas bija viņu diplomdarba temats. M. Ābeles diplomdarbs saucās „MZP fotokamera ar orientētu kustīgu plati”. Māris Ābele ieguva Dr. phys. (1964), bija LU Astronomiskās observatorijas līdzstrādnieks (1960 - 1997), LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks (1997). Konstruējis pavadoņu novērošanas fotokameras - pirmo PSRS satelītnovērošanas fotokameru UFISZ-25 un UFIZ-50; fotokameru TAFO-AL-75, ko lietoja Latvijā, PSRS, Francijas, Bolīvijas, Čadas, Mali, Mozambikas, Indijas, Japānas, Ekvadoras, Ēģiptes, Kubas, Mongolijas un citu valstu observatorijās; pirmos PSRS rūpnieciskos lāzerteleskopus LD-1 un LD-2, LD-3 – kas tika izstrādāti, izgatavoti un plaši izmantoti PSRS, Indijas, Bolīvijas un citu valstu observatorijās; lāzerteleskopu - TPL, LS-105, ko lietoja Rīgā, Krimā, Vācijā, Somijā; ULIS-630 – Bulgārijā un Rīgā; PSLR – Austrālijā. INTERKOSMOS programmas ietvaros M. Ābeles konstruēto iekārtu pavadoņu novērošanai AFU-75 izmantoja daudzās pasaules valstīs. 2000. gadā saņēmis F. Candera prēmiju. LU Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas ekspozīcijā aplūkojama Māra Ābeles veidotā pirmā Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas kamera.

OPTIĶIS AR ZELTA ROKĀM