1948. gada 28. janvārī Vecpiebalgā dzimis Jānis Strupulis – latviešu tēlnieks un grafikas dizaineris, medaļu mākslinieks, veidojis vairākas Latvijas monētas. 1973. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978. gada un Medaļu mākslas starptautiskās federācijas biedrs, Latvijas Medaļu mākslas kluba prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jāņa Strupuļa dzimtā puse ir Vecpiebalga, viņš mācījās Valkas 1. vidusskolā (tagad Valkas ģimnāzija) laikā no 1964. līdz 1966. gadam. “Pirms tam vairākas vasaras esmu pavadījis Valkā, jo te dzīvoja mana vecāmāte. Likās pašsaprotami, ka jāstājas Valkas 1. vidusskolā. Arī studējot Latvijas Mākslas akadēmijā un vēlāk, bieži esmu bijis Valkā, jo tad te dzīvoja arī mana māte,” atceras Jānis Strupulis. Valkā Jānim Strupulim radās interese par mākslu. Te viņš sāka pirkt pirmās mākslas grāmatas un apmeklēja fakultatīvās mākslas vēstures stundas Valkas 1. vidusskolā pie skolotāja un gleznotāja Harija Bērziņa.

Mākslinieks Jānis Strupulis ir plaša spektra meistars – gan medaļu mākslinieks, gan grafiskais dizaineris, gan gleznotājs, gan monētu dizaina autors. Tikpat plašas un daudzpusīgas ir arī viņa personiskās intereses un viena no tām ir astronomija. Mākslinieks Strupulis jau daudzus gadus ir Latvijas Astronomijas biedrības biedrs. Šajās sapulcēs, klausoties lekcijas par ievērojamiem Latvijas astronomiem, astronomijas vēsturnieka Jāņa Klētnieka pētījumus par pirmo Latvijā izdoto astronomisko iespieddarbu, veltītu komētai, viņam radās ideja par astronomisko medaļu kolekciju. Pēc meistara paša vārdiem : “Vairākas medaļas ir astronomijas vēsturnieka Jāņa Klētnieka ierosinātas: veltītas Fricim Blumbaham, seram Edmundam Halejam, Regiomontānam, Janam Hevēlijam, pirmajam astronomiskajam iespieddarbam Rīgā 1665. gadā, profesoram Kārlim Šteinam, Jānim Ikauniekam un Tiho Brahem. Lielākā daļa medaļu ir tīri radošs darbs, veikts aiz intereses par astronomiju un cieņas pret kādu izcilu personību vai notikumu.” Tā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū tapa medaļa Fricis Blumbahs, veltīta Latvijā dzimušajam ievērojamajam astronomam, kurš lielu mūža daļu pavadīja Krievijā, strādājot Svaru un mēru palātā pie Dmitrija Mendeļejeva, gan Anglijā, būvējot Simeizas observatorijai domāto teleskopu. Bet pēdējos dzīves gadus Blumbahs vadīja Latvijas Universitātes Astronomisko observatoriju. Vairākas Strupuļa medaļas veltītas komētām – viena no tām Edmunds Halejs, kur aversā redzams angļu astronoms, ģeofiziķis, matemātiķis , kurš savulaik radīja apvērsumu cilvēku uzskatos par komētām. Medaļas reversā redzams Haleja komētas atveidojums. Otra komētai veltītā medaļa ir jau pieminētā Pirmais astronomiskais iespieddarbs Rīgā, kur kāds astronomijas amatieris apraksta savus komētas novērojumus. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās top medaļas Kārlis Šteins un Jānis Ikaunieks. Abas veltītas ievērojamākajiem Latvijas pagājušā gadsimta astronomiem. Karļa Šteina vārds saistīts galvenokārt ar mazo planētu (tagad asteroīdu) izpēti. Astronomijas zinātni K. Šteins bagātināja ar saviem pētījumiem kosmogonijā, debess mehānikā un dažos precīzā laika noteikšanas jautājumos. Viņš pētīja komētu orbītu evolūciju, kā arī Šteina vārdā nosaukti viņa atklātie komētu difūzijas likumi. Savukārt Jāņa Ikaunieka vārds saistīts ar Baldones observatoriju Riekstukalnā – Ikaunieks ir tās dibinātājs un pirmais tās direktors. Lielu savu dzīves daļu viņš veltīja, lai Latvijā tiktu uzcelta moderna astronomiskā observatorija. Tāpat Ikaunieks nodarbojās ar oglekļa zvaigžņu pētniecību, kā arī pētīja zvaigznes sarkanos milžus. Pēc viņa ierosinājuma sāk izdot Astronomisko kalendāru un gadalaiku žurnālu Zvaigžņotā Debess.

Dažas no astronomiskajām medaļām tika veidotās pēc Latvijas Zinātņu Akadēmijas vai citu iestāžu pasūtījuma – Jāņa Ikaunieka medaļu Latvijas Zinātņu akadēmija katru gadu piešķir par nopelniem Latvijas Astronomijas biedrības labā.

Ļoti interesantas ir divas astronomiskiem notikumiem veltītas medaļas. Pirmā, 1994 gadā tapusī Šūmeikera - Levī 9 komēta un Jupiters ir pavisam netipiskas formas medaļa. Tā atgādina pēc formas Jupiteru – bumba ar gredzenu, kas ērtības dēļ ievietota koka paliktnī. Šī medaļa veltīta Šūmeikera—Levi komētai, kura 1994. gadā ietriecās Jupiterā, kas vienlaicīgi bija arī pirmais tiešais astronomisko objektu sadursmes novērojums Saules sistēmā. No 16. līdz 22. jūlijam aptuveni 21 skaidri izšķirami Šūmeikera-Levija 9 komētas fragmenti ietriecās Jupiterā. Katrs fragments bija aptuveni 2 kilometrus garš, tie ietriecās Jupitera atmosfērā ar ātrumu 60 km/s. Sadursmes rezultātā atmosfērā radās tūkstošiem kilometrus augsti karstu gāzu "burbuļi" un milzīgas, tumšas "rētas", kuras Jupitera atmosfērā saglabājās nedēļām ilgi.

Otra interesanta medaļa par astronomisko notikumu tēmu ir veltīta 1974. gada 22. augustā ukraiņu astronomes Ludmilas Žuravļovas atklātajam asteroīdam, kurš nosaukts VladVisockis, par godu dziedātājam Vladimiram Visockim. Medaļas centrā ir aptuvens asteroīda atveidojums ar Žuravļovas autogrāfu vidū. Interesanti, ka 2016. gadā mākslinieks izveidoja bronzas vēja rozi, kuras centrā ievietots šīs medaļas atlējums un malās dažādu valstu kosmonautu autogrāfi. Tā kā dziedātājs Vladimirs Visockis mīlēja Latviju un Jūrmalu, savā laikā ārstējās J. Frabricusia vārdā nosauktajā sanatorijā (tagad tās vietā spa viesnīca Pegasa Pils), tāpēc šī piemiņas zīme uzstādīta tur.

Vēl kāds no lielajiem pasūtījuma darbiem ir 1987. gadā tapusī Interskosmoss sērija. Interkosmoss bija PSRS izveidota kosmiskā programma, kas piedāvāja doties kosmosā ne tikai PSRS un ASV kosmonautiem. Šo tradīciju 1978. gadā uzsāka Čehoslovākijas kosmonauts Vladimirs Remeks, kurš ar kuģi Sojuz - 28 devās kosmosā un pavadīja tur 7 diennaktis. Turpināja šo tradīciju kosmonauti no Polijas, Austrumvācijas, Ungārijas, Vjetnamas, Kubas, Mongolijas, Rumanijas, Francijas, Indijas, Sīrijas, 2 reizes no Bulgārijas un pēdējais 1988. gadā no Afganistānas. Īpaši jāpiemin priekšpēdējais lidojums, kurā devās bulgārs Aleksandrs Aleksandrovs, bet šī kuģa kapteinis bija rīdzinieks Anatolojs Solovjovs, viņi pavadīja 91 diennakti stacijā Mir.

Mākslinieka Jāņa Strupuļa darbi ir unikāla un nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa. Īpaši viņa radītās medaļas ir augstvērtīgi mākslas priekšmeti, kas veido būtisku lappusi Latvijas medaļu mākslas vēsturē. Jāņa Strupuļa darbi atrodas astoņpadsmit valstu 60 muzejos un daudzās privātajās kolekcijās. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne J. Strupuli raksturo šādi: “Nezinu latviešu mākslā mūsu paaudzē otru tādu radošu personību, kura tik mērķtiecīgi un harmoniski būtu savu talantu īstenojusi un iekodējusi nu jau uz laiku laikiem Latvijas kultūras vēsturē.”

Jānis Strupulis par savu pieeju mākslai: "Būtībā tas ir kā matemātikā - ir tikai viens pareizs atrisinājums. Tas arī vislabāk izskatās. Un man tas ir loģiski izstrādājies. Tēlniecībā ir arī tik jutīgas nianses, ko tikai ar tādu vieglu pieskārienu var mazlietiņ izmainīt. Tās nevar izmērīt ar mums pieejamiem instrumentiem, tikai just."

Mākslinieks Jānis Strupulis ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas Paula Stradiņa balvu par mediķu un zinātnieku portretu atveidojumu medaļās (1997). Apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2009).

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Mākslinieka Jāņa Strupuļa astronomijai veltīto medaļu kolekcija

Atklāta izstāde „Astronomijas tēma Jāņa Strupuļa medaļās”

Vineta Salberga „Astronomijas tēma tēlnieka Jāņa Strupuļa medaļās”

Jānis Strupulis. Vikipēdija