LU konference
Komponists, diriģents, ērģelnieks un pedagogs Ādolfs Ābele dzimis 1889. gada 24. janvārī Valkas apriņķa Smiltenes pagastā Blomē. Tēvs Atis (Oto) Ābele bija skolotājs, ērģelnieks un Smiltenes Dziedāšanas biedrības kora diriģents, bet māte Anna (dzimusi Palmbaha) – aktīva kordziedātāja un amatieru teātra pulciņa dalībniece. Pirmās zināšanas mūzikā un klavierspēlē Ā. Ābele apguva mājās, kur bija pieejama plaša nošu bibliotēka.
Pamatizglītību ieguvis Blomē, Ā. Ābele turpina mācības Cēsīs K.Millera (Zariņu Kārļa) sešklasīgā reālskolā. Pretēji tēva ieteikumam apgūt kādu ienesīgu amatnieka amatu, viņš uzsāka klavierspēles studijas pie tēva drauga Dāvida Mīlīša.
Pēc mācībām Cēsu reālskolā 1907. gadā Ā. Ābele devās uz Rīgu, kur privāti studēja pie ievērojamā latviešu komponista Emīla Dārziņa. 1909. gadā viņš sāka studijas Sanktpēterburgas konservatorijā ērģeļklasē pie profesora Luija Homiliusa. Pēc profesora nāves tā paša gada decembrī Ā. Ābele turpināja studijas pie ērģeļu mākslas lielmeistara profesora Žaka Handšina. 1914. gada pavasarī viņš pabeidza Ž. Handšina ērģeļklasi un gadu vēlāk Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi.
Pirmā pasaules kara laikā, 27 gadu vecumā, Ā. Ābele tika mobilizēts armijā un dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, iestājoties muzikantu rotā un drīz kļūstot par pulka pūtējorķestra komandieri. 1917. gadā viņš iestājas “Latvju kareivju nacionālās savienības” rindās.
1918. gada sākumā Ā. Ābele kopā ar dažiem dienesta biedriem nonāca vācu gūstā un deviņus mēnešus pavadīja gūstekņu nometnē Vācijā. Tēvs Atis Ābele darīja visu iespējamo, lai ar oficiālo vācu varas iestāžu starpniecību Ādolfu atrastu un atgrieztu dzimtenē. 1918. gada rudenī Ā. Ābele atgriezās Rīgā un sāka darbu jaundibinātajā “Latvju operā” kā pianists-repetitors, tomēr radošu gandarījumu šis darbs nesniedza. Kad komponists Alfrēds Kalniņš atstāja Liepāju, viņš piedāvāja Ā. Ābelem kļūt par ērģelnieku Liepājas Sv. Annas baznīcā, kur viņam pavērās iespēja pilnveidot savu ērģeļu virtuoza un improvizatora meistarību.
No 1919. gada beigām līdz 1924. gadam Ā. Ābele strādāja Liepājā par ērģelnieku, kā arī diriģēja Liepājas un Latviešu dziedāšanas biedrības kori. 1922. gadā viņš nodibināja Liepājas Tautas konservatoriju un kļuva par tās pirmo direktoru.
1924. gadā Ā. Ābele kļuva par jaundibinātās “Latvijas skaņražu kopas” biedru un aprecējās ar savu studenti, ērģelnieci Otīliju Feldmani, ar kuru nodzīvoja laulībā 13 gadus. Tajā pašā gadā viņš ar ģimeni atgriezās Rīgā un pieņēma Latvijas Konservatorijas rektora Jāzepa Vītola piedāvājumu kļūt par Latvijas armijas orķestra diriģentu (t.s. kara kapelmeistaru). Turpmākos 20 gadus viņš pasniedza teorijas priekšmetus un vadīja kara kapelmeistaru apmācību Latvijas konservatorijā.
1927. gadā pēc A. Kalniņa aizceļošanas uz Amerikas Savienotajām Valstīm Ā. Ābele pārņēma Latvijas Universitātes studentu biedrības jaukto kora “Dziesmuvara” vadību, diriģējot to līdz pat 1944. gadam. Viņa vadībā koris “Dziesmuvara” kļuva par vienu no nacionāli nozīmīgākajiem latviešu koriem, koncertējot ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs, gūstot starptautisku atzinību. 1940. gadā diriģents salaulājies ar valodnieci Zinaīdu Gaili, kura bija kora “Dziesmuvara” dziedātāja.
Otrā pasaules kara beigās,1944. gadā, Ā. Ābele kopā ar sievu devās bēgļu gaitās un nonāca Vācijā, Nirnbergas apkaimes latviešu nometnēs. Tur viņš organizēja korus, komponēja jaunas kora un solo dziesmas, un kļuva par virsdiriģentu nozīmīgos latviešu dziesmu svētkos Vācijā.
1950. gadā Ābeļu ģimene pārcēlās uz ASV, Mičiganas štatu. Tur Ā. Ābele turpināja darbu kā ērģelnieks un kora vadītājs Alleganā un Kalamazū, kā arī aktīvi iesaistījās latviešu kultūras dzīvē un piedalījās Amerikas latviešu dziesmu svētkos Čikāgā (1953) un Ņujorkā (1958) kā goda virsdiriģents.
Par mūža ieguldījumu mūzikā un sabiedriskajā darbā Ā. Ābele saņēmis virkni augstu apbalvojumu gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņa dzīve spilgti apliecina, ka latviešu kormūzikas tradīcija spēj pastāvēt un attīstīties pat visgrūtākajos vēstures apstākļos - arī tālu prom no dzimtenes.
Pirms 125 gadiem dzimis diriģents un komponists Ādolfs Ābele
Mēneša priekšmets. Jauktā kora “Dziesmuvara” priekšmeti
Kora "Dziesmuvara" tīmekļa vietne
"Dziesmuvaras" manuskripts - Heinriha Vītiņa apkopotā jauktā kora vēsture 1994. gadā