Par LU Muzeja janvāra mēneša priekšmetu ir izvēlētas cirozes skartas aknas.

Aknu ciroze ir ļoti smags, neatgriezenisks, dažādu iemeslu izraisīts aknu slimību gala rezultāts. Aknu cirozes biežākie iemesli ir vīrusu hepatīts, alkohola lietošana, saindēšanās ar nekvalitatīviem pārtikas produktiem, augu izcelsmes, sadzīves vai rūpniecības toksiskām vielām, aspergiloze (sēnīšu infekcija), pārmērīga medikamentu lietošana, dažādi hroniski aknu iekaisumi, iedzimtas aknu slimības, kā arī sirds slimības. Aknu cirozes sākuma stadijā specifiskas izmaiņas nenovēro un izteiktus veselības traucējumus cilvēks parasti nejūt vairākus gadus. Aknu cirozi ārstējot sākuma stadijā, ir iespējams padarīt lēnāku tās attīstības gaitu. Vienīgā efektīvā ārstēšanas iespēja ir aknu transplantācija.

Cirozes skartās aknas un pārējos Cilvēka patoloģijas muzeja eksponātus iespējams aplūkot Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedrā, Ojāra Vācieša ielā 4 (informācija 306. telpā), darbdienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 29669458 muzeja vadītājai Valentīnai Gordjušinai.

Par LU Muzeja februāra mēneša priekšmetu ir izvēlēta vitrīna ar Latvijas derīgajiem izrakteņiem.

Latviešu pedagogs un ģeologs Jānis Greste (1876 – 1951), kam šogad ir 140 gadu jubileja, atmiņās par Zemes bagātību pētīšanas institūtu raksta: „Lai pakalpotu skolām ar mācību līdzekļiem ģeogrāfijā un dabas zinībās, muzejā tika pagatavotas izrakteņu kolekcijas. Katrā kolekcijā 3 kastes: 1) sienas vitrīna ar 55 paraugiem; 2) klases darba kaste ar 72 paraugiem; 3) praktisko darbu kaste ar apmēram 250 iežu gabaliem. Katrai kolekcijai klāt paskaidrojumu grāmatiņa. Muzeja noliktavās uzkrāti materiāli, kas dotu iespēju apgādāt gandrīz visas skolas ar kolekcijām."

Latvijas derīgo izrakteņu izmantošanas popularizēšanu atbalstīja Valsts prezidents K. Ulmanis. Uzskates līdzekļus izdalīja skolām 1940. gada sākumā.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeoloģijas muzejā nonācis nestandarta eksemplārs – vitrīna ar 70 iežu paraugiem. Iespējams, ka šī ir īpaša, eksperimentāla vai speciāla kolekcija. Saglabājušās arī oriģinālās paraugu etiķetes, kas rakstītas ar roku.

Vitrīna un citi Ģeoloģijas muzeja eksponāti apskatāmi darba dienās Rīgā, Alberta ielā 10, iepriekš piesakoties muzeja vadītājai Vijai Hodirevai pa tālruni 29112907.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada martā – pirmais uz citas planētas nogādātais vimpelis.

2016. gada 1. martā aprit 50 gadi kopš zondes Venēra-3 nolaišanās uz Venēras. Venēra-3 bija PSRS starpplanētu zonde, kas tika palaista kosmosā 1965. gada 16. novembrī. Lidojuma laikā tika veikts Venēra-3 lidojuma trajektorijas korekcijas manevrs, kas nodrošināja, ka zonde trāpīs planētai. Neilgi pirms Venēras pārlidojuma radiokontakts ar zondi tika zaudēts. 1966. gada 1. martā nolaižamajam aparātam bija jāatvienojas no zondes, jāieiet Venēras atmosfērā un vēlāk jānosēžas uz Venēras virsmas, kas arī visticamāk ir noticis, bet no tā netika saņemti nekādi radiosignāli. Nolaišanās laikā tika paredzēts mērīt planētas atmosfēras spiedienu, temperatūru un sastāvu. Vēlāk tika secināts, ka kosmiskais aparāts pārkarsis dzesēšanas sistēmas radiatoru konstrukcijas nepilnību dēļ.

Nolaižamajā aparātā bija ievietots metālisks Zemes globuss 7 cm diametrā, kura iekšpusē atradās vimpelis ar PSRS ģerboņa attēlu. Pirms zondes palaišanas tika izgatavoti vairāki šādi vimpeļi, viens tika izvēlēts sūtīšanai kosmosā, pārējie tika uzdāvināti kosmonautikas muzejiem. Viens šāds vimpelis, kura analogs, visticamāk, atrodas uz Venēras, aplūkojams Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejā, darbadienās, iepriekš piesakoties pa tālr. 67034565 muzeja vadītājai Guntai Vilkai.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada aprīlī ir Latvijas gada putns – dižraibais dzenis.

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major L.) ir visbiežāk sastopamā dzeņu suga Latvijā un Eiropā. Šis putns dzīvo gandrīz jebkura tipa mežos, tas nevairās no urbanizētas vides, nereti ligzdo pilsētu parkos un apmeklē putnu barotavas. Vasarā dzenis pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, bet ziemā no skujkoku sēklām. Čiekuru apstrādei tas atrod vai izveido piemērotas spraugas kokos, kuras sauc par kalvēm.

Dižraibie dzeņi ligzdo dobumos, ko visbiežāk izkaļ apsēs. Katru pavasari dzeņu pāris kaļ jaunu dobumu, tikai izņēmuma gadījumos putni lieto vecāku dobumu. Ja līdzšinējie skaita vērtējumi ir kaut cik precīzi, dižraibie dzeņi rada vairāk par 2/3 no visiem dzeņu kaltajiem dobumiem Eiropā. Mūsdienās intensīvi apsaimniekotos mežos ir ļoti ierobežota dabisku koku dobumu veidošanās vēja, mitruma, mikroorganismu un koksnes sēņu ietekmē. Tādējādi dižraibie dzeņi nodrošina ar ligzdvietām un slēptuvēm citus dobumperētājus putnus, sīkos zīdītājus un bezmugurkaulniekus.

Dižraibā dzeņa izbāzenis apskatāms Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā kopā ar čiekuru kalvi. Apskatei pieejama arī pārējā muzeja ekspozīcija. Apmeklējumu (darba dienās) iepriekš jāpiesaka pa tālruni 26542577.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada maijā ir Jāņa Grestes veidotais apmeklētāju žurnāls.

Pedagoģijas vēstures muzejā 2016. gada maijā aplūkojams Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta apmeklētāju reģistrācijas žurnāls, kuru izveidojis Jānis Greste – muzejnieks, kolekcionārs, skolotājs, Latvijas Skolotāju savienības aktīvists, skolotāju-mēģinātāju kustības vadītājs. Šī priekšmeta izvēli noteica tas, ka 2016. gada 24. jūnijā atzīmējam J. Grestes (1876 – 1951) 140. dzimšanas dienu. Institūtā atradās plaša derīgo izrakteņu kolekcija, ar kuru J. Greste bieži iepazīstināja skolēnus un skolotājus.

Par šo spilgto personību vairāk var uzzināt grāmatās:

L. Volkova "...kā dzeņa vēders" (1977),

L. Volkova "Krist un celties" (1990),

8. rakstu krājumā "Laikmets un personība" (2006).

Atsauksimies paša J. Grestes aicinājumam "Meklējiet rakstos!". Kuros, to varēsiet skatīt Pedagoģijas vēstures muzeja izstādē, kuras atklāšana paredzēta 3. jūnijā. Muzejs atrodas Rīgā, Anniņmuižā, Jūrmalas gatvē 76. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālr. 67033859; 29372140.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada jūnijā ir parastās straussūnas sens herbārijs.

Parastā straussūna (Ptilium crista-castrensis) Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz tā ir sastopama arī uz salmu jumtiem un celmiem. Sūnu velēnas ir līdz 15 cm augstas, dzelteni vai gaiši zaļas, spīdīgas, skrajas. Parasto straussūnu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies par 2016. gada sūnu. Tā ir nominēta, lai plašāku sabiedrību informētu par sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu.

Konkrētais sūnas eksemplārs ievākts vairāk kā gadsimtu atpakaļ, tālajā 1913. gadā egļu mežā Ogres Kangaros. Tas ir apskatāms izcilā Baltijas botāniķa K. R. Kupfera sūnu kolekcijā Latvijas Universitātes Botānikas muzeja herbārijā Rīgā, Kronvalda bulvārī 4. Muzeju var apmeklēt darba dienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 27852990 muzeja vadītājai Irēnai Bergai.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada jūlijā ir nezināma āpša izbāzenis.

Pieņemts uzskatīt, ka muzeja eksponāta zinātniskā vērtība ir zemāka, ja nav datu par to. Par šo āpša izbāzeni nav zināms pilnīgi nekas, izņemot to, ka tas atrodas jūsu priekšā, ir aplūkojams, aptaustāms un saglabājies no “seniem laikiem”. Ko gan varam pārmest priekštečiem, kas “nepierakstīja, neuzmanīja, nesaglabāja”, ja šis dzīvnieku valsts pārstāvis nāk no laikiem, kad mēs paši vai pat mūsu vecāki vēl nebija dzimuši? Arī vairāki citi Zooloģijas muzeja eksponāti ir izgājuši cauri kara periodiem, kad tie turēti pagaidu novietnēs, atradušies ne vienā vien namā, biedrībā, skolā, augstskolā, tapuši izlikti no telpām, izglābušies, cietuši, salāpīti... Bet nu to izcelsmes vieta un laiks ir apslēpti, uzlīmes, atzīmes, kartotēkas zudušas.

Zooloģijas muzeja zīdītājdzīvnieku ekspozīcijā izstādītais āpsis (Meles meles) [A] ir redzams nezināma autora uzņemtā fotogrāfijā kopā ar saviem “laikabiedriem”, no kuriem daudzus atpazīstam, tai skaitā lūsi [C] (nopirkts 20.03.1922, prof. N. Lebedinskis, LU Salīdzinošās anatomijas institūts), Austrālijas ehidnu [B]  saņemta 30.05.1927 no Hasfordas skolas kolekcijas), melno stārķi [E] (saņemts 20.01.1941 no Kurzemes provinces muzeja), meža cūku [D] (Latvijas valsts pirmā prezidenta J.Čakstes 20.04.1922 dāvinājums).

Āpsis ir izvēlēts par 2016. gada zīdītājdzīvnieku, tā izbāzenis, kā ari citi muzeja eksponāti, aplūkojami Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, darba dienās, iepriekš piesakoties muzeja vadītājam Aivaram Petriņam pa e-pastu aivars.petrins@lu.lv.

Sens purva atālenes herbārijs – Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada augustā.

Purva atāleni (Parnassia palustris L.) Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies par 2016. gada augu. Latvijas Universitātes Botānikas muzejā atrodas 191 gadu vecs purva atālenes herbārija eksemplārs (attēlā). Tas ir ievākts 1825. gada 11. augustā pie Rīgas. Muzeja rīcībā ir arī 197 gadus vecs auga eksemplārs, bet tam nav zināma ievākšanas vieta. Šie paraugi glabājas no Rīgas dabaspētnieku biedrības (Naturforscher Verein zu Riga) pārņemtajā kolekcijā. Muzejā ir arī bagātīgi purva atālenes herbārija vākumi no 20. gadsimta.

Purva atālene ir daudzgadīgs augs, kas pieder atāleņu dzimtai, ar vienu vai vairākiem stublājiem, kas ir līdz 40 cm augsti. Apakšējās lapas ir veselas, olveidīgas līdz ieapaļas, sakārtotas rozetē, ar sirdsveida pamatu un garu kātu. Ziedi veidojas pa vienam stublāja galotnē. Ir piecas vainaglapas, baltas ar tumšākām dzīsliņām. Atālene bieži sastopama mitrās, purvainās pļavās visā Latvijā un zied no jūlija līdz septembrim. Ir dati, ka pēdējo gadu laikā samazinājies purva atālenei piemēroto dzīvotņu skaits, kas saistāms ar meliorācijas un dabisko zālāju aizaugšanas procesiem.

Purva atālene un citi herbārija eksponāti apskatāmi Botānikas muzejā Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, darba dienās, iepriekš piesakoties pa mobilo tālruni 27852990 muzeja vadītājai Irēnai Bergai.

LU Muzeja mēneša priekšmets septembrī – senākā “Aristoteļa” svētku fotogrāfija.

Jaunā mācību gada sākumā, kad savu 50. jubileju svin Latvijas Universitātes jauno studentu svētki “Aristotelis”, par LU Muzeja mēneša priekšmetu septembrī izvēlēta senākā šī pasākuma fotogrāfija, kuras oriģināls glabājas LU Vēstures muzeja krājumā.

Par vienu no augstskolas ilggadējām tradīcijām ir kļuvuši “Aristoteļa svētki”, kas pirmo reizi norisinājās 1966. gada 1. septembrī. Jauno LU studentu svinīgās uzņemšanas scenārijs ar nelielām, bet būtiskām izmaiņām saglabājies līdz pat mūsdienām un katru gadu jaunie studenti pulcējas Rīgā, Doma laukumā, lai pirmo reizi satiktu ne tikai savas fakultātes pasniedzējus un LU vadību, bet arī savus kursa biedrus. Senākā šo svētku fotogrāfija LU Muzeja krājumā saglabājusies no 1968. gada un tajā redzami jaunie studenti gājienā uz centrālo LU ēku Raiņa bulvārī 19 ar zināšanu gaismu simbolizējošajām lāpām. Aristoteļa vārds svētkiem piešķirts tā iemesla dēļ, ka viņš dēvēts par visu zinātnieku zinātnieku un savulaik izvēlēts par simbolu augstākajai izglītībai un zināšanām arī tādēļ, ka tieši Aristoteļa mācekļi atsevišķos vēstures avotos tiek uzskatīti par pirmajiem studentiem akadēmiskā izpratnē, kuri pie pasniedzēja apgūst zināšanas.

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs novēl visiem jaunajiem LU studentiem labas sekmes mācībās un izturību jaunu zināšanu apguvē!

2016. gada oktobra mēneša priekšmets Zinātņu un tehnikas vēstures muzejā ir Latvijā pirmā uzbūvētā datora LM-3 elektroniskā shēma.

Pirms 60 gadiem 1956. gadā Padomju Savienībā atslepenoja datorus, kurus tolaik sauca par elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM), un centās stimulēt to būvēšanu kaut vai ar ieinteresēto iestāžu pašu spēkiem. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā izveidoja Skaitļošanas mašīnu laboratoriju un sāka tipveida elektronisko shēmu montāžu. Šī laboratorija kā viena no pirmajām Padomju Savienībā izmantoja izmēros mazākas elektronu lampas, t.s. „pirkstiņus”. Viena no šīm elektroniskajām shēmām saglabājusies Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā. Vairāki simti elektronisku shēmu veidoja Latvijā pirmo uzbūvēto datoru LM–3, kurš spēja risināt matemātiskus uzdevumus tam laikam neticami ātri – veicot 50 darbības sekundē. Pašreizējo datoru ātrdarbības rekords ir 94 kvintiljoni (skaitlis ar 15 nullēm!) darbību sekundē.

Datora LM-3 elektroniskā shēma un citi muzeja eksponāti apskatāmi Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejā Raiņa bulvārī 29 darbadienās, par apmeklējumu iepriekš vienojoties ar muzeja vadītāju Andreju Skuju pa tālruni 67211023.

LU Muzeja novembra mēneša priekšmets – J. Grestes zīmējumi.

Šogad, 140. gadā pēc pedagoga un kultūras darbinieka Jāņa Grestes (1876-1951) dzimšanas, novembra mēneša priekšmets ir viņa zīmējumi – karikatūras, kas tapušas Zemes bagātību pētīšanas institūta (dib. 1939) sēdes laikā.

Pēc 1934. gada sava mūža otrajā pusē Jānis Greste pievērsās Latvijas zemes bagātību izpētei. Viņš bija Zemes bagātību pētīšanas komitejas dibināšanas iniciators, vēlāk Zemes bagātību pētīšanas institūta aktīvs darbinieks. Jānis Greste arī vadīja Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju, uz kura bāzes radīts tagadējais Latvijas Dabas muzejs, un organizēja dažādus pasākumus (priekšlasījumus, ekskursijas, izstādes, laukakmeņu uzskaiti). Pedagogam bija lieli nopelni mācību filmas “Mūsu pelēkais dārgakmens” (1936) izveidošanā, kā arī ar ģeoloģiju saistīto notikumu dokumentēšanā. Jānis Greste ir arī divu grāmatu par derīgajiem izrakteņiem autors (1937, 1948).

Šie un citi ģeoloģijas muzeja eksponāti apskatāmi darba dienās Rīgā, Alberta ielā 10, iepriekš piesakot ekskursiju muzeja vadītājai Vijai Hodirevai pa tālruni 29112907.

Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets 2016. gada decembrī ir paštaisīts dators.

Talantīgais konstruktors un mehāniķis Jevgeņijs Žižikins, izmantojot 20. gadsimta 80. gadu sākumā žurnālos publicētas personālā datora shēmas, un pārvarot sociālisma laikmetam raksturīgās komponentu sagādes grūtības, izgatavoja ar unikāliem tehniskiem risinājumiem pārbagātu personālo datoru. To izmantoja galvenokārt spēļu spēlēšanai, kuru programmatūra bija ierakstīta magnetofona lentēs. Spēļu vadīšanai izmantoja kursorsviru jeb joystick, bet par monitoru kalpoja parasts televizors. Stāsta, ka pie Žižikina izgatavotā datora ar milzīgu interesi pulcējušies tuvējās apkaimes skolēni. Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja pēdējā laika vērtīgākais jaunieguvums apskatāms darba dienās muzeja telpās Rīgā, Raiņa bulvārī 29, iepriekš piesakot apmeklējumu krājuma galabātājam Gunāram Tabūnam pa tālruni 26499737.