2026. gads

Latvijas Universitātes (LU) veidojusies vienlaikus ar Latvijas Republiku, ko raksturo tās nosaukums valsts, nevis pilsētas vārdā. Klasiski Eiropas universitātes savus nosaukumus izvēlās pēc pilsētu, nevis valstu nosaukumiem. LU un Latvijas valsts ciešo saikni raksturo latīniskā devīzei Scientiae et Patriae, kas latviski tulkojās "Zinātnei un Tēvzemei". Devīzē ir izteikta LU misijā: Latvijas Universitāte dod savu ieguldījumu pasaules zinātnes, augstākās izglītības, zināšanu, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesos, nodrošina Latvijas demokrātijas un kultūras izaugsmi, latviešu valodas attīstību un tautsaimniecības uzplaukumu.  Lasītājam ir iespēja iepazīties ar LU devīzes izcelsmi un tās pielietojumu 20. gs. pirmajā pusē un mūsdienās. 

Devīzes sarežģītā izcelsme 

Hipotētiski par LU devīzes Scientiae et Patriae rašanās pirmsākumu jāuzskata 1928. gada 28. jūnijs, kad LU Saimniecības padomes 11. sēdē LU rektors, profesors Mārtiņš Zīle (Medicīnas fakultāte) ar LU saimniecības prorektoru, docentu Pērsiju Zīlīti (Mehānikas fakultāte) un pārējiem padomes locekļiem - docentiem Jāni Kārkliņu (Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte), Augustu Raisteru (Lauksaimniecības fakultāte), Gustavu Klaustiņu (Inženierzinātņu fakultāte) un Paulu Lejiņu (Lauksaimniecības fakultāte), profesoriem Nikolaju Maltu (Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte) un Eiženu Laubi (Arhitektūras fakultāte), kā arī saimniecisko lietu vadītāju Paulu Lazdiņu (Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte) - lēma par remontdarbu uzsākšanu LU Mazajā aulā, gatavojoties Latvijas valsts 10 gadu jubilejai 1928. gada 18. novembrī (LNA LVVA, 7427-6-14, 30-31). Sekoja LU Saimniecības padomes 12. sēde tā paša gada 13. jūlijā, kurā E. Laube iepazīstināja padomes locekļus ar savu priekšlikumu uzsākt remontdarbus LU Mazajā aulā, kuru izpausme bija koka tribīnes izgatavošana, uz kuras ir iegrebta devīzes Scientiae et Patriae. Tomēr šis lēmums par LU latīniskās devīzes rašanos profesora E. Laubes un docenta A. Raistera vadībā ir nepilnīgs, jo lēmumā nav nekas rakstīts par devīzi Scientiae et Patriae un neviena no amatpersonām nav šo pat pieminējusi (LNA LVVA, 7427-6-14, 33). Pati koka katedras izgatavošana, jauna koka parketa ielikšana 159,82 m² platībā un jaunu logu iestiklošana neogotikas loka arku formā (VKPA, 6526-394-22-KM-C-w, 16) tika uzsākta 1928. gada 3. augustā, kad LU Saimniecības padome 14. sēdē atļāva sākt remontdarbus LU Mazajā aulā (LNA LVVA, 7427-6-14, 37). Devīze ir cieši saistīta ar LU nosaukumu, taču LU dibināšanas priekšvakarā 1919. gada 12. un 26. septembra Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes (LU Padomes priekšteces) sēdēs, diskutējot par nosaukumu Latvijas valsts nacionālajai Alma mater, arī netika diskutēts par devīzes Scientiae et Patriae nosaukumu (LNA LVVA, 7427-6-1, 34, 36). LU pirmajā desmitgadē (1919-1929) devīze Scientiae et Patriae u.c. simboli nebija aktuāli, jo tad prioritāte bija izveidot LU struktūru un panākt integrēšanos starptautiskajā universitāšu vidē (Zanders & Rubenis. 2024, 16). Dokumentāli LU latīniskās devīzes sākums ir saistīts ar LU karoga izstrādes procesu 1938. gada 25. maijā, jo, pirmoreiz, LU Padomes sēdes dokumentos tiek fiksēta devīze Scientiae et Patriae. Šo devīzi ierosināja LU studentu korporāciju Filistru biedrību savienība kā LU karoga sponsors, sadarbojoties ar LU Izdaiļošanas komisijas grafiķi, LU Arhitektūras fakultātes tēlotājmākslas darbnīcas vadītāju, latviešu mākslinieka Vilhlema Purvīša asistentu Jāni Borkovski saskaņā ar 1937. gada 20. oktobra LU Padomes lēmumu. J. Burkovskis, saskaņojot ar Filistru biedrību savienību karoga skici, latīnisko devīzi iekļāva savā uzzīmētajā LU karoga skicē (LNA LVVA, 7427-6-215, 187-188). Devīze Scientiae et Patriae atrodas karoga (oriģināla un kopijas) kreisajā pusē zem zelta krāsas audumā iešūtā Ozola, ko ieskauj pirmo 11 LU fakultāšu emblēmas. Pati latīniskā devīze mūsdienās rota arī LU emblēmu un LU heraldisko ģerboni. Ja 1938. gada 22. jūlijā Latvijas izglītības ministrs, bijušais LU rektors, vēstures profesors Augusts Tentelis apstiprināja LU karoga projektu pēc LU rektora Mārtiņa Prīmaņa lūguma, tad arī devīze Scientiae et Patriae tika apstiprināta kā viens no LU simboliem (LNA LVVA, 7427-6-215, 209).

Devīzes nozīme kontinuitātes veidošanā 

1930. gados LU rektors, ķīmijas profesors Jūlijs Auškāps publiski lietoja devīzi Scientiae et Patriae, ko aprakstījis savā rakstu krājumā Zinātnei un tēvzemei (Auškāps 1969, 5). Viņš uzsvēra, ka "LU latīniskā devīze dod eksistences jēgu LU kā Latvijas valsts nacionālajai Alma mater." Tātad LU nodrošina Latvijas tautai iegūt augstāko izglītību un kalpot Latvijas valstij, strādājot zinātnē. LU studenti ir Latvijas valsts nākotne, bet LU ir nākotnes ceļa virzītāja (Auškāps 1969, 207). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no PSRS 1990. gados LU rektors, fizikas profesors Juris Zaķis, kura pienākumos bija vadīt demokrātiskās pārmaiņas, uzsvēra Scientiae et Patriae kā "mudinājumu, apņemšanos un solījumu katram LU saimes loceklim" (Strods 1999, 9). Viņš uzskatīja par svarīgu LU saimei veidot vēsturisko kontinuitāti starp 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku un 1991. gada 21. augustā atjaunoto Latvijas Republiku, lai stiprinātu LU nesaraujamo saiti ar neatkarīgo Latvijas valsti (Kūle 2022, 29). 

Devīzes juridiskā aizsardzība 

Lai gan Scientiae et Patriae devīze radusies 1930. gadu otrajā pusē, to neaizsargāja 1923. gada 28. martā Latvijas Saeimā apstiprinātā LU Satversme; Satversmē nav nekas ierakstīts par devīzi un citiem LU simboliem. Pirmoreiz devīze ieguva juridisku aizsardzību PSRS sabrukšanas laikā, kad 1991. gada 15. maijā LU Satversmes sapulce pieņēma un tā paša gada 18. septembrī Latvijas Augstākā padome (pēc 1993. gada 6. jūlija Latvijas Saeima) apstiprināja jauno LU Satversmi (Zaķis 1999, 27). Lai gan LU rektora amata ķēdē un LU akadēmiskā nozīmītē ir Scientiae et Patriae devīzes, abi LU simboli nav ierakstīti LU Satversmē. Toties LU karogs, LU emblēma un LU heraldiskais ģerbonis, kuriem arī ir latīniskā devīze, ir ierakstīti LU Satversmē. Tas rosina vielu pārdomām - LU rektora amata ķēdi un LU akadēmisko nozīmīti arī vajadzētu ierakstīt LU Satversmē, ja uz abiem simboliem ir LU Satversmes aizsargāta latīniskā devīze (Rubenis 2024, 1). Lai gan LU Satversmē latīniskā devīze u.c. simboli ir aizsargāti, nav aprakstīta to pareizā lietošana atbilstoši LU tradīcijām un ētiskajiem principiem. Ievērojot autortiesības, komerciāliem vai drukas mērķiem LU simbolus ar vai bez latīniskās devīzes drīkst izmantot, ja to saskaņo ar LU vadību. Pašsaprotami, LU saimes cilvēki (absolventi, zinātnieki, mācībspēki un studenti) sasaista šo devīzi ar savu profesionālo vai akadēmisko darbu, ja tas sniedz ieguldījumu Latvijas Republikas labā. 

Ar latīnisko devīzi var iepazīties, piesakot ekskursiju pa LU galveno ēku, kuras maršrutā ietilpst LU Mazā aula ar koka katedru. Arī var pieteikt apmeklējumu LU vēstures kolekciju krājumā, kur iespēja apskatīt LU karoga kopiju. Tel. 67034031, 67034032 vai 25733456

Papildus informācija 

Latvijas Universitātes ģerbonis 

Latvijas Universitāte 

Arhīva lietas (nepublicētie avoti) 

1. LNA–LVVA. 7427. f. (Latvijas Universitāte), 6. apr., 1. l (Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes protokoli (1919. gada 8. augusts-1921. gada 21. decembris), akts nr. 105, I sējums)); 

2. LNA–LVVA. 7427. f. (Latvijas Universitāte), 6. apr., 14. l (Latvijas Universitātes Saimniecības Padomes sēžu protokolu noraksti (sākta: 1928. gada 21. februārī, nobeigta 1935. gada 31.decembrī); 

3. LNA - LVVA. 7427. f. (Latvijas Universitāte), 6. apr., 215. l (Sarakste ar Izglītības ministru, fakultātēm par rektora amata ķēdi un par tērpu ieviešanu Universitātes amata personām un mācībspēkiem, tērpu, galvassegu un rektora ķēdes attēli, paraugi, iesniegumi un lēmumi Universitātes karoga jautājumā, karoga paraugi, zīmoga nospiedumi u.c.); 

4. VKPAI, 6526-394-22-KM-C-w (Latvijas Valsts universitāte Raiņa bulvārī 19, 1971).  

Memuāri un pārskati (Publicētie avoti) 

1. Auškāps, J. 1965. Zinātnei un Tēvijai. Vasters: Ziemeļblāzma; 

2. Latvijas Universitāte. 1939. Latvijas Universitāte (1919-1939): I daļa (Vēsturiskās un statistiskās ziņas par universitāti un tās fakultātēm. Rīga: Latvijas Universitāte. 

Zinātniskā literatūra 

1. Kūle, M. 2022. Universitāšu filosofija un Juris Zaķis kā rektors-filozofs. Profesors Dr. habil. phys. Juris Zaķis: Dzīve un darbs;

2. Rubenis, R. 2024. Latvijas Universitātes Akadēmiskā nozīmīte. Rīga: LU Muzejs; 

3. Strods, H. 1999. Latvijas Valsts Universitātes vēsture (1940-1990). Rīga: Latvijas Universitāte;

4. Zaķis, J. 1999. Latvijas Universitātei - 80. Rīga: Latvijas Universitāte;

5. Zanders, M. & Rubenis, R. 2024. Alma mater (2024-2). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 

Rūdolfs Rubenis, krājuma glabātājs

Atzīmējot vispasaules fizikas dienu, kurai atšķirībā no citām starptautiski svinamām dienām nav vienota datuma. 14. aprīlis ir viena no dienām, kad pasaulē tiek godināti sasniegumi fizikā.

Latvijas Universitātes Muzeja krājumā glabājas Latvijas fizikas zinātnes pamatlicēja, Latvijas Universitātes (LU) fizikas docenta, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāna Friča Gulbja logaritmiskais lineāls jeb kalkulatora “vectētiņš”. LU Muzeja krājumā esošais "kalkulatora vectētiņš" atgādina, ka neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības, fizikas pamatā vienmēr būs cilvēka vēlme izzināt pasaules kārtību un zinātnes progress balstīsies uz pārbaudītām vērtībām vai tā būtu speciāli izstrādāta datorprogramma vai logaritmiskais lineāls.

Fricis Gulbis dzimis 1891. gada 19. janvārī Lejaskurzemē, Nodegu pagasta “Ezergaļos”. Skolas gaitas Fricis Gulbis uzsāka Nodegu pagastskolā, un tās turpināja Aizputes pamatskolā. 1906. gadā iestājās Liepājas reālskolā, kuru pabeidza 1911. gadā un izglītību turpināja iegūt Pēterpils universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Fricis Gulbis 1916. gadā absolvēja Pēterpils universitāti un kā viens no izcilākajiem studentiem turpināja darbu fizikas katedrā, divus gadus gatavojoties akadēmiskajā darbībai. Līdz 1919. gadam Fricis Gulbis savu profesionālo darbību īstenoja Krievijā, strādājot Pēterburgas Meža institūtā, Permas universitātē un Pēterburgas Universitātē. 1919. gadā Fricis Gulbis saņēma uzaicinājumu atgriezties Latvijā un pasniegt fizikas lekcijas latviešu valodā Latvijas Augstskolā (LU nosaukums 1919 - 1922).[1]

1919. gadā Fricis Gulbis kļuva par Latvijas Augstskolas mācību spēku Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, 1920. gada 28. janvārī par docentu, bet 1921. gadā ievēlēts par vecāko docentu. Strādājot LU Fricis Gulbis bieži devās komandējumos uz ārzemēm - Franciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Vāciju, Poliju, kur piedalījās konferencēs, fizikas kongresā (Cīrihe, Šveice), kā arī, lai turpinātu zinātniskās studijas. Fricis Gulbis kopā ar LU kolēģiem lika pamatus fizikas zinātnei Latvijā, un par šo ieguldījumu saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1932.gads, Ordeņa virsnieks) un Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1934. gads, Ordeņa komandieris).[2]

Viens no piederumiem, lai apgūtu matemātiku un fiziku bija logaritmiskais lineāls. Fricis Gulbis savā profesionālajā darbībā izmantoja logaritmisko lineālu "No. 18, Albert Nestler A. G., D. R. Paient", kas ievietots melnā ādas futrālī un ar zilu pildspalvu lineāla aizmugurē uzrakstīts "Fr. Gulbis". Lineāla garums ir 50 cm, bet to ir iespējams pagarināt līdz 100 cm (1., 2.att.).

Fricim Gulbim piederošais lineāls bija ražots Vācijā, uzņēmumā "Maaßstabfabrik Beck und Nestler", kas bija viens no vadošajiem lineālu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu 1878. gadā Lahrā (Vācijā) dibināja vācu uzņēmējs Alberts Nestlers (1851–1901). [3], [4]

Atšķirībā no lineāla, kuru izmantojam ikdienā, uz logaritmiskā lineāla atrodas ne tikai centimetru iedaļas, bet arī collu atzīmes, kā arī tādi matemātiski lielumi, kā, piemēram, “pī”. Uz paša lineāla atrodas bīdāms punktu fiksētājs, bet lineāla aizmugurē - fizikas un matemātikas terminu vārdnīca (3., 4., 5.att.).

Neskatoties uz to, ka augšpusē lineālam ir centimetru skala, tas netiek izmantots, kā parastais lineāls, mērīšanai, bet matemātisku aprēķinu veikšanai. Ar logaritmisko lineālu var veikt:

• Reizināšanu un dalīšanu (izmantojot C un D skalas);
• Kāpināšanu kvadrātā un kvadrātsaknes vilkšanu (skalas A un B);
• Logaritmu aprēķināšanu (skala L);
• Trigonometriskās funkcijas (sinuss, tangents - uz skalas S un T mēlītes otrā pusē). [5]

Logaritmiskajā lineālā tiek izmantots princips - divu skaitļu reizinājums ir vienāds ar to logaritmu summu. Lai saprastu, kā tiek veikti aprēķini, ir jāsāk ar pašu pamatu - reizināšanu. Šāda aprēķina veikšanai, tiek izmantotas “C” skala (uz bīdāmās mēlītes) un “D” skala (uz nekustīgā korpusa), piemēram, 2 × 3 = 6. Šāda uzdevuma atrisināšanai ir jāveic sekojošas darbības:

• Lineāla iestatīšana: Pārbīdiet mēlīte jāpabīda tā, lai “C” skalas sākums (cipars 1) atrodas tieši pretī ciparam 2 uz “D” skalas.
• Reizinātāja meklēšana: Atrodiet ciparu 3 uz “C” skalas.
• Rezultāta nolasīšana: Skatieties tieši zem tā uz “D” skalas, kur redzams rezultāts 6.[5]

Šāda tipa lineālus izmantoja 20. gadsimta 70. gadu vidum, pirms parādījās elektroniskie kalkulatori. Alberta Nestlera uzņēmumā ražotais lineāls nav tikai vēsturisks priekšmets, bet arī apliecinājums Latvijas fizikas zinātnes pirmsākumiem un kalpo kā atgādinājums par laiku, kad precīzi zinātniskie aprēķini prasīja nevis digitālu vidi, bet gan pētnieka intelektuālo asumu un prasmi pārvaldīt logaritmu principus, pārvēršot abstraktas formulas taustāmā rezultātā.

LU Muzeja LU vēstures kolekcijās ir iespēja iepazīties ar LU fizikas docenta Friča Gulbja logaritmisko lineālu un citām LU vēstures liecībām. Kontakti: Ieva Hadkevica, LU Muzeja vēstures kolekciju krājuma glabātāja, e-pasts ieva.hadkevica@lu.lv, tālruņa numurs 67034032 vai 25733456.

1. Jansons. J. (2008) Latvijas Universitātes Fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds: Rīga (16. - 17. lpp.)

2. LV_LNA_LVVA_F7427_13_602

3. Nestler - logaritmisko lineālu ražotājs

4. Albert Nestler: Innovation and Quality

5. Slide rule - Wikipedia