Achatinella apexfulva (Foto: Sarmīte Livdāne)
Achatinella apexfulva (Foto: Sarmīte Livdāne)

Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas pasaulē izmirušu gliemežu čaulu paraugi. Tie ir Havaju salu gliemeži – ahatinellas un partulas. Divas sugas Achatinella apexfulva un Achatinella (Amastra) crassilabrum atzītas par pasaulē izmirušām sugām. Un vēl četras: Partula nodosa, Partula rosea, Partula glutinosa un Partula varia, ir izmirušas savvaļā, bet vēl saglabājušās nebrīvē. Tātad LU Muzejā ir kopā sešu Havaju salu gliemežu paraugi, kuri tagad ir īpaši vērtīgi malakofaunas izpētē.

Visi Ahatinellu dzimtas gliemeži ir apmēram vienu centimetru lieli, tie uzturas zemsedzē uz augiem. Čaulas parasti ir svītrainas, dzeltanās, zaļganās, brūnganās krāsās. Sugu aprakstīšana un pētīšana sākusies jau deviņpadsmitā gadsimta beigās, tā turpinās arī mūsdienās. Dzimtā ir 16 ģintis ar vairākiem desmitiem sugu. Lielākajai daļai no tām starptautiskas aizsardzības statuss. Izplatības areāls ir Klusā okeāna salas, visvairāk - Havaju salas. Pēdējais šīs sugas indivīds gliemezis Achatinella apexfulva vārdā Džordžs (Georg).

dzīvoja Havaju Universitātes terārijā. 2019. gada Jaungada dienā tas mira dabiskā nāvē, nodzīvojis nebrīvē 14 gadus. Šīs dzimtas gliemežiem tas ir liels vecums. Ziņa par Džordža aiziešanu izplatījās masu medijos, zinātnieki komentēja šo faktu: - tās ir sugas beigas. Svarīgi ir tas, ka mēs tik ilgu, ilgu laiku esam skatījušies uz tiem mežā, un tagad to vairs nav.” Cerot glābt apdraudētos gliemežus no izzušanas, zinātnieki 1980-tajos gados sāka retās sugas audzēt nebrīvē. Pēdējie zināmie Achatinella apexfulva gliemeži tika savākti Oahu salā 90-tajos gados, un Džordžs bija viens no to pēcnācējiem. Visi pārējie gliemeži agrāk vai vēlāk nomira. Džordžs izdzīvoja visilgāk un palika  pēdējais šīs sugas pārstāvis.

Havaju salas ir jau zaudējušas 90% no zemesgliemežu sugu daudzveidības. Galvenais to samazināšanās cēlonis ir invazīvo sugu savairošanās. Piemēram, žurkas un plēsīgais rožainais vilkgliemezis (Euglandina rosea), kas ēd citus gliemežus. Rožainais vilkgliemezis 1930-tajos gados tika atvests uz Havaju salām, lai cīnītos pret kādu invazīvu sugu - Āfrikas milzgliemezi (Achatina fulica). Bet rezultātā cieta daudzas vietējo gliemežu sugas.

Havajas gliemežu aizsardzības programma ir pētījusi gliemežu lomu veģetācijas nobiru sadalīšanā un dažādu vielu apritē. Konstatēts, ka gliemežu skaita samazināšanās būtiski iespaido mežu ekosistēmas.

Havaju salās sastopamas arī vēl daudzas citas tropisko gliemežu sugas, kuras ir apdraudētas, jo tās ir endēmas – nav sastopamas nekur citur pasaulē. Ja kādā no nelielajām salām gliemežu skaits strauji samazinās, tad visai īsā laikā suga var pazust no mūsu planētas pavisam. Tādos gadījumos muzejos saglabātie paraugi ir vienīgie liecinieki par to, ka tādas dzīvnieku sugas kādreiz dzīvojušas.

Dažādus gliemežus un gliemenes var apskatīt LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulv.4, Rīgā. Pieteikties muzejs@lu.lv . Turpat atrodas arī Ģeoloģijas, Botānikas un mikoloģijas kolekcijas.

Vairāk informācijas:

Worldwide Mollusc Species Data Base | Species: Achatinella apexfulva

National Geographic | Lonely George the tree snail dies, and a species goes extinct

Dalīties

Saistītais saturs

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Moricsalas vēsturiskā izkārtne
06.06.2022.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Moricsalas vēsturiskā izkārtne

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Birztalas vīngliemeža čaulas no Hansa Šleša kolekcijas
06.04.2021.

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Birztalas vīngliemeža čaulas no Hansa Šleša kolekcijas

Fotogalerija “Jūras gliemju daudzveidība Ā. Butuļa kolekcijā”
26.07.2019.

Fotogalerija “Jūras gliemju daudzveidība Ā. Butuļa kolekcijā”

Saldūdens gliemeņu aizsardzība pasaulē
08.07.2019.

Saldūdens gliemeņu aizsardzība pasaulē