LU konference
"Izstādē būs redzami gan nopietni un akadēmiski notikumi, gan ikdienišķi un neparasti, jo tik tiešām Lielā aula ir piedzīvojusi it visu. Aicinām visus ielūkoties Lielās aulas vēsturē – ikviens varēs saskatīt lielākā vai mazākā mērā tajā daļu no sevis. Mēs vēlējāmies, lai izstāde būtu vairāk nekā tikai stāsts par pagātni, tā ir iespēja sajust saikni ar vēsturi un tajā pašā laikā – saskatīt sevī kādu no tām atmiņām vai sajūtām, kas joprojām dzīvo mūsu apziņā,” par gaidāmo izstādi, kas tapusi apmēram deviņus mēnešus, stāsta tās kuratore, LU Muzeja krājuma glabātāja Santa Puķīte.
Lielā aula – Latvijas Universitātes sirds un svinību zāle – kopš iesvētīšanas 1935. gada 28. septembrī ir pulcējusi studentus, mācībspēkus, absolventus un viesus, piedzīvojot svinīgus mirkļus, klusuma brīžus, solījumus un aplausus. Tā ir telpa, kurā veidojusies un turpina veidoties akadēmiskā kopiena.
“Vivat crescat floreat Universitat Latviensis!” jeb “Lai dzīvo, aug un zeļ Latvijas Universitāte!” – šie vārdi iemieso ne tikai Universitātes garu, bet arī izstādes ideju: aplūkot Lielo aulu kā dzīvu telpu, kas deviņu gadu desmitu garumā ir bijusi lieciniece būtiskiem notikumiem, personīgām pieredzēm un vēsturiskiem pavērsieniem.
Izstādes centrālais vizuālais elements ir apsīdas ķieģeļu interpretācija – Lielās aulas atpazīstamākā iezīme un nemainīgs tās vēstures liecinieks. Ekspozīcijā ķieģeļi simboliski atveidoti no apgleznotām kastēm, kas kompozīcijā imitē apsīdas sienu. To krāsu gamma iezīmē trīs nozīmīgus vēstures posmus: starpkaru periodu, okupācijas laiku un mūsdienu neatkarīgo Latviju, ļaujot apmeklētājiem uztvert telpu kā dzīvu, laikmetu slāņos veidotu stāstu.
Katru “ķieģeli” iespējams atvērt, atklājot tajā ievietotu informāciju, fotogrāfijas un liecības par notikumiem, kas Lielajā aulā risinājušies cauri gadiem. Šādā veidā izstāde kļūst par interaktīvu pieredzi, kas aicina ne tikai skatīties, bet arī atklāt, izzināt un personīgi iesaistīties.
Izstāde atgādina, ka Lielā aula ir daļa no mums visiem. Ielūkojoties tās simboliskajos ķieģeļos, iespējams saskatīt ne vien telpas vēsturi, bet arī Latvijas, mūsu alma mater un katra personīgā stāsta atspulgu.
Izstādi kopā ar tās kuratori Santu Puķīti veidojuši LU Muzeja speciālisti Ieva Hadkevica, Liene Filipa, Rūdolfs Rubenis un māksliniece Marija Zeņkova. Komanda īpašu pateicību par ieguldījumu izstādes tapšanā izsaka Cēsu muzejam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Tautas frontes muzejam.
Izstādē izmantoti materiāli no LU Muzeja, LU fotoarhīva, LU Studentu servisa, Cēsu muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
 tiks atklāta izstāde “Vivat crescat floreat Universitat Latviensis! Lielās aulas atspulgs”, kas veltīta vienai no Universitātes nozīmīgākajām telpām – Lielajai aulai, tās 90 gadu vēsturei, simboliskajai nozīmei un emocionālajam nospiedumam Latvijas akadēmiskajā un kultūras telpā.){kind=link}