NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Edgars Ķiploks - zinātniskais asistents un sabiedriskais darbinieks

Latvijai teoloģijas zinātnē ieguldījumu snieguši ne tikai Tērbatas Universitātes absolventi (Kārlis Kundziņš, Voldemārs Maldonis, Ludvigs Adamovičs), bet arī pirmie Latvijas Universitātes absolventi. Viens no viņiem ir latviešu teologs-baznīcu vēsturnieks Edgars Ķiploks (1907-1999), kuru raksturoja lielas darba spējas studijās un darbā. E. Ķiploks bija sabiedriski aktīvs latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs, kuras darbībā iesaistījās pat trimdā ASV. Šis ir stāsts par izcilu cilvēku, Latvijas patriotu, kurš ātri no studenta kļuva par zinātnieku. 

Īsā grāmatveža karjera 

Edgars Ķiploks ir absolvējis Rīgas Viļa Olava komercskolu, kur mācījās no 1918. līdz 1926. gadam. Pirms tam viņš vienu gadu (1917) mācījās Smiltenes tirdzniecības skolā, kad Latvijas teritorijā norisinājās Pirmais pasaules karš (1914-1918). Ķiploku ģimene pameta Rīgu, bēgot no Vācu impērijas karaspēka. Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas starp Vācu impēriju un jaundibināto Padomju Krieviju Ķiploku ģimene atgriezās Rīgā, jo karadarbība Austrumu frontē bija beigusies. Sekoja Pirmā pasaules kara beigas, kuras rezultātā Vācu impērija, tās okupācijas vara Latvijā sabruka un Latvijas Republika proklamēja savu neatkarību [Ozols 1968, 142]. Jaunietis turpināja mācības Rīgas Viļa Olava komercskolā Latvijas Neatkarības kara laikā (1918-1920) un pirmajos pēckara gados (1920-1926), atklājot sevī labas grāmatvedības prasmes. No 1925. līdz 1926. gadam strādāja par grāmatvedi Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvā Rīgā, kad Latvijas valsts nostiprinājās pēc karadarbības beigām. Pēc komercskolas absolvēšanas E. Ķiploks iestājās Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā, lai studētu grāmatvedību augstākās izglītības līmenī. Viņš gan saprata, ka grāmatvedība nav viņa dzīves aicinājums. 1928. gadā izlēma pāriet uz LU Teoloģijas fakultāti, kas izrādījās viņa īstais dzīves aicinājums [Latvijas Universitāte 1939, 614-615]. 

Akadēmiskā karjera Latvijas Universitātē 

Lai gan E. Ķiploks studēja teoloģiju, viņš vēl 2 gadus (1928-1930) paguva strādāt par grāmatvedi. Viņam vajadzēja pelnīt naudu, lai samaksātu par studijām. 1920.-1930. gados LU studijas bija par maksu, jo pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara jaunā Latvijas valsts bija ekonomiski novājināta (Auškāps 1969, 130-131). Latvijas valsts no sava budžeta nevarēja nosegt studijas atšķirībā no mūsdienu atjaunotās Latvijas valsts, kur pastāv iespēja studēt LU par valsts budžeta līdzekļiem (Ozols 1968, 53). Taču E. Ķiploku kā centīgu un talantīgu teoloģijas studentu 1929./1930. ak. g. apbalvoja ar I pakāpes godalgu par studiju darbu Latviešu Katehisma vēsture [LNA-LVVA, 7427-6-114, 303]. Atzīstot šī studiju diplomdarba augsto kvalitāti, to pielīdzināja kandidāta darbam teoloģijā. E. Ķiploks aizstāvēja 1937.gadā, iegūstot candid.tehol. grādu (Latvijas Universitāte 1939, 615). Studiju laikā E. Ķiploks paguva nopelnīt arī II pakāpes godalgu 1934./1935. ak. g. par studiju darbu Svētrunu teksts Luk. Ev. 16, 1-9, motto (grieķu valodā): “Tev ir mūžīgas dzīvības vārdi” [LNA-LVVA, 7427-6-115, 88-89]. Ļoti kvalitatīvus studiju darbus E. Ķiplokam izdevās uzrakstīt, jo Kristapa Morberga mecenāta stipendija deva vairāk laika strādāt pie nopietniem studiju darbiem [Ozols 1968, 142]. 1930. gadā topošais teologs pilnībā nodevās algotam darbam LU, kad tika ievēlēts LU Studentu padomes (LUSP) Prezidija sekretāra amatā [LNA-LVVA, 7427-13-938, 3], pārstāvot lielāko LUSP frakciju – Apvienoto latviešu studentu korporāciju frakciju, kļūstot par tās līderi [Rubenis 2021, 4]. Sekretāra amatā bija līdz 1932. gadam, kad pārgāja strādāt LUSP Studentu grāmatnīcas komisijā līdz studiju absolvēšanai 1937. gadā. Paplašināja savu zinātnisko pieredzi, rediģējot LU studentu brošūru LU Studentu kalendārs un strādājot par LU Teoloģijas fakultātes Baznīcu vēstures katedras profesora Ludviga Adamoviča  zinātnisko asistentu (1937-1940) [LNA-LVVA, 7427-13-938, 3; 19]. Jaunais teologs strādāja arī LU mācību grāmatu apgāda komisijā, kur izmantoja LUSP Studentu grāmatnīcas komisijas darba pieredzi (Latvijas Universitāte 1939, 614-615).  

Savas akadēmiskās karjeras laikā publicējis sekojošus darbus, kas veltīti Eiropas un Latvijas baznīcu vēsturei [Latvijas Universitāte 1939, 615]: 

1. Pirmie studētie latvieši (rakstu cikls ar 9 rakstiem laikposmā no 1930. līdz 1932. gadam);
2. Baznīcas loma kara un miera jautājumos (1931);
3. Kāds latviešu tautas vērtējums priekš simts gadiem (1932);
4. Jāņa Reinberga piemiņai (1932);
5. Talsinieki un akadēmiskā izglītība (1936-1937);
6. Erasma 400 gadu nāves diena (1936);
7. Amerikas grāmatniecība (1938);
8. Prāvesta Dr. Kārļa Kundziņa studiju gadi (1938);
9. Statistiskas ziņas par mūsu draudzēm 1937. gadā (1939);
10. Reliģijas un konfesijas skaitļos (1939);
11. Vai apustulis Pēteris bijis Romā (1939);
12. Prāvests Kārlis Kundziņš: Tautas un draudzes darbinieks (1939). 

Recenzijas un referāti [Latvijas Universitāte 1939, 615]: 

1. Ludvigs Adamovičs, Vidzemes baznīcas un latviešu zemnieks (1934);
2. Prāvests Dr. K. Kundziņš: Mana mūža gājiens (1935);
3. Vēstures atdzimšana: Mūsu jaunākā vēstures literatūra (1938);
4. Divas chronikas (Livonijas un Atskaņu chronika) (1937);
5. G. Mešings, Vispārīgā salīdzināmā reliģijas vēsture (1935);
6. Ludvigs Adamovičs, Kristīgās baznīcas vēsture (1938);
7. Staņislavs Kolbuševskis, Poļu literatūra viduslaikos un renesanse (1938);
8. W.Kohler, Dogmengeschichte als Geschichte des christlischen Selbstbewusstseins (1938).

Rediģētie darbi [Latvijas Universitāte 1939, 615]:

1. Krišjāņa Valdemāra raksti, piedaloties V. Ābelem u.c. I sējums (1936) un II sējums (1937).

Sabiedriskā un konfesionālā darbība

Uzsākot studijas, 1926. gada rudenī E. Ķiploks iestājās latviešu studentu korporācijā Latvia. Spēdams apvienot korporācijas dzīvi ar darbu un studijām, E. Ķiploks aktīvi darbojās savas akadēmiskās mūža organizācijas Prezidijā, pildot III šaržētā (sekretāra), II šaržētā (priekšsēdētāja vietnieka) un I šaržētā (priekšsēdētāja) pienākumus. 1927. gada ziemā-pavasarī viņš no biedru kandidāta (fukša) kļuva par pilntiesīgu biedru (tautieti), lai varētu uzņemties pildīt atbildīgus amatus studentu korporācijā. E. Ķiploks, būdams baznīcu vēstures pētnieks, pildīja arī arhivāra pienākumus studentu korporācijā Latvia un, balstoties uz savas LUSP Studentu grāmatnīcas redaktora darba pieredzi, bija redakcijas sekretārs (1930-1934) un galvenais redaktors (1934-1935) studentu/šu korporāciju žurnālam Universitas. Universitas publicējis rakstus par pirmajiem latviešu studentiem (1930-1932) un Jāņa Reinberga piemiņu (1934). Beidzot studijas 1937. gadā, E. Ķiploks aizgāja no studentu korporācijas aktīvās dzīves, filistrējoties (iegūstot vecbiedra pakāpi). Tomēr trimdā (1944-1991) no 1956. līdz 1957. gadam vadījis Latvia kopu Mineapolisā, Minesotas štata (ASV), jo korporanti izklīda pa visu pasauli, spiežot dibināt savas kopas dažādās pasaules valstīs - ASV, Kanādā, Austrālijā, Venecuēlā, Brazīlijā, Argentīnā, Lielbritānijā u.c. Trimdā nebija iespējama studentu korporācijas darbība vienā valstī, vienā pilsētā un vienā adresē [Lūsis 1988, 66].

1937. gadā E. Ķiploks ordinēts par mācītāju evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Otrā pasaules kara beigās 1944.-1945. gadā Ķiploku ģimene aizbēga uz nacionālsociālistisko Vāciju, lai izvairītos no otrreizējās PSRS okupācijas. Pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā E. Ķiploks mācījās Latviešu draudzes skolās Rietumberlīnē, Goslarā un Augustdorfā, bet 1948. gadā pārstāvēja Latvijas luterāņu baznīcu trimdā, iestājoties Pasaules luterāņu federācijā Rietumvācijā. 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur bija evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Minesotas, Ziemeļu un Dienviddakotas štatos. 1962. gadā kļuva par Mineapolisas Jēzus mācītāju draudzes mācītāju, kur darbojies līdz savām mūža beigām [Ozols 1968, 73].

Nopelni Latvijas valsts labā

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā Ķiploks varēja atgriezties savā dzimtenē, no kuras bija šķirts aptuveni pusgadsimtu. 1993. gadā iznāca E. Ķiploka grāmata Taisnības dēļ vajātie: luterāņu mācītāji ciešanu ceļā, kas veltīta PSRS totalitārā režīma represēto mācītāju piemiņai. To var uzskatīt par vienu no pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas nonāca publiskā pieejamībā Latvijā pēc PSRS okupācijas beigām. 1994. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) piešķīra LZA Goda doktora grādu E. Ķiplokam par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures pētniecībā un popularizēšanā trimdā, palīdzot stiprināt trimdas latviešu tuvību ar neatkarīgo Latvijas valsti. Pēc 4 gadiem 1998. gadā teologs saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, kļūstot par Ordeņa virsnieku. E. Ķiploks aizgāja aizsaulē 1999. gada 2. augustā Mineapolisā, ASV 92 gadu vecumā, ar ko noslēdzās izcilā teologa-baznīcu vēsturnieka un mācītāja dzīve. Viņam izdevās sagaidīt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, kas notika vienlaikus ar studentu korporācijas Latvia darbības atjaunošanu Latvijā 1989. gada 17. februārī.

Papildus informācija

Studentu korporācija Latvia

studentu korporācija “Latvia”

EDGARS ĶIPLOKS (1907 - 1999)

Edgars Ķiploks 03.04.1907 – 02.08.1999

Edgars Ķiploks

1. Auškāps, Jūlijs. 1967. Zinātnei un Tēvijai. Vasteras: Andersson & Kagardt Tryckerei AB;

2. Latvijas Universitāte, 1939. Latvijas Universitāte divdesmit gados (1919-1939): II daļa (Mācībspēku biogrāfijas un bibliogrāfija). Rīga: Latvijas Universitāte;

3. Lūsis, Arnolds. 1988. Lielu darbu veicējs: mācītājam Edgaram Ķiplokam mūža astoņdesmitā gadskārtā ieejot. Pro Latvia (37/1988). Toronto: studentu korporācija Latvia;

4. Noteikumi par studentu zinātnisko darbu godalgošanu, tematu saraksti studentu darbiem, galvenās pārbaudes komisijas protokoli, godalgoto darbu recenzijas, godalgoto studentu saraksti, studentu organizāciju ziņojumi par viņu biedriem piešķirtām godalgām un sacensību darbiem u.c., 1919-1939. LNA-LVVA, 7427-6-115; 

5. Ozols, Augusts. 1968. Latvia (1917-1967): Vēsture, Album Latvorum, 50 gadu jubilejas apraksts. Lincoln: Augustums Printing Press; 

6. Rubenis, Rūdolfs. 2021. Polijas-Latvijas diplomātisko attiecību Simtgades medaļa. LU e-repozitorijs. https://dspace.lu.lv/items/eb6fac45-4e64-4ebe-b4fa-1fc5542a6dfd; 

7. Sub-asistents Edgars Ķiploks, 1932-1944. LNA-LVVA, 7427-13-938; 

8. Temata saraksti godalgojamiem studentu darbiem, galvenās pārbaudes komisijas atzinumi, godalgoto darbu recenzijas, ziņas par apbalvojumiem, 1919-1939. LNA-LVVA, 7427-6-114; 

9. Zeļenka, Andris. 2024. Studentu korporācija Latvia. Latvijas Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/98053-studentu-korpor%C4%81cija-%E2%80%9CLatvia%E2%80%9D.