2024. gada 11. novembrī pasludināta Latvijas Universitātes (LU) Heraldiskā ģerboņa diena, kad pirmoreiz LU 105 gadu pastāvēšanas vēsturē Latvijas valsts nacionālā Alma mater iegūst savu valstiski atzītu ģerboni atbilstoši heraldikas tradīcijām un principiem. Ģerboņa diena sakrīt ar Lāčplēša dienas 105. gadskārtu, kas apliecina LU lomu Latvijas Neatkarības karā. Lomu apliecina studentu brīvprātīga dalība Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanā, kuru piemiņai LU Mazajā aulā ir uzstādīta marmora piemiņas plāksne "Par Latviju kritušie studenti". LU ir veidojusies kopā ar neatkarīgo Latvijas Republiku, ko raksturo kopīga vērtību un simbolu valoda, vienots likteņa ceļš.

LU Heraldiskais ģerbonis sastāv no tumši zila spāņu vairoga ar noapaļoto apakšu, ko rotā sudraba LU Ozols ar 12 zariem (Latvijas tautas spēka un ilggadības simbols, kas apdziedāts LU himnā). Virs LU Ozola atvērta grāmata - heraldisku zināšanu un gudrības simbols (apliecinājums Latvijas valsts un sabiedrības attīstības ceļam). Apakšā sudraba devīze Scientiae et Patriae (Zinātnei un tēvzemei), kas savieno Latvijas Republikas un LU likteņus. Spāņu vairoga augšā trīs zelta zvaigznes, kas rotā arī Latvijas Republikas ģerboni (arī apliecinājums LU un Latvijas valsts ciešajām saiknēm).

LU Heraldiskais ģerbonis ir atklāts 2024. gada 15. novembrī LU Mazajā aulā, kas dāvināts LU vadībai, LU fakultāšu dekāniem, LU Doktorantūras skolai un LU Muzejam.

Latvijas Universitātes ģerboņa video

Latvijas Universitātei ir valstiski atzīts heraldisks ģerbonis

11. novembris – LU ģerboņa diena