LU konference
Pirmā sieviete veterinārārste Milda Amālija Skudiņa (pirms laulībām Salmiņa) dzimusi 1884. gada 6. maijā Rīgas apriņķa, Ropažu pagasta “Jaunmuižniekos” zemnieka Jāņa Salmiņa un viņa sievas Lības Salmiņas (pirms laulībām Puniņa) ģimenē.
Skolas gaitas M. Skudiņa uzsāka Ropažu Kākciema skolā, tad Ropažu draudzes skolā un 1915. gadā pabeidza Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāziju (tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija). Augstāko izglītību 1916. gadā M. Skudiņa devās iegūt Harkivas Augstākajos sieviešu kursos (Ukraina), bet mācības Fizikas - matemātikas fakultātē nedeva gandarījumu. 1917. gadā M. Skudiņa pārtrauc uzsāktās studijas un atgriežas Latvijā. 1919. gadā M. Skudiņa iestājās Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, lai īstenotu savu bērnības sapni - kļūtu par veterinārārsti. 1926. gadā M. Skudiņa absolvē Latvijas Universitāti, iegūstot veterinārārsta grādu.
Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas M. Skudiņa turpināja apgūt jaunas un papildināt jau esošās zināšanas. 1923. gadā kopā ar Latvijas Universitātes Patoloģiskās anatomijas katedras vadītāju docentu Rūdolfu Grapmani Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē izveidoja Dzīvnieku patoloģiskās morfoloģijas muzeju. 1928. gadā piedalījās vēžu mēra apkarošanas konferencē Helsinkos (Somija). 1929. gadā ar Kultūras fonda atbalstu 7 mēnešus Minhenes Zivju bioloģiskā pētīšanas institūtā (Vācija) papildināja zināšanas par zivju un vēžu slimībām. 1935./1936. mācību gadā Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē izturēja visus doktoranta pārbaudījumus un 1954. gadā ieguva veterinārā zinātņu kandidāta grādu.
M. Skudiņa zinātniskajam darbam pievērsās jau studiju laikā, strādājot Latvijas Universitātes Veterinārās medicīnas fakultātes Patoloģiskās anatomijas katedrā par subasistenti (1923 - 1926), jaunāko asistenti (1926–1927), un pēc veterinārārsta grāda iegūšanas par asistenti (1927 - 1930), vecāko asistenti (1930 - 1940) un privātdocenti (1934–1940). 1944. gadā M. Skudiņa profesionālo un zinātnisko darbu turpināja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) kā docente (1944 - 1967), Toksikoloģijas katedras vadītāja (1945), Patoloģiskās fizioloģijas katedras vadītāja (1947 - 1949) un Patoloģiskās anatomijas katedras vadītāja (1950 - 1952).
M. Skudiņa ne tikai veica vēžu, bišu un zivju slimību pētniecību, bet arī sarakstīja vairākas publikācijas, rakstus, kuros apkopoja savu pieredzi, veikto pētījumu rezultātus kā arī bija līdzautore vairākām grāmatām.
Paralēli docentes darbam M. Skudiņa piedalījās Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes bibliotēkas veidošanā un no 1937. gada līdz 1940. gadam pildīja bibliotekāres amata pienākumus.
M. Skudiņa bija Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības un Latvijas Veterinārārstu biedrības locekle.
1957. gadā M. Skudiņai piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā veterinārārsta goda nosaukumu.
No 1959. gada līdz 1964. gadam bija Latvijas PSR Ministru Padomes Vadošo darbinieku / veterinārārstu kvalifikācijas celšanas augstāko kursu pasniedzēja.
Pirmā akadēmiski izglītotā veterinārārste, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docente M. Skudiņa aizgāja mūžībā 1968. gada 22. martā, izvadīta no Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulas un apbedīta Ropažu ciema kapos.
Salmiņa/Skudiņa Milda. 716. SĒJUMS Zinātņu vēsture un muzejniecība, 172.lp.