LU konference
1887. gada 1. februārī Malienas pagastā dzimis Voldemārs Brencēns, vecākais docents Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē.
V. Brencēns 1910. gadā absolvēja Tērbatas Veterināro institūtu un strādāja kā Alūksnes un Gulbenes rajona veterinārārsts. 1914. gadā viņš mobilizējās Somijas armijā un kļuva par Somijas 2. artilērijas divīzijas jaunāko veterinārārstu. No 1919. gada oktobra līdz 1920. gada jūnijam V. Brencēns brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā kā artilērijas rezerves vecākais veterinārārsts, vēlāk - zirgu ādas slimību lazaretes vadītājs.
1919. gada 28. septembrī, reizē ar Latvijas Augstskolas svinīgo atklāšanu, tika atklāta arī Veterinārmedicīnas fakultāte. V. Brencēns aktīvi piedalījās fakultātes organizēšanā, bija tās priekšsēdētājs, no 1920. gada 20. janvāra - pagaidu dekāns, kā arī organizācijas un Latvijas Universitātes padomes loceklis. V. Brencēns vairākkārt bijis fakultātes dekāna un sekretāra amatā. Līdz pat mūža beigām docents Brencēns bija Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas, kā arī tās ķirurģijas nodaļas vadītājs. Viņš lasīja lekcijas vairākos mācības priekšmetos (vispārējo un speciālo ķirurģiju un operāciju, kā arī lopārstniecību), vadīja praktiskos kursus, dalījās ar saviem rakstiem un priekšlasījumiem kongresos un veterinārārstu sanāksmēs.
Paralēli darbam Latvijas Universitātē V. Brencēns sarakstījis vairākus zinātniskos rakstus, kas iespiesti lauksaimniecības žurnālos, izstrādājis daudzus iekšlietu ministrijas izdotus noteikumus par mājlopu slimību apkarošanu un piedalījies Veterinārmedicīnas fakultātes jauno ēku projektu izstrādē.
V. Brencēns aizgāja mūžībā 1938. gada 3. martā 51 gada vecumā no traumām, kas iegūtas auto avārijā. Pēc viņa nāves Latvijas filistru biedrības priekšnieks A. Karčevskis paziņoja, ka biedrība nodibina doc. Brencēna stipendiju.
Students (laikr. "Students" turpinājums), Nr.10 (15.03.1938)