LU konference
1909. gada 16. jūnijā Rīgā, Vidzemes guberņā (Krievijas impērijā) dzimis izcils latviešu basketbolists, Latvijas basketbola izlases (Sapņu komandas 1935) kapteinis un latviešu studentu korporācijas Beveronija biedrs Rūdolfs Jurciņš. Latvijas sporta vēsturē pazīstams ar savas basketbola komandas uzvaru Eiropas Basketbola čempionātā, kas notika 1935. gadā Ženēvā, Šveicē. Tas bija pirmais Eiropas basketbola čempionāts, kur Latvijas basketbola izlase gan pirmoreiz piedalījās, gan pirmoreiz izcīnīja pirmo Eiropas basketbola čempiona titulu. Tomēr savā sporta karjeras sākumā R. Jurciņš izvēlējās citu sporta veidu, kas nebija saistīts ar basketbolu.
R. Jurciņš savu sporta karjeru sāka neatkarīgajā Latvijas valstī futbolā, kad vēl bija skolēns Pētera Dzeņa reālskolā. Taču pārgāja uz basketbolu 1924. gadā, kad sāka mācīties Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (mūsdienās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā). Ņemot vērā viņa augumu un fiziskās dotības, viņš sāka profesionāli trenēties basketbolā, kad spēlēja Rīgas Latvijas Sporta biedrības komandā. 1928. gadā R. Jurciņš pirmoreiz izcīnīja Latvijas basketbola čempiona titulu.
1930. gadā, uzsākot studijas Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, jaunais basketbolists pievienojās LU sporta biedrības “Universitātes sports” (US) basketbola komandai, kurā turpināja pelnīt čempiona titulus. 1930., 1934., 1935., 1936. un 1937. gadā izcīnīja Latvijas basketbola čempiona titulus, kas “nobruģēja” viņam ceļu uz US basketbola komandas kapteiņa vietu.
R. Jurciņš arī pārstāvēja Latviju starptautiski, kad piedalījās Pasaules akadēmisko meistarsacīkšu basketbola turnīros. 1933. gada septembrī Turnīrā, Itālijā izcīnīja vicečempiona titulu, bet čempiona titulus 1935. gada augustā Budapeštā, Ungārijā un 1937. gada augustā Parīzē, Francijā. Ārpus profesionālā sporta R. Jurciņš piedalījās arī savas studentu korporācijas Beveronija basketbola un futbola sacensībās, ko arī turpināja pēc profesionālā sporta karjeras beigām. Pēc slavenā čempionāta Ženēvā R. Jurciņš 1936. gada augustā pārstāvēja Latviju Berlīnes Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kur gan ierindojās starp 15. un 18. vietu. Sportista karjeru beidza 1937. gadā, kad aizvadīja savu pēdējo Eiropas basketbola čempionātu Rīgā, Latvijā; izcīnīja 6. vietu un ieguva čempionāta rezultatīvākā spēlētāja titulu. Pēc sportista karjera beigām turpināja darboties Latvijas Basketbola savienībā, tās valdē un pildot kasiera pienākumus (1937-1939).
Totalitāro režīmu (PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas) okupācijas apstākļos Latvijā strādāja par revidenta grāmatvedi Velosipēdu trestā (1940-1941), galveno grāmatvedi Rīgas 2. tirdzniecības uzņēmumā (1941-1943), galveno grāmatvedi galdniecības saimniecībā “Darbs” un firmā “F. Gailis.” 1945. gadā PSRS NKGB (Valsts drošības tautas komisariāta) arestēts, deportēts uz Sibīriju, Molotovas apgabalu Krievijas PFSR, kur 1947. vai 1948. gadā aizgāja bojā smagos dabas apstākļos.