LU konference
1884. gada 22. janvārī Mālpils pagastā lauksaimnieku ģimenē dzimis Rūdolfs Grapmanis.
Pabeidzis Mālpils draudzes skolu un Jelgavas reālskolu, no 1905. līdz 1910. gadam R. Grapmanis studēja Tērbatas Veterinārmedicīnas institūtā. Pirmā pasaules kara laikā viņš strādāja Rīgas pilsētas veterinārajā dienestā, kā arī aktīvi iesaistījās vairākās divīzijas kā kara veterinārārsts. R. Grapmanis Zemkopības ministrijā vadīja dzīvnieku uzturvielu izmeklējumu laboratoriju. 1920. gadā R. Grapmanis turpināja savu profesionālo karjeru kā Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes docents. Viņš lasīja lekcijas patoloģiskajā anatomijā, patoloģiskajā histoloģijā, tiesu veterinārmedicīnā un anomālo uzturvielu higiēnā, kā arī pasniedza praktiskās nodarbības par dzīvnieku sekcijām. 1933. gadā R. Grapmani apstiprināja kā profesoru Latvijas Universitātē, kur viņš septiņus gadus bija fakultātes dekāns, kā arī sekretārs un padomes loceklis. Profesors deva lielu ieguldījumu nākamo Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes darbinieku apmācībā un izglītošanā.
Pēc Otrā pasaules kara R. Grapmanis turpināja strādāt uz Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultāšu bāzes dibinātajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur vadīja Patoloģiskās anatomijas katedru. Viņš izveidoja arī Patoloģiskās anatomijas muzeju un piedalījās sanitārās apkopes likumu izstrādāšanā. Papildus tam viņš veica arī daudzas zinātniskas ekspertīzes tiesu un citu iestāžu uzdevumā.
R. Grapmanis ieguvis IV (1932) un III šķiras (1934) Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī publicējis vairākus zinātniskus rakstus uzturvielu un konservu nozarē, veicinot veterinārmedicīnas attīstību Latvijā.
Profesors R. Grapmanis aizgāja mūžībā 1949. gada Ziemassvētku vakarā.