LU konference
Luterāņu mācītājs, trimdas sabiedriskais darbinieks, skolotājs un publicists Richards Arturs Otto Zariņš (literatūrā minēts arī kā Rihards Arturs Oto Zariņš) dzimis 1913. gada 6. decembrī Virešu pagastā, Smiltenes novadā, lauksaimnieka un pasta pārvaldnieka Augusta Zariņa un viņa sievas Ellas Zariņas ģimenē.
Mācījies Augšgaujas pamatskolā (1922–1926) un Gaujienas vidusskolā (1927–1931). Jau skolas laikā un vēlāk Rīgā R. Zariņš aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā, piedaloties dažādās biedrībās un organizācijās – Latvijas Skautu centrālās organizācijas 104. vienībā, skolēnu atturības biedrībā “Cerības pulciņš”, Gaujienas ģimnāzijas absolventu biedrībā, Gaujienas Palsmanes Izglītības biedrībā “Strauts”. Vēlāk viņš studēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē (1931–1938), kur ieguva teoloģijas kandidāta grādu. Studiju laikā R. Zariņš iestājās studentu korporācijā “Lettonia” un bija aktīvs tās biedrs visa mūža garumā. Viņš darbojās Latvijas Universitātes Studentu padomē, dziedāja Prezidiju Konventa vīru korī, kā arī bija Teoloģijas fakultātes studentu biedrības priekšnieks.
1936. gadā R. Zariņš apprecējās ar skolotāju Mariju Rozenbergu (1910-1996), ievērojamā Rīgas Mārtiņa draudzes mācītāja Pētera Rozenberga meitu. Šajā laulībā dzimuši četri bērni: Antra, Bertrams, Kristaps un Pēteris.
Paralēli studijām Latvijas Universitātē viņš uzsāka pastorālo darbu Rīgas Mārtiņa draudzē, vadīja jauniešu pulciņu un svētdienas skolu, kā arī, lai iegūtu līdzekļus studijām, strādāja par rakstvedi. Vēlāk viņš strādāja Rīgas Sv. Jāņa baznīcas II draudzes kancelejā pie virsmācītāja Aleksandra Mituļa. 1938. gada septembrī R. Zariņš pabeidza studijas un tika ordinēts par mācītāju. Tā paša gada oktobrī iecelts par Rīgas Doma mācītāju, kur kalpoja līdz 1944. gadam. Līdzās darbam Rīgas draudzēs viņš mācīja ticības mācību Rīgas pilsētas Augusta Deglava pamatskolā (tagadējā Rīgas 1. Kristīgā pamatskola) (1938 – 1939) un Pirmajā Rīgas valsts ģimnāzijā (tagadējā Rīgas 6. vidusskola) (1939 – 1944).
R. Zariņš darbojās Latvijas radiofonā par dievkalpojumu liturgu, bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes izdoto preses izdevumu “Svētdienas Rīts” redakcijas kolēģijas loceklis (1940), vēlāk arī laikraksta “Baznīcas Ziņas” redaktors (1942 – 1944). Viņš darbojās biedrībā “Latviešu-lietuviešu vienība” un bija “Latvijas-Čehoslovākijas kulturālās tuvināšanās” biedrības biedrs.
1944. gada oktobrī R. Zariņš kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Tur viņš strādāja par skolas bibliotekāru Vestmandālē, kā arī par latviešu mācītāju un ticības mācības skolotāju. 1946. gadā viņu uzaicināja kļūt par Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju. Tā paša gada 18. novembrī R. Zariņš ar ģimeni pārcēlās uz ASV un 15. decembrī tika ievests amatā svinīgā dievkalpojumā Sv. Trīsvienības baznīcā Manhetenā. Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē viņš kalpoja līdz pat aiziešanai pensijā 1989. gadā, turpinot pastorālo darbu līdz 1996. gadam. 1960. gadā R. Zariņš iesvētīja Latvijas Universitātes jauktā kora “Dziesmuvara” trimdā atjaunoto karogu. R. Zariņš aktīvi darbojās trimdas publicistikā, rakstot par politiskiem, vēsturiskiem un reliģiskiem jautājumiem. Viņš bija baznīcas laikraksta „Ceļa Biedris” līdzstrādnieks, draudzes izdevuma „Baznīcas Ziņas” redaktors.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā R. Zariņš vairakkārt apmeklēja dzimteni. 2001. gadā Latvijas valsts novērtēja viņa nozīmīgo darbu, apbalvojot viņu ar Triju zvaigžņu ordeni. R. Zariņa mūžs noslēdzās 2006. gada 31. maijā Matapoisetā, Masačūsetsā, ASV. Viņa bērni Kristaps un Bertrams Zariņi izveidojuši “Richarda Zariņa piemiņas fondu” Latvijas Universitātes vēstures studiju un pētniecības atbalstam.
RICHARDA ZARIŅA PIEMIŅAS FONDS
Richarda Zariņa piemiņas fondam aprit 10 gadi