LU konference
1881. gada 20. augustā, Latgalē, Bērzpils pagastā dzimis fizioģeogrāfs, ģeofiziķis un izglītības darbinieks Reinholds Valdemārs Putniņš. Izglītību ieguvis skolotāju seminārā Pleskavā. Turpat 1903. gadā pabeidzis mērniecības skolu un iestājies karadienestā. Pēc tā Sanktpēterburgas Universitātē studējis fiziku, fizisko ģeogrāfiju, astronomiju un ģeodēziju. Studijas pabeidzis 1912. gadā ar kandidāta darbu par Zemes magnētiskā lauka horizontālās un vertikālās komponentes svārstībām.
No 1913. gada strādājis Galvenajā Fizikālajā observatorijā Sanktpēterburgā un vēlāk tās filiālē Pavlovskā, 1914. gadā pārcēlies uz Jekaterinburgas Magnētisko un meteoroloģisko observatoriju, kur veicis daudzveidīgus ar fizisko ģeogrāfiju un ģeofiziku saistītus uzdevumus. 1919. gadā komandēts uz Omsku, lai izveidotu laika dienestu jūras satiksmei ar Rietumeiropu, vasarā iestājies Imantas pulkā. Strādājis Vladivostokas Jūras observatorijā par astronomu, vēlāk par Kompasu nodaļas vadītāju, 1920. gada sākumā tur jau bija observatorijas vadītājs.
1920. gada vasarā kopā ar pirmo Imantas pulka daļu ieradies Rīgā. Ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, kur izveidojis un vadījis Fiziskās ģeogrāfijas un ģeonomijas institūtu, lasījis lekcijas vispārējā fiziskajā ģeogrāfijā, speciālus kursus okeanogrāfijā, magnētismā, seismoloģijā un kartogrāfijā. 1926. gadā aizstāvējis disertāciju „Par zemes virsas iedalīšanu apspīdēšanas joslās” un ieguvis matemātikas zinātņu doktora grādu. 1927. gadā ievēlēts par fiziskās ģeogrāfijas profesoru.
LU Muzeja krājumā glabājas R. Putniņa darba "Par Zemes virsas iedalīšanu apspīdēšanas joslās" manuskripts.
PROFESORS REINHOLDS PUTNIŅŠ UN AKADĒMISKĀ ĢEOGRĀFIJA LATVIJĀ