LU konference
1893. gada 20. augustā Rīgā dzimis astronoms Mihails Viļjevs. Mācījās Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā. Viņa tēvs bija matemātiķis un astronoms, zēnam mājās bija pieejama plaša šo zinātņu nozaru bibliotēka, kas noteikti ietekmēja viņa nākamās profesijas izvēli. No 1908. gada turpināja mācības Sanktpēterburgas pilsētas 10. ģimnāzijā, kuru pabeidzis ar zelta medaļu. Studējis astronomiju Sanktpēterburgas Universitātē, vienlaikus klausījies lekcijas arī Vēstures un filozofijas fakultātē. Studiju laikā sācis publicēt zinātniskus darbus dažādos Krievijas un ārzemju žurnālos.
M. Viļjevs izrādīja īpašu interesi par Saules un Mēness aptumsumiem un hronoloģijas problēmām. Viņš izstrādāja tuvinātas Mēness, Saules un lielo planētu kustības teorijas, lai datētu dažādus vēsturiskus notikumus, kuru apraksti hronikās bija saistīti ar astronomiskām parādībām. Viņš aprēķinājis visus Saules aptumsumus, kas bija redzami Krievijas teritorijā no 1060. līdz 1715. gadam un publicēja tos grāmatā “Канон русских солнечных затмений” (Krievu Saules aptumsumu kanons”). Piedalījies Saules aptumsumu novērošanas ekspedīcijās 1912. un 1914. gadā – abas Latvijā.
Pēc studijām strādājis Sanktpēterburgas Universitātē Astronomijas katedrā – lasījis lekcijas par hronoloģiju, matemātikas teoriju un astronomijas vēsturi. M. Viļjevs bija labs debesu mehānikas speciālists un ļoti apdāvināts matemātiķis, viņš veicis daudzu komētu un asteroīdu efemerīdu aprēķinus. 1917. gadā maģistra disertācijā „Аналитическая форма планетных неравенств и аналитическое решение основной задачи теоретической астрономии” (Planētu nevienādību analītiskā forma un teorētiskās astronomijas galvenās problēmas analītiskais risinājums) viņš izstrādāja planētu kustības perturbāciju teoriju. No 1916. līdz 1919. gadam strādājis Pulkovas observatorijā.
Bez mūsdienu populārajām svešvalodām, M. Viļjevs pārzināja latīņu, sengrieķu un senebreju valodu, lasīja ēģiptiešu hieroglifus, prata arābu valodu, tulkoja etiopiešu hronikas. Viņš ir iztulkojis vienu nodaļu no Aleksandrijas astronoma Klaudija Ptolemaja darba „Almagests” sengrieķu valodā, datējis Senās Ēģiptes kapenes un sarkofāgu pēc zodiaka attēla uz tā.
Miris ar spāņu gripu 1919. gada 1. decembrī Petrogradā 26 gadu vecumā, bet savas aktīvās, septiņus gadus ilgās profesionālās darbības laikā viņš paspēja uzrakstīt 137 rakstus par astronomiju un zinātnes vēsturi. Pēc viņa nāves 1938. gadā tika izdota monogrāfija, kas veltīta svarīgam teorētiskās astronomijas uzdevumam – kā pēc noteikta novērojumu skaita atrast debess ķermeņa orbītas elementus. M. Viļjeva vārdā nosaukts krāteris uz Mēness un asteroīds 2553 Viljev, kas atklāts 1979. gadā.