LU konference
1855. gada 14. februārī Sīpeles pagasta Jelgavas apriņķī dzimis Ludvigs Kundziņš, Latvijas veterinārās morfologu un embriologu skolas izveidotājs.
L. Kundziņš absolvēja Tērbatas veterināro institūtu (TVI) 1881. gadā un gadu vēlāk ieguva veterinārmedicīnas zinātņu grādu. Jau studiju laikā viņš pievērsās zinātniskajam darbam. No 1893. - 1914. gadam L. Kundziņš bija TVI profesors un direktors. Vairākkārt uzturējies ārzemēs — Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Šveicē un Itālijā, kur iepazinies ar ārzemju veterinārinstitūtu iekārtu. Atgriezies Latvijā, viņš kļuva par Latvijas Universitātes profesoru (1920 - 1938) un Veterinārmedicīnas fakultātes dekānu (1922 - 1924).
Profesors veica pētījumus anatomijā par zīdītājdzīvnieku embrionālo attīstību, īpaši – galvaskausiem. Viņš savāca retus zirgu embriju paraugus un citus anatomiskus preparātus ar zinātnisku nozīmi. Paralēli darbam Latvijas Universitātē profesors nodibināja un izveidoja anatomijas muzeju fakultātē (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārā fakultāte), kurā tagad izvietoti ne tikai mājdzīvnieku, bet arī Latvijas savvaļas dzīvnieku skeleti. Mūsdienās tiek pasniegta Ludviga Kundziņa stipendija, lai finansiāli atbalstītu un izceltu izcilākos LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes 3. kursa studentus. L. Kundziņš palīdzēja arī latviešu senvēsturniekiem, nosacīdams senlatviešu senču mītņu vietās atrastos dzīvnieku kaulus, tā paplašinādams un ilustrēdams atziņas par tautas vēsturi.
L. Kundziņš bija Latvijas Veterinārārstu biedrības un Latvijas bioloģijas biedrības Goda biedrs. Viņu apbalvoja ar 3. (1926) un 2. šķiras (1932) Triju Zvaigžņu ordeni. L. Kundziņš ieguvis Tēvzemes balvu (1940), kā arī viņš ievēlēts par Tērbatas universitātes veterinārmedicīnas goda doktoru (1932) un par goda doktoru dabas zinātnē Latvijas Universitātē (1924).
L. Kundziņš devās mūžībā 1940. gada 8. maijā Rīgā un tika apglabāts Meža kapos.