LU konference
Zinātnieks un izgudrotājs Laimnonis Freimanis dzimis 1922. gada 29. oktobrī Rīgā grāmatveža Ernesta Freimaņa un mājsaimnieces Marijas Freimanes ģimenē.
Skolas gaitas uzsācis 33. Rīgas pilsētas pamatskolā, 1936. gadā iestājās Rīgas Valsts tehnikumā Elektrotehnikas nodaļas Vājās strāvas nozares kursā.
Mācoties tehnikumā vasaras brīvlaikā strādājis kā praktikants Rīgas galvenajā telefona darbnīcā, veicot dažādus atslēdznieka, pulēšanas un niķelēšanas darbus (1938.gada 28.jūnija līdz 1938. gada 29. augustam). 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 10. septembrim kā praktikants strādājis Valsts Elektrotehniskajā fabrikā.
Pēc Rīgas Valsts tehnikuma pabeigšanas 1941. gadā iestājās Latvijas Universitātē Mehānikas fakultātē, 1942. gadā tika izslēgts, jo nespēja samaksāt studiju maksu par otro semestri un tika iesaukts Latviešu SS brīvprātīgo leģionā. 1943. gadā L. Freimanis rakstīja iesniegumu Latvijas Universitātes rektoram ar lūgumu uzņemt atpakaļ Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē, tomēr neskatoties uz visiem centieniem studijas universitātē nebija lemts pabeigt.
Otrajam Pasaules karam beidzoties, L. Freimanis studijas turpināja Vācijā - Minhenes Tehniskajā universitātē. Studējot Minhenes Tehniskajā universitātē L. Freimanis bija viens no korporācijas "Fraternitas Vanenica” dibinātājiem.
1951. gadā L. Freimanis absolvēja Mičiganas Valsts universitātes (ASV) Elektrotehnikas nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas tehniskajās nozarēs L. Freimanis turpināja apgūt arī Kolumbijas universitātē Ņujorkā.
L. Freimanis ilgus gadus strādāja izgudrojumu centrā “Bell Telephone laboratories”, kur projektēja elektroniskās telefona centrāles. Esot pensijā bija padomdevējs telefonu firmā “TSS Alcatel”. L. Freimanis ir vairāku zinātnisko rakstu autors un ASV patentu īpašnieks.
L. Freimanis aizgāja mūžībā 80 gadu vecumā, 2003. gada 26. janvārī Vašingtonā (ASV).
Laimoņa Freimaņa lieta, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, LNA-LVVA, 7427-2-2100, 17.lp.