Ievērojams vācbaltu ornitologs barons Haralds Loudons (Harald Georg Gideon von Loudon) dzimis 1876. gada 11. aprīlī. LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas viņa putnu ādiņu kolekcija, līdz mūsdienām saglabājušies 347 eksemplāri.

H. Loudons bija putnu gredzenošanas aizsācējs ne tikai Latvijā, bet arī visā toreizējās Krievijas impērijas teritorijā. 1907. gada 20. aprīlī Lizdēnos Loudons apgredzenoja meža pīli. Vēlāk gredzeni tika uzlikti arī astoņiem baltajiem stārķiem. Nākamajā gadā viņš apgredzenoja jau 65 sešu sugu putnus (laukirbe, baltais stārķis, svilpis, meža pīle, meža pūce un mājas strazds). Pētīja arī migrējošos putnus Matsalu līcī Igaunijas rietumos (1908-1912) un Lubāna ezera klānos (1914). Mūsdienās putnu gredzenošana kļuvusi par vienu no vadošajām metodēm putnu pētniecībā.

LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas 17 vairāku citu gredzenotāju apgredzenoti putni, t.sk., divi ievērojamā ornitologa N. Tranzē 1931. gadā gredzenoti putni. Ekspozīcijā var aplūkot sešus gredzenotus putnu izbāzeņus, kurus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izgatavojis taksidermists Valdis Roze. Īpašu uzmanību pelna viņa 2010. gadā izgatavotais zaļās vārnas izbāzenis. Putns bija atrasts uz Vidzemes šosejas nosists ar auto dabas liegumā “Garkalnes meži”. Šis dabas liegums tika izveidots tieši zaļo vārnu aizsardzībai. Diemžēl, sugai tomēr draud izmiršana Latvijas teritorijā.

Vairāk informācijas:

Piterāns A. jn., Pētersons N. 1989, Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzejs, Zooloģijas aktuālās problēmas, 5 – 16 lpp.

Dabas liegums “Garkalnes meži”

Haralds Loudons

Latvijas gredzenošanas centrs

LU Muzejs, Zooloģijas kolekcijas

Par LU Zooloģijas muzeju

Piterāns A., Piterāns U. 2017, Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs, LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI.2017, 815. sēj. ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA178.–199. lpp.https://doi.org/10.22364/luraksti.zvm.815.17:

Putnu gredzenošanas vēsture