
Edgars Vimba bija izcils botāniķis un mikologs. Viņš ieguldījis lielu darbu Latvijas dabas aizsardzībā, latvisko sugu nosaukumu veidošanā un jauno zinātnieku izglītošanā.
Edgars Vimba dzimis Tērvetē 1930. gada 18. maijā Almas un Kārļa Vimbu mājās. Sākotnējo izglītību viņš ieguvis Tērvetes pamatskolā, un vēlāk, no 1944. Līdz 1949. gadam, mācījies Rīgas 1. vidusskolā. Toties biologa izglītību ieguvis 1954. gadā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pēc biologa izglītības iegūšanas viņš uzsāka darbu kā Paula Galenieka asistents līdz 1957. gadam, kad E. Vimba ievēlēts par docētāju. 1964. gadā aizstāvējis disertāciju “Ramularia ģints sugas Latvijā”, par kuru viņam 1965. gadā piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds, kas 1992. gadā pielīdzināts zinātņu doktora grādam. No 1970. līdz 1974. gadam bijis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes dekāns.
Savus pirmos floras pētījumus Edgars Vimba uzsāka jau pamatskolas laikā, pētot dzimtās Tērvetes dabu. Studiju gados interese par botāniku tikai turpināja augt. E. Vimba ne tikai turpināja savus jau iesāktos pētījumus, bet arī pievērsās parazītisko sēņu izpētei, pateicoties Jūlijam Smarodam, kas bija fitopatalogs mikologs un strādāja Baltijas augu aizsardzības stacijā. Kā jaunais botāniķis E. Vimba piedalījās daudzās ekskursijās uz floristiski nozīmīgiem dabas objektiem Latvijā, piemēram, Slīteres rezervātu. Pēc studijām un darba uzsākšanas universitātē E. Vimba piedalījies arī mācību darbā, ne tikai docējot dažādus kursus kā citoloģiju, Latvijas floru un dabas aizsardzību, bet arī vadot mācību prakses un mācību ekspedīcijas uz dažādām pasaules malām, tādām kā Kaukāzu un Tāljiem Austrumiem, kā arī ir vadījis ārvalstu studentu prakses Latvijā, vadījis un recenzējis arī daudzus diplomdarbus.
Papildus darbam ar studentiem E. Vimba pētījis vaskulāro augu floru Latvijas nacionālajos parkos un Daugavas ielejā, taču īpašas pūles Vimba ieguldījis Tērvetes vietējās floras izpētē un Tērvetes dabas parka izveidē. Vimbam piederēja arī paša veidots herbārijs, kura 1500 vienības pašlaik glabājas Latvijas Universitātes Muzeja herbārijā. Viņš ir darbojies arī ar sēnēm un to aizsardzību. Viņš bija pirmais, kas sastādīja Latvijas aizsargājamo sēņu sarakstu. Kopā E.Vimba ir radījis vairāk nekā 300 zinātnisko rakstu.
E. Vimba ir bijis aktīvs, publicējot populārzinātniskus rakstus dažādos žurnālos, piemēram, “Zinātne un Tehnika”, “Dabas un Vēstures Kalendārs”, kā arī dienas un vakara avīzēs. Viņš arī aktīvi iestājās par latviešu valodas tīrību un uzstāja uz pareizu augu nosaukumu rakstību, kā arī piedalījās vairāku terminoloģisko vārdnīcu un enciklopēdiju tapšanā.
E. Vimba ir bijis Latvijas botāniķu biedrības biedrs un priekšsēdētājs no 1983. gada līdz 1989. gadam, kā arī Latvijas mikologu biedrības goda priekšsēdētājs. Viņš ir ieguvis arī vairākus zinātnes vidē nozīmīgus apbalvojumus. 1974. gadā viņam piešķirta Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas A. Kirhenšteina prēmija, bet 2017. gadā - H. Skujas balva. Kopš 1998. gada E. Vimba ir Latvijas valsts emeritētais zinātnieks.
2025. gada 27. augustā Edgars Vimba pēc 95 dzīves gadiem, kuros viņš ir nenoliedzami sniedzis lielu devumu ne tikai Latvijas floras izpētei un aizsardzībai, bet arī jauno zinātnieku izglītošanai, devās mūžībā.
Mikologam un dabas pētniekam Edgaram Vimbam – 90
Edgara Vimbas bibliogrāfiskais rādītājs