1893. gada 29. septembrī dzimis Arvīds Veidemanis, latviešu ķīmiķis. 1913. gadā iestājies Pēterpils Politehniskā institūta Metalurģijas nodaļā, kurā izglītojies līdz 1916. gadam, kad iesaukts kara dienestā un nosūtīts uz Pēterhofas karaskolu. Pēc karaskolas beigšanas dienējis Simbirskā rezerves pulkā, no kura pēc paša lūguma pārcelts uz latviešu strēlnieku pulku. Pēc lielinieku apvērsuma dzīvojis Rēvelē (Tallinā) zem vācu okupācijas varas. Pēc vāciešu aiziešanas no Igaunijas 1919. gada sākumā iesaukts karā pret lieliniekiem; 1919. gada rudenī ievainots. Pēc izveseļošanās 1920. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā; dienējis II Ventspils pulkā un pēc tam tanku divizionā; demobilizējies virsleitnanta pakāpē 1921. gada vasarā. Tajā pašā gadā iestājies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1923. gadā ievēlēts par subasistentu. 1924. gadā beidzis studijas ar inženiera ķīmiķa grādu. Tā paša gada oktobrī ievēlēts par jaunāko asistentu Ķīmijas tehnoloģijas laboratorijā. 1926. gadā pārvēlēts par asistentu, 1929. gadā par vecāko asistentu, 1936. gadā iesniedzis Ķīmijas fakultātei savu habilitācijas darbu. Tā paša gada 2. aprīlī ievēlēts par privātdocentu Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedrā. Darbojies arī Ķīmijas fakultātes izmēģinājumu un pētījumu laboratorijā, piedalījies daudzās ekspertīzēs.