LU konference
Latvijas Universitātes kopa “Dandari” dibināta 1980. gada 14. novembrī. Tās izveidotājs ir folklorists, horeogrāfs un folkloras vācējs Ernests Spīčs, kurš savulaik studēja Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē un dejoja Latvijas Valsts Universitātes Tautas deju ansamblī “Dancis” . Tomēr E. Špīču vairāk interesēja nevis skatuviskās, bet latviešu tautas dejas.
E. Spīča iecere izveidot deju kopu radās, klausoties horeogrāfa Harija Sūnas lekcijas par tautas dejām no Latvijas Folkloras krātuves. Tam sekoja jaunā dejotāja pāreja no Ķīmijas fakultātes uz horeogrāfijas specialitāti, kā arī Universitātes piedāvājums vadīt astoņu pāru Fizikas un matemātikas fakultātes kolektīvu, kas pamazām pārtapa folkloras deju kopā. Tajā dalībnieki apguva ne tikai dejošanu, bet arī dziedāšanu, mutvārdu folkloru un tradīcijas. Folkloras izpētē un vākšanā E. Spīčs iesaistīja arī ”Dandaru” dalībniekus, kuru pierakstītais materiāls veido daļu kopas repertuāra.
“Dandaru” repertuārā ir dažādu Latvijas novadu dejas un rotaļas, kā arī to horeogrāfiskās apdares — no sadzīves tradīcijām un gadskārtu ieražu izrādēm līdz mūsdienīgam folkloras teātrim un programmām, kas veidotas latviešu kultūras prezentācijai.
2000. gadā kopas vadību uzņēmās etnomuzikologs un tradicionālās kultūras speciālists Ilmārs Pumpurs, kurš kopu vadīja 15 gadus. Viņš izveidoja folkloras deju un mūzikas festivālu “Pa Pēteriem”, kā arī ieviesa ikgadējos radošos seminārus.
No 2015. gada folkloras deju kopu vada ilggadējā “Dandaru” dejotāja Inga Holsta un Druvis Anusāns, bet 2022. gadā D. Anusāna vietā stājās Jevgēnijs Mickevičs.
“Dandaru” dalībnieki ne vien dejo, bet arī aktīvi iesaistās latviešu tradicionālo svētku norisēs, kas veidotas pēc senā Saules kalendāra ritma. Katrs gadalaiks atklājas ar saviem īpašajiem rituāliem, dziesmām un rotaļām.
“Dandari” vienmēr lepojušies ar saviem muzikantiem, kuri pārzina tautas deju repertuāru un paši labprāt dejo. Deju pavadījumam tiek izmantoti 19. gadsimta beigām raksturīgie mūzikas instrumenti — vijoles, ermoņikas, cītaras, mandolīna un kontrabass, atdarinot tautas muzikantu spēles manieri.
Latvijas novadu savdabību atspoguļo folkloras kopas dažādie apģērbi, kuru etnogrāfiskajai precizitātei tiek pievērsta īpaša vērība. Dejotāji ar lepnumu nes savas dzimtās puses tautas tērpu, kā arī paši izveidojuši savus kadriļu tērpus īpašām deju programmām un pasākumiem.
2019. gada sākumā “Dandari” noslēdza vērienīgu projektu “100 danči simtgadei”, kas bija video veltījums valsts simtgadei — izdejojot 100 dejas skaistākajās Latvijas vietās un pulcējot gan “Dandaru”, gan citu kopu dejotājus un muzikantus. Danču filmēšana pārauga aizraujošā projektā “Danču krātuve”.
“Dandari” piedalījušies festivālos Latvijā: “Baltica”, “Gaudeamus”, “Sudmaliņas”, “PEPT”.
Folkloras deju kopas viesizrādes notikušas Gruzijā, Polijā, Lielbritānijā, Ukrainā, Krievijā (arī Sibīrijā), Armēnijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, ASV, Somijā, Spānijā, Francijā, Turcijā un Maķedonijā; neskaitāmas reizes kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. “Dandari” ir pārstāvējuši Latvijas kultūru Smitsonu institūta (Smithsonian Institution) Tautas dzīves festivālā (Vašingtonā, ASV), EXPO 2000 (Hanoverē, Vācijā), kā arī Latvijas vēstniecību rīkotajos pasākumos.