CONFERENCE
Kārlis Princis dzimis Ovišos (agrāk Oviži), Ventspils apriņķī, 1893. gada 11. oktobrī. 1912. gadā beidzis Ventspils reālskolu. Pēc skolas beigšanas iestājies Pēterburgas Kalnu institūtā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tika iesaukts armijā. Dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kas aizstāvēja Nāves salu. Pulkā Kārlis Princis dienēja līdz pat demobilizācijai 1917. gadā.
Vēlāk spiests doties uz Krieviju, kur Sibīrijā pievienojās latviešu nacionālajām karaspēka vienībām. 1920. gadā Imantas pulka sastāvā no Vladivostokas Princis atgriezās Latvijā. Atgriežoties 1922. gadā, iestājās LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā, kuru ar pārtraukumiem beidzis 1934. gadā. Strādāja par pasniedzēju vairākās skolās. 1940. gadā LU kļuva par privātdocentu. Laikā no 1941. gada līdz 1944. gadam bija LU Sistemātiskās zooloģijas institūta direktors.
1944. gadā 17. martā Kārlis Princis bija viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju. Strādāja Lundas Universitātē, kur 1964. gadā viņam piešķīra goda doktora grādu. Latvijā un ārzemēs Kārlis Princis bija pazīstams ar taisnspārņu (Orthoptera) pētījumiem. Pēc Otrā pasaules kara viņš kļuva par starptautisku autoritāti prusaku (Blattodea) sistemātikā, un daudzi pasaules zinātnieki jaunas prusaku sugas nosaukuši viņam par godu – princisi. Pats Kārlis Princis aprakstījis ap 100 jaunu taisnspārņu sugu un divas dzimtas. Miris 1978. gada 25. martā Zviedrijā.
Scandinavian entomologists - Karlis Princis
Latvijas Centrālās padomes memorands
LU Muzejs, Zooloģijas kolekcijas
Āboliņš L. Kārlis Princis. Akadēmiskā Dzīve, 1963, Nr. 6, 91. lpp.
Lūsis O. Dr. h. c. Kārlis Princis. Akadēmiskā Dzīve, 1965, Nr. 8, 98.–99. lpp.
Melderis A. Zinātnieka Kārļa Prinča 70 gadi. Londonas Avīze,1963, Nr. 902 (01.11.63.), 4. lpp.
Spuris Z. Kārlis Princis – “Orthopterorum catalogus” līdzautors. Latvijas Entomoloģijas Arhīvs, 1995, Nr. 2, 3.–6. lpp.
Ozoliņa-Moll L., Vimba E. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte laikmetu griežos. Latvijas Daba, 2001, Nr. 15, 12.–18. lpp.