Ģeogrāfijas studenti pie Avača sopkas (Foto Anita Vilcāne)
Ģeogrāfijas studenti pie Avača sopkas (Foto Anita Vilcāne)

LU Muzeja (LUM) vēstures kolekcijā glabājās fotogrāfija, kurā attēloti studenti lauka praksē reģionālajā ģeogrāfijā Kamčatkā 1979. gadā. Šo mācību praksi vadīja tobrīd Ģeogrāfijas fakultātes vecākais pasniedzējs Vitālijs Zelčs un docents Andris Bauls.

Padomju Savienības laikos (1944-1991) Ģeogrāfijas fakultātes viena no studentu izglītības kvalitātes celšanas profesionālajām tradīcijām bija ceļojumi un prakses vasaras brīvlaikos gan uz kalniem, gan tuksnešiem un citām eksotiskām vietām PSRS reģionos, piemēram, uz Karēliju, Hibīniem, Vidusāziju, Kaukāzu, Piebaikālu. Šādas prakses bija vajadzīgas, lai jaunie speciālisti izmantotu savas teorētiskās zināšanas praksē. Tas nozīmē, ka bija jāmācās dzīvē atšķirt dažādus minerālus un iežus, jātaisa slāņu shēmas u.tml. Kaut gan Kamčatka ir tāls galamērķis, šis reģions ir īpašs, piemēram, viens no iemesliem ir tas, ka Kamčatka ir vienīgais Krievijas reģions, kurā notiek vulkānu izvirdumi, līdz ar to šeit vairāk koncentrējās dažādi resursi. Tomēr tas nav vienīgais faktors, kādēļ šajā reģionā ir daudz dabas resursu.

Fotoattēlā iemūžināts brīdis, kad studenti kopā ar pasniedzējiem gaidīja helikopteru, ar kuru tie dotos lidojumā uz Uzona krāteri. Lai mērotu šo ceļu, viņi lidoja pāri Geizeru ielejai un Kolimas vulkāna krāterim. Bildē redzamie “kalni” ir Avačas sopkas (kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni, kas pārsvarā sastopami Aizbaikālā un Tālajos Austrumos) Vezuva tipa vulkāna konuss. Tāpat par šo braucienu ir publicēts raksts avīzē “Padomju Students” 1979. gada 6. decembrī ar nosaukumu “Par Karimas pīpi un…”, kurā tiek aprakstīts visvairāk prātā palikušais brīdis no brauciena, kas tad bija tieši fotogrāfijā fiksētais moments.

Avača vulkāns ir aktīvs stratovulkāns, kas atrodas ļoti tuvu Kamčatkas novada galvaspilsētai Petropavlovskai-Kamčatskai. Avačs ir viens no aktīvākajiem vulkāniem Kamčatkā – tas sācis izvirst apmēram vēlajā Pleistocēna periodā, bet tā pēdējais izvirdums notika 2008. gadā.

Arī mūsdienās Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte (ĢZZF) piedāvā lauka kursus – lielākā daļa ar dabas ģeogrāfiju un ģeoloģiju saistīto lauka darbu notiek LU  ĢZZF lauka kursu stacionārā “Lodes muiža”, tomēr ir iespēja braukt lauka kursos arī ārpus Latvijas, piemēram, uz Igauniju un Poliju. Ģeogrāfiem maģistrantūras laikā ir iespēja gūt zināšanas lauku kursos arī kādā citā Eiropas valstī, piemēram, Čehijā vai Ungārijā.

Paldies par konsultācijām ĢZZF profesoram Vitālijam Zelčam un LUM Ģeoloģijas kolekcijas ekspertei Vijai Hodirevai.  

Share

Related Content

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Voldemārs Ozols - no virsnieka līdz pasniedzējam
16.08.2023

NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Voldemārs Ozols - no virsnieka līdz pasniedzējam

100 gadi – tas ir tikai sākums
07.01.2021

100 gadi – tas ir tikai sākums

ZEM LUPAS. Latvijas Valsts universitātes vīru kora fotogrāfiju albums
07.12.2020

ZEM LUPAS. Latvijas Valsts universitātes vīru kora fotogrāfiju albums

ZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!
01.06.2020

ZEM LUPAS. Mēdlera teleskopa fotogrāfija tomēr eksistē!

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Polārpētnieku vēstule no Antarktīdas
18.06.2019

LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Polārpētnieku vēstule no Antarktīdas