1907. gada 13. oktobrī Rīga dzimusi medicīnas profesore Irma Eglīte (dz. Liepiņa). Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Maskavu, Latvijā Irma atgriezās 1917. gadā. Mācījās Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskolā un Rīgas pilsētas 2. vidusskolā. 1925. gadā Irma iestājās Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē un 1931. gadā to pabeidza, saņemot ārsta grādu. Jau studiju laikā praktizēja Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģiskajā ambulancē. Pēc studiju beigšanas sāka strādāt par LU Medicīnas fakultātes Histoloģijas un Anatomijas institūtu asistenti – mācīja zobārstniecības studentiem histoloģiju un embrioloģiju, pati paralēli specializējās ādas un venēriskajās slimībās, kā arī makroanatomijā, gatavojot anatomiskos preparātus. 1935. gadā uzsāka darbu pie disertācijas par liesas artēriju līkumainības cēloņiem, diemžēl to nepaguva aizstāvēt, jo kopā ar vīru – ārstu Jāni Arnoldu Eglīti 1944. gadā emigrēja uz Vāciju. Tur strādāja Baltijas Universitātē Pinebergā kā lektore - lasīja studentiem histoloģijas kursu. Paralēli ieguva tiesības veikt privātpraksi ādas un venēriskajās slimībās. 1950. gadā kopā ar vīru izceļoja uz ASV, kur abi pieņēma Ohaijo štata universitātes Medicīnas koledžas piedāvājumu strādāt par mācībspēkiem anatomijas departamentā – I. Eglīte sāka lasīt lekcijas medicīnas un zobārstniecības studentiem par cilvēka anatomiju. Paralēli I. Eglīte specializējās oftalmoloģijā, un ar laiku sāka lasīt arī lekcijas par redzes aparātu un neiroloģiju. Izstrādāja lekciju ciklu "Cilvēka un dzīvnieka acs morfoloģija un fizioloģija". 1967. gadā tika ievēlēta par profesori. I. Eglīte kļuva par pirmo sievieti - ārsti, kura ieguva pilnas profesores titulu šajā universitātē.1978. gadā ieguva emeritētās profesores titulu. Universitātē I. Eglīte nostrādāja līdz 1980. gadam, bet vēl 1985. gadā tika atzīta par labāko akadēmisko pasniedzēju. Kopā ar vīru daudz ceļoja, gan vēl dzīvojot Latvijā, gan Amerikas periodā.