1885. gada 10. aprīlī dzimis arhitekts, profesors, zinātnieks, arhitektūras vēsturnieks un pedagogs Pauls Kampe.
P. Kampe piedzimis Alūksnes novadā, Karvā, “Kampes mājās” tēvam zemkopim Reinholdam un mātei - Annai. 1905. gadā viņš pabeidz Rīgas pilsētas reālskolu un iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), ko pabeidz 1910. gadā ar inženiera arhitekta I šķiras diplomu. Pēc augstskolas pabeigšanas viņam bija jāveic obligātais kara dienests, kas lika pārcelties uz Liepāju.
1912. gadā P. Kampe sāk strādāt RPI par asistentu, un 1914. gadā - par docentu. Paralēli darbam RPI, viņš strādā pie ievērojamā arhitekta Aleksandra Vanaga un realizē tādus darbus kā - īres nams Liepājā, Peldu ielā 33; īres nams Rīgā, Ģertrūdes ielā 38; īres nams ar veikaliem Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 70 u.c. P. Kampe 1929. gadā publicē pētījumu par A. Vanagu “Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks”.
1920. gadā P. Kampi ievēl par Latvijas Universitātes (LU) Arhitektūras fakultātes docentu. LU Arhitektūras fakultātē viņš pasniedza priekšmetus - būvformas un ainavu arhitektūra, un inženierzinātņu fakultātē - civilbūvniecība un būvniecības arhitektūras elementi. Papildus viņš vada praktiskos darbus ēku projektēšanā. No 1930. līdz 1932. gadam P. Kampe bija fakultātes sekretārs. 1933. gadā viņam piešķir Krišjāņa Barona fonda prēmiju.
1936. gada 20. oktobrī P. Kampe aizstāv disertāciju “Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdības pēdējos piecdesmit gados”, iegūstot arhitektūras doktora grādu. 1937. gadā viņš tiek ievēlēts par profesoru un tajā pašā gadā iegūst Kultūras fonda godalgu.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā viņš emigrē uz Vāciju. Esot trimdā, P. Kampe nepārtrauc savu zinātnisko darbību un Stokholmā divos sējumos izdod savu iespaidīgāko darbu vācu valodā “Vidzemes un Kurzemes 1400.–1850. g. būvmeistaru, būvamatnieku un būvmākslinieku leksikons” (Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850, 2 sēj., 1951–1957). Šis darbs ir ieguvis pamatavota nozīmi Latvijas seno periodu mākslas izzināšanā.
P. Kampem ir vairāk nekā 70 Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgu zinātnisku publikāciju. Daudzi arhīvu materiāli, ko P. Kampe izmantojis savās publikācijās, zuduši Otrā pasaules kara laikā, kas piešķir tiem vēl lielāku vērtību.

P. Kampe devies mūžībā 1960. gada 23. februārī Bonnā, Vācijā.

 

Pauls Kampe

Kampe Pauls

Pauls Kampe Latvijas arhitektūrā

Latviešu arhitekta Paula Kampes (1885-1960) leksikons. Kristiāna Ābele

Viduslaiku arhitektūras un mākslas izpēte Latvijā. Paveiktais un perspektīvas. Elita Grosmane

Jauns vārds Liepājas arhitektūras vēsturē – Pauls Kampe

mākslas zinātne Latvijā