
1880. gada 9. septembrī Dobeles apriņķa Mežmuižas pagastā skolotāja ģimenē dzimis Gustavs Klaustiņš.
Pabeidzis mācības Mežmuižas draudzes skolā un Jelgavas reālskolā, G. Klaustiņš 1908. gadā ieguva inženiera tehnologa grādu Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādāja Krievijas dzelzceļu dienestā, kā arī iesaistījās Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē kā Izglītības biedrības valdes loceklis un kora vadītājs. No Maskavas G. Klaustiņu 1911. gadā aizsūtīja uz Minsku, kur viņš turpināja savu karjeru kā dzelzceļa mašīnu iecirkņa palīgs, 1914. gadā - dzelzceļa Vagonu darbnīcu vadītājs, no 1916. gada - Minskas Mašīnu iecirkņa priekšnieks un 1917. gadā kļuva par Minskas dzelzceļa galveno darbnīcu priekšnieku.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Republikas dibināšanas G. Klaustiņš atgriezās Rīgā, kur Latvijas Pagaidu valdība viņam uzticēja dzelzceļu sistēmas organizēšanu. 1919. 1. augustā viņu iecēla par Latvijas dzelzceļu galveno direktoru, un G. Klaustiņš nekavējoties uzsāka Virsvaldes darba vadīšanu un dzelzceļa satiksmes atjaunošanu Latvijā.
1921. gadā atstājis dzelzceļas dienestu, viņš sāka strādāt Latvijas Universitātē kā docents Inženierzinātņu fakultātes ceļu katedrā. G. Klaustiņš pētīja dzelzceļu administratīvi saimnieciskajā darbā, tarifu jautājumus, kā arī piedalījās dažādās starptautiskās konferencēs Vācijā, Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā. Latvijas Universitātē viņš lasīja Dzelzceļu ekspluatācijas un Mašīnu elementu kursus. G. Klaustiņš vairākkārt bijis Latvijas Universitātes saimniecības padomes loceklis, prorektors saimniecības jautājumos, Inženierzinātņu fakultātes dekāns, kā arī 1936. gadā tika ievēlēts par profesoru.
G. Klaustiņš bija Tehniskā žurnāla dibinātājs un redaktors, Inženieru biedrības valdes loceklis, Valsts darbinieku centrālās valdes un Rīgas nodaļas valdes loceklis, Kristapa Morberga fonda loceklis, kā arī korporācijas “Zemgalija” filistrs un valdes loceklis. Viņš ieguva III šķiras Triju zvaigžņu ordeni, Svētā Staņislava III šķiras ordeni, Svētās Annas III pakāpes ordeni un Somijas Baltās Rozes II pakāpes ordeni.
G. Klaustiņu aizrāva mūzika, un viņš nodarbojās ar kora diriģēšanu. 1935. gadā viņš piedalījās Latvijas Universitātes jaunās aulas iesvētīšanā. G. Klaustiņš bija pirmais, kas ierosināja ērģeļu uzstādīšanu Latvijas Universitātē un neatlaidīgi veicināja šī projekta īstenošanu. Latvijas Universitātes rektors ērģeļu iesvētīšanas ceremonijā G. Klaustiņu iepazīstināja kā “ērģeļu dvēseli”. G. Klaustiņš pārvērtēja savus spēkus un veltīja visu savu brīvo laiku, lai iestudētu pirmo kora koncertu jauno ērģeļu pavadībā. Diemžēl viņš aizgāja mūžībā 1937. gada 3. maijā no pārpūles izraisītas slimības, nesagaidot koncertu. G. Klaustiņš tika apglabāts Rīgā, Meža kapos.