CONFERENCE
1883. gada 2. septembrī Liepājā namdara ģimenē dzimis Ernests Štālbergs, viens no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem, kurš veidojis būvprojektu Latvijas Universitātes Lielajai Aulai.
1902. gadā Ernests Štālbergs pabeidza Liepājas pilsētas reālskolu, vēlāk turpināja mācības Kazaņas mākslas skolas Arhitektūras nodaļā, no 1904. līdz 1914. gadam – Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. Jau studiju laikā E. Štālbergs strādāja kā palīgs Pēterburgas arhitektu birojos, kā arī nodarbojās ar pedagoģiju.
1922. gada decembrī viņš kļuva par Latvijas Augstskolas Arhitektūras fakultātes pasniedzēju, arhitektūras darbnīcas “C” vadītāju. Paralēli tam viņš ieņēma arī fakultātes bibliotēkas komisijas locekļa amatu, Filoloģijas un filozofijas fakultātē lasīja lekcijas par Romas topogrāfiju, kā arī izveidoja būvprojektus Latvijas Universitātes Lielajai Aulai, studentu tējnīcai, garderobei, Veterinārajai klīnikai, Arhitektūras darbnīcai un citiem remonta un pārbūves projektiem. E. Štālbergs arhitektūras jomā atkārtoti bijis Arhitektūras fakultātes dekāns: 1926 - 1928, 1940 - 1942, 1944 - 1946 laika posmos.
E. Štālbergs kopā ar tēlnieku Kārli Zāli radīja Brīvības pieminekļa projektu, kā arī pieminekli 6. Rīgas kājnieku pulkam. 1945. gadā par darbu pie Brīvības pieminekļa E. Štālbergs saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Viņam piešķīra Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu, profesora un akadēmiķa grādu un iecēla par LPSR Zinātņu akadēmijas Arhitektūras institūta direktoru, kā arī Latvijas Padomju Arhitektu savienības priekšsēdētāju. E. Štālbergs bija viens no Latvijas arhitektu biedrības dibinātājiem, no 1928. līdz 1929. gadam arī tās priekšsēdētājs. E. Štālbergs bija arī Rīgas grafiķu biedrības un mākslinieku biedrības “Sadarbs” biedrs, savā praksē regulāri sadarbojoties ar māksliniekiem.
Ar savu pārdomāto pedagoģisko sistēmu, plašajām zināšanām par klasisko arhitektūru un moderno pieeju arhitektūras attīstībai Ernests Štālbergs kā pasniedzējs nozīmīgi ietekmēja jauno latviešu arhitektu paaudzi Latvijā un trimdā. Viņa audzēkņu vidū bija latviešu arhitekti: Aleksandrs Klinklāvs, Staņislavs Borbals, Marta Staņa u.c.
E. Štālbergs devās mūžībā 1958. gada 12. jūnijā un tika apbedīts Raiņa kapos, kur viņam veltīts tēlnieka Kārļa Baumaņa un arhitektes Martas Staņas 1961. gadā veidotais kapa piemineklis.
Latvijas Zinātnieks, Nr.13 (18.06.1958)
Architect Ernests Štālbergs (1883–1958): Doctoral Thesis Summary