Zinātnieku nakts 2025
1911. gada 25. janvārī dzimis latviešu matemātiķis, grafu teorijas skolas izveidotājs Latvijā, Latvijas Universitātes (LU) matemātikas docents Emanuels Donats Fridrichs Jānis Grinbergs.
Dzimis Pēterpilī, Krievijā tēvam Krievijas latviešu luterāņu draudžu bīskapam Jānim Grīnbergam un Merijai (dz. Grosvalde). Pēc tēva nāves ģimene pārcēlusies atpakaļ uz dzimteni.
1924. gadā iestājas 1. valsts ģimnāzijā Rīgā, bet 1927. gada rudenī pāriet uz Lilles universitātes Turkuenas licēju, Francijā kā Latvijas valsts stipendiāts. 1929.gadā ieguva pirmo vietu Francijas vidusskolu sacencībās matemātikā. 1930. gada pabeidz licēju, iegūstot matemātikas un filozofijas bakalaura grādu.
Tā paša gada rudenī iestājas LU Matemātikas un dabazinātņu fakultātes matemātikas nodaļā. 1934. gadā absolvē, iegūstot Matemātikas zinātņu kandidāta grādu, ar ieteikumu papildināties pedagoģiskajam zinātniskajam darbam.
Kā K. Morberga stipendiāts veicis zinātnisko darbu ārzemēs. 1935.-1936. gadā papildina savas zināšanas Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure) Parīzē. Esot Francijā, 1936. gadā publicē savu pirmo zinātnisko darbu “Par plaknes ovēlēm”. Tajā pašā gadā kā LU delegāts piedalās 8. starptautiskajā matemātiķu kongresā Oslo, Zviedrijā.
1937. gadā ievēlēts par LU privātdocentu matemātikā, un vēlāk 1940. gadā par docentu. E. Grinbergs lasīja lekcijas vairākos priekšmetos - analītiskajā ģeometrijā, diferenciālģeometrijā, varbūtību teorijā, grupu teorijā u. c. 1943. gadā iegūst matemātikas zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju “Par oskulāciju, superoskulāciju un raksturīgiem punktiem”.
1944. gadā tiek iesaukts Latviešu leģionā, un 1945.-1946. gadam bija ieslodzīts Kutaisi filtrācijas nometnē Gruzijā.
Pēc kara darbs Latvijas Valsts Universitātē (LVU, tagad LU) bija jāpārtrauc, jo doktora grāds vairs netika atzīts. 1947. gadā sāk strādāt par inženieri Rīgas rūpnīcā “Radiotehnika”.
1954. gadā atsāk strādāt LVU, vadot diplomdarbu izstrādi, un 1957. gadā atsāk lasīt lekcijas. 1956. gadā sāk darbu LPSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta Radiotehnikas laboratorijā radioinženiera A. Apsīša vadībā. Institūtā veikto pētījumu rezultāti tika apkopoti un iesniegti 1960. gadā fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā – "Analīzes un sintēzes problēmas vienkāršās lineārās shēmās" (О проблемах анализа и синтеза простых линейных схем).
Pēc disertācijas aizstāvēšanas strādā LVU Skaitļošanas centrā kā vecākais inženieris, vēlāk par Tuvināto metožu nodaļas vadītāju un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.
Studenti un jaunie speciālisti, kas piedalījās E. Grinberga pētījumu izstrādē izveido “Grinberga grupu”. 1962. Gadā sāk E. Grinberga vadība sāk darboties Rīgas grafu teorijas seminārs.
E. Grinberga vārds ir ierakstīts matemātikas zinātnē, viņa vārdā nosaukta "Grinberga teorēma" un "Grinberga grafi".
Devies mūžībā 1982. gada 25. aprīlī.
#Grosvaldi1920. Maijs ir dažāds ”Rietumu Grosvaldiem” un ”Austrumu Grosvaldiem”