Dzimis Alfons Piterāns

Alfons Piterāns bija viens no izcilākajiem ķērpju pētniekiem Latvijas vēsturē. Savās pētniecības gaitās viņš spēja ievērojami papildināt zināmo informāciju par Latvijas ķērpju floru, kā arī izveidot ievērojamu daudzumu mācību un metodisko materiālu, kā arī izglītojis jauno biologu paaudzi. Zinātnieks visu savu profesionālo mūžu veltījis ķērpju izpētei un to turpinājis arī pēc pensionēšanās, līdz pat pēdējai mūža dienai.

Alfons Piterāns dzimis 1930. gada 9. decembrī. Viņa dzimtās mājas “Auziņi” atrodas Ciblas pagasta Istalsnas ciemā. Sākotnējo izglītību ieguvis Istalsnas pamatskolā un Ciblas vidusskolā un pēc to beigšanas devies studēt uz Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu, kuru pabeidza 1954. gadā un arī palika tur strādāt, pēc četriem darbā pavadītiem gadiem Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts apvienojās ar LVU un A. Piterāns pārgāja uz darbu Bioloģijas fakultātē. 1968. gadam jaunais zinātnieks ieguva vecākā pasniedzēja amatu un 1970. gadā kļuva par docētāju. Būdams docents A. Piterāns lasīja lekcijas zemāko augu sistemātikā, augu morfoloģijā, ekoloģijā, algoloģijā, lihenoloģijā un botānikā, speckursus lihenoloģijā un bioindikācijā, hidrobioloģijā, kā arī vadīja laboratorijas darbus un studentu vasaras prakses.

Ķērpju izpētei zinātnieks pievērsies jau mācoties Pedagoģiskajā institūtā, Emīlijas Ozoliņas iedrošinājuma dēļ. Ķērpji tolaik bija Latvijā ļoti maz pētīta organismu grupa, par kuru trūka aktuālas literatūras un informācijas. Ķērpju floras pētījumus A.Piterāns veicis gan Daugavas ielejā, gan citās floristiski interesantās vietās Latvijā, kā Slīteres nacionālais parks, Gaujas nacionālais parks, Moricsalas rezervāts u.c. Arī uzsākot studijas LU aspirantūrā 1962. gadā, kā savu disertācijas tēmu izvēlējās Daugavas ielejas ķērpju floras izpēti darba vadītāja Vsevoloda Pavloviča Saviča vadībā. Šajā dzīves posmā jaunais zinātnieks vasaras pavadīja ievācot ķērpju paraugus Daugavas ielejā, turpretī ziemas tika aizvadītas Pēterburgā, veicot ievākto paraugu izpēti. Šādu dzīves ritmu pētnieks saglabāja līdz 1965. gadam, kad aizstāvēja savu disertāciju un ieguva zinātņu kandidāta grādu par to. Pētījumos iegūtos datus izmantoja arī lielā skaitā zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju, kā arī mācību līdzekļu izveidē.

Kopumā zinātnieka karjera ir bijusi panākumiem pilna, tās laikā A. Piterāns publicējis gandrīz 800 zinātnisko publikāciju un populārzinātnisko rakstu. Kā arī bijis daudzu mācību un metodisko materiālu autors un līdzautors. Viņš publicēja pirmo “Latvijas ķērpju konspektu”, kurā apkopoja ziņas par 503 latvijas ķērpju floras sugām. Kā arī, visa mūža garumā veidoja ķērpju herbāriju, kas pašlaik glabājas LU herbārija krājumos un satur aptuveni 22 000 ķērpju paraugu. Arī pēc profesionālā mūža beigām zinātnieks savu darbu turpinājis kārtojot LU herbārija ķērpju kolekcijas un turpinājis tos identificēt.

Zinātnieks visu savu profesionālo mūžu, kā arī laiku pēc pensionēšanās, veltījis Latvijas ķērpju floras izpētei, izzināšanai un aizsardzībai, un ir nesis nenoliedzami milzīgu ieguldījumu pašreizējām zināšanām par Latvijas ķērpju floru. Diemžēl 2024. gada 19. februārī, pēc ļoti bagātīgi aizvadītas dzīves, emeritētais zinātnieks ir devies mūžībā 93 gadu vecumā. Īsi pirms mūža beigām pētnieks ir sagatavojis LU izdevuma grāmatu "Alfons Piterāns. Ķērpju herbārijs”, kuras izdošanu viņš diemžēl nepiedzīvoja, tādēļ tās izdevums ir veltīts viņa piemiņai.

Jepsena I. 2019. Alfons Piterāns, Rīga, Latvijas botāniķu biedrība.

Grāmatas "Alfons Piterāns. Ķērpju herbārijs” atvēršanas svētki

Jepsena I.2024. No docenta Piterāna atvadoties, Rīga, Latvijas botāniķu biedrība.

A.Tooma, I. Liepa. Biologu dinastija – Piterānu trio. Vides Vēstis, nr. 4., 2011.