CONFERENCE
1904. gada 21. jūnijā Turaidas pagastā dzimis inženieris Aleksandrs Akmentiņš. Pirmā pasaules kara laikā Akmentiņu ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju un tikai 1920. gadā atgriezās Rīgā. 1922. gadā Aleksandrs iestājās Latvijas Universitātes (LU) Mehānikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1932. gadā, iegūstot inženiera elektrotehniķa grādu. Jau studiju laikā A. Akmentiņš veica LU dažādus radiotehniskos darbus, tai skaitā 1929. gadā izgatavoja Astronomiskajai observatorijai radiouztvērēju. Pēc studiju pabeigšanas A. Akmentiņš vadīja Rīgas galveno telegrāfa kantori, kas apvienoja visas telegrāfa un radiotelegrāfa iestādes. 1937. gadā viņš LU Astronomiskajai observatorijai izveidoja kvarca pulksteni, ko vēl 2 gadus papildināja – 1938. gadā tajā iebūvēja 1 kHz sinhronpulksteni un 50 kHz frekvences kvarca kristālu, bet 1939. gadā to papildināja ar mērinstrumentiem un uzstādīja jaunu 50 kHz kvarca oscilatoru ar termostatu (observatorija šo pulksteni lietoja līdz 1944. gadam). Kādu laiku A. Akmentiņš bija pasniedzējs, projektēja radiostacijas, strādāja dažādos vadošos amatos arī padomju okupācijas un Otrā pasaules kara laikā. Kara beigās sadarbojies ar vācu izlūkdienestu. 1945. gadā A. Akmentiņam piespriests desmit gadu ieslodzījums Centrālcietumā. Mēģinājis bēgt, bet notverts un izsūtīts uz Komi Autonomo PSR. Amnestēts 1956. gadā. Pēc atgriešanās Rīgā strādājis par pasniedzēju līdz aiziešanai pensijā 1967. gadā.