Dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja

1936. gada. 14. janvārī ar Latvijas valdības lēmumu tika dibināta Zemes bagātību pētīšanas komiteja. Šo notikumu uzskata par Latvijas zemes bagātību sistemātisku pētījumu sākumu.

Ideja par šādas komitejas dibināšanu radās 1935. gada decembrī Izglītības ministrijas Skolu muzeja organizētās Kurzemes izstādes (tajā tika eksponēti “visdažādākie priekšmeti, kuriem sakars ar Kurzemi”, tai skaitā, ļoti plašs derīgo izrakteņu klāsts, ar kuru apmeklētājus iepazīstināja skolotājs Jānis Greste) laikā – lai nodrošinātu pētnieku un pētījumu rezultātu apvienošanu, jo līdz tam derīgo izrakteņu pētījumos trūka “saskaņotas kopdarbības”.

Komitejas galvenais uzdevums bija "pētīt mūsu zemes bagātību atrašanās vietas, sastāvu, apmērus un izmantošanas iespējas". Darbs sākās ar jau dažādās iestādēs esošo ziņu apkopošanu un sistematizēšanu, pirmām kārtām apsekojot tautsaimniecībai nozīmīgākos derīgos izrakteņus.

Komitejas sastāvu apstiprināja 1936. gada martā. Sākumā tajā bija 9 cilvēki - četru ministriju (Finanšu, Zemkopības, Izglītības, Tautas labklājības) un Latvijas Universitātes pārstāvji. Komiteja bija Finanšu ministrijas pārziņā un tās pirmais direktors bija Aleksandrs Bulle. Vēlāk tās sastāvs tika papildināts ar Minerālvielu pētīšanas biedrības, Ģeogrāfijas biedrības, Inženieru biedrības un Lauksaimnicības kameras pārstāvjiem.

Sabiedrības iIzglītošanas nolūkā Zemes bagātību pētīšanas komiteja nolēma propagandēt Latvijas zemes bagātības skolās, mazpulkos, skolotāju organizācijās un konferencēs, kā arī šim nolūkam izmantot radiofonu, presi un filmas.

Jau 1936. gada 19. maijā komitejas darbinieks Jānis Greste nolasīja 30 minūšu garu radio lekciju “Ko slēpj mūsu zeme”, kuru noklausīties īpaši tika aicinātas skolas, kas nebija apmeklējušas minēto Kurzemes izstādi. Tam sekoja 45 minūšu garas dokumentālās filmas "Mūsu pelēkais dārgakmens" uzņemšanas organizēšana. Ierosinājumu uzņemt šādu filmu, solot tai līdzekļus, bija izteicis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis jau minētās izstādes apmeklējuma laikā. Filma stāsta par Latvijas derīgajiem izrakteņiem - kaļķakmeni un dolomītu, to ieguvi, pārstrādi, izmantošanu, tās scenārija autors - J. Greste, režisors V. Pūce. Filmas pirmizrāde notika 1936. gada decembrī, un tā tika atzīta par labāko no četrām 1936. gada. dokumentālajām filmām.

1937. gadā komiteja organizēja Zemgales izstādes novietni, kura bija veltīta derīgajiem izrakteņiem, to izpētei un pētījumos izmantotajiem instrumentiem.

1938. gadā, pārņemot Zemkopības ministrijas ģeologa posteni līdz ar dažiem tehniskajiem darbiniekiem un piesaistot vēl citus, kā arī saņemot no Zemkopības ministrijas vienu rotācijas urbjmašīnu u.c. piederumus, komisija lika pamatus patstāvīgu pētījumu izdarīšanai.

Pēc trīs darbības gadiem komiteja tika reorganizēta par institūtu, savukārt minētās 1937. gada izstādes paraugi kļuva par institūta muzeja ekspozīcijas daļu.

LU Muzejā glabājas Zemes bagātību pētīšanas komitejas materiāli, ko saglabājis šīs komitejas darbinieks J. Greste un muzejam nodevis Viktors Grāvītis.

Saistītie materiāli:

Kurzeme un viņas bagātības Rīgā. 1935. Jaunākās Ziņas, Nr. 222. Rīga.

Kurzemes izstāde. 1936. Jaunākās Ziņas, Nr. 266. Rīga.

Zemes bagātību pētīšanas institūta pētnieciskās darbības vispārīgs pārskats. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeografijas institūts. Raksti I. Rīga: LVI, 1947, 15.–34. lpp.

A. Kursīts. Zemes bagātību pētīšanas institūta darbība. Latvju Tautsaimnieks. Nr 13-14, RîgaRīga: 1942, 378.–384. lpp.

Zemes bagātību pētīšana. 1936. Latvijas Kareivis, Nr. 79. Rīga.

Ko slēpj mūsu zeme. 1936. Kurzemes Vārds, Nr. 109. Liepāja.

Finanču ministrijas kultūrfilmas “Mūsu pelēkais dārgakmens” pirmizrāde. Informatīvs izdevums. 1936. Rīga. 6 lpp.

Zemes bagātību pētīšanas komitejas Zemgales izstādes novietne 1937. g. Informatīvs izdevums. 1937. Rīga. 14 lpp.