Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pētnieki, zinātnieki, izgudrotāji
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.03.2015

 

Mārcis Auziņš

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 1979. gadā

Šobrīd LU rektors un profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Bijis viesprofesors Kalifornijas Universitātē, Berklijā, Oklahomas Universitātē (ASV) un Saseksas Universitātē (Lielbritānija), LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, LU Senāta priekšsēdētājs un LU Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors.

----------------

Pagājušo vasaru es atkal dažas nedēļas strādāju Kalifornijas Universitātē Berklijā un mans kabinets atradās tieši blakus Nobela prēmijas laureāta, lāzera izgudrotāja Čarlza Taunsa kabinetam. Profesoram Taunsam tad bija 96 gadi. Katru rītu sastopot profesoru darbā, es reiz nenoturējos pajautāt: „Profesor, vai tiešām Jūsu gados Jūs katru dienu nākat uz darbu?” Atbildi es nekad neaizmirsīšu. Profesors mirkli paklusēja, paskatījās uz mani caur pieri un lēni noteica: „Nē, jaunais cilvēk, es katru dienu nenāku uz darbu. Es katru dienu nāku baudīt fiziku”.

----------------------

Ja fizika ir Jūsu dzīves aicinājums, tad tā spēj dod visplašāko gammu emociju un apmierināt visdažādākās intereses un gaumes. Fizika ir intelektuāla bauda. Tā spēj atklāt visdziļāko pasaules eksistences būtību. Tā vienlaikus ir arī ļoti praktiska nodarbošanās. Fiziķi ir tie, kas veido jaunas tehnoloģijas un kuru idejas ir mūsdienu cilvēkam tik ļoti pierasto mobilo telefonu, datoru un citu ierīču pamatā.

Visbeidzot fizika ideāli attīsta spēju radoši risināt visdažādākās problēmas mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē. Tādēļ tā palīdz fiziķiem būt izciliem ne tikai savā profesijā, bet arī daudzās citās no dabaszinātnes tālu stāvošās, vai tā filozofija, politika, finanses vai varbūt pat māksla.

----------------------

Dažus gadus atpakaļ kādas lielas vācu ražošanas kompānijas vadītājs man teica: „Mums vienmēr trūkst fiziķu. Nonākot kompānijas laboratorijās, viņi ir tik izcili, tik strauji virzās augšup pa karjeras kāpnēm un kļūst par vadītājiem, ka fiziķu vakances laboratorijās atkal un atkal ir brīvas”.

----------------------

Par fiziķu spējām liecina vēl kāds stāsts, ko nu jau kādu laiku atpakaļ man stāstīja mans kolēģis, Kaizerslauternas universitātes Vācija profesors. Pie viņa bija atnācis lielas vācu apdrošināšanas kompānijas personāla departamenta vadītājs un jautājis: „Vai jūsu fakultātē nav kāds doktorands augstu enerģiju fizikā, kas tuvākajā laikā aizstāvēs savu doktora grādu?” Uz ko mans kolēģis esot atbildējis: „Jā, ir gan tāds doktorants! Bet kādēļ šāda negaidīta interese no apdrošināšanas kompānijas puses?” Uz ko tika saņemta šāda atbilde: „Mēs zinām, ka augsto enerģiju fizikā problēmām nav vienkāršas un viegli izrēķināmas atbildes. Teorijas bieži ir ļoti komplicētas un satur daudzus tikai aptuveni zināmus parametrus. Pie mums, apdrošināšanas biznesā, situācija ir ļoti līdzīga. Riska novērtējumi nav vienkārši izdarāmi. Bez tam augstu enerģiju fizikā strādā ļoti daudzskaitlīgi kolektīvi, un cilvēkiem ir jābūt ar izcilām personiskām īpašībām, lai darba vietā varētu sastrādāties un atrast bieži nepieciešamos cilvēciskos kompromisus. Tā lūk. Mums, apdrošināšanas biznesā, ir laba pieredze, aicinot darbā fiziķus, un mēs atkal gribētu to darīt.


 

Dr. habil. phys. Ivars Lācis

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 1971. gadā.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītājs un profesors, Francijas Goda leģiona ordeņa virsnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, LU Fonda valdes priekšsēdētājs. Laikā no 2000. – 2007.gadam bijis LU rektors. Ieguvis Beļģijas karaļa ordeni, Itālijas Republikas Goda ordeni, Portugāles Republikas Prinča Enrikes ordeni.

Ivara Lāča dzīvesgājums un kontakti

Profesors Ivars Lācis izvirzīts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amatam


 

Dr.phys. Vjačeslavs Kaščejevs

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 2002. gadā.

Pētnieks un asociētais profesors LU. 2013.gadā Ķīnā ieguvis vienu no prestižākajiem apbalvojumiem zinātnē - „Pasaules Ekonomikas foruma” jauno zinātnieku balvu. V.Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku, un bija vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas.

Intervija ar V.Kaščejevu "Ir jāskrien, lai stāvētu uz vietas"

Intervija radio ar V.Kasčejevu "Monopols"


 

Dr.habil.phys. Jānis Spīgulis

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 1973. gadā.

LU profesors un pētnieks. 2013.gadā saņēmis firmas Minox (Vācija), Latvijas Zinātņu akadēmijas un LR Patentu valdes piešķirto Valtera Capa balvu par ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā. Piedalījies divu optikas uzņēmumu dibināšanā. Saņēmis dažādus apbalvojumus.

Kāpēc vērts studēt fiziku?

1. Fizika ir universāla zinātne, ļauj loģiski izprast to, kas mums apkārt (gan dabā, gan sabiedrībā).

2. Fizmati ir draudzīgākā un saliedētākā fakultāte Latvijā, ar daudzām paralēlām aktivitātēm (sports, koris "Aura", fizmatdienas, ...); viena no retajām Latvijā, kur joprojām tiek uzturēti augsti akadēmiskie standarti.

3. Fizikas studiju beidzējiem nedraud bezdarbs - eksaktā domāšana kombinācijā ar labām datorprasmēm ir galvenie trumpji darba tirgū.

Kādas ir fiziķu perspektīvas?

1. Zinātnieka karjera - aizraujošs darbs pētniecībā un inovācijās sadarbībā ar kolēģiem visā pasaulē.

2. Pedagoģiskā karjera, pasniedzot ar fiziku saistītus priekšmetus augstskolās un vidusskolās.

3. Privātajā sektorā - iespēja dibināt un attīstīt savu uzņēmumu kādā no augsto tehnoloģiju nišām.

4. Fiziķi ir vienmēr izcēlušies valsts pārvaldē un politikā.

Personīgie ieguvumi.

1. Personīgā brīvība - radošs darbs radošā vidē, brīvs no stereotipiem, politiskiem spiedieniem un ideoloģijas.

2. Personīgie kontakti ar lieliskiem cilvēkiem Latvijā un ārzemēs.

3. Paša gandarījums par ieguldījumu jomas attīstībā un publiskās atzinības.

J.Spīguļa izgudrojumi, CV u.c.

MĒNEŠA PĒTNIEKS: Gaismas izzinātājs Jānis Spīgulis


 

Dr.habil.phys. Juris Zaķis

Absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 1960. gadā.

Zinātnieks, pedagogs un politiķis, Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors. Bijis LU rektors laikā no 1987. līdz 2000.gadam, Latvijas Valsts Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors, 6. Saeimas deputāts un Rīgas Domes deputāts.

Apbalvojumi un pagodinājumi

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balva, 1986.
  • Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļa, 1988.
  • Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2000.
  • 2004. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā viņam tika piešķirta LU Ģerboņa Zelta zīme.

 

Dr.Phys., Asoc.Prof. Gita Rēvalde

Absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļu 1996. gadā.

2013.g. ievēlēta Ventspils Augstskolas rektores amatā.

G.Rēvaldei ir vairāk kā 23 gadu ilga pieredze augstākās izglītības un zinātnes jomā un apmēram septiņus gadus ilga darba pieredze vadošā amatā Izglītības un zinātnes ministrijā kā zinātnes un augstākās izglītības politikas nodaļas un vēlāk kā departamenta vadītājai. Kopš 2012. gada Rēvalde pildīja Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieces akadēmiskās politikas un kvalitātes jautājumos amata pienākumus.

 

 


 

Dr.phys. Ieva Bidermane

Absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļ.

Zinātniskā asistente Upsalas Universitātes (Zviedrija) Fizikas un Astronomijas Departamenta Molekulārās un cietvielfizikas grupā.

Esmu tikko kā „svaigi spiests” doktors, kas pirms pāris nedēļām (2014. gada martā) aizstāvēja dubulto doktora grādu fizikā. Pabeidzot fizikas baklaura studijas LU un iesākot maģistra studijas LU, ar Erasmus programmas palīdzību es nokļuvu Parīzē, kur pabeidzu maģistra studijas un man tika piedāvāts turpināt pētniecisko darbu doktora grāda iegūšanai. Satikti pareizie cilvēki īstajā laikā pavēra man iespējas studēt dubultajā doktorantūrā, iegūstot doktora grādu gan Uppsalas (Zviedrija), gan Parīzes (Francija) Universitātēs. Šo pēdējo 5 gadu laikā esmu sapratusi, cik plaša un interesanta ir zinātniskā pasaule.

LU piedāvā samērā plāšu klāstu ar studijām gan Latvijā, gan, sadarbībā ar citām universitātēm citur Eiropā, kas savukārt paver plašas iespējas dibināt kontaktus ar zinātniekiem dažādās pasaules malās un piedāvā zinātniskās informācijas un pieredzes apmaiņu daudz plašākā mērogā.

Studēt fiziku mani personīgi mudināja vēlme izprast procesus, kas notiek dabā un varbūt nedaudz bravūrīga iecere, ka mēs, cilvēki, spētu smelties idejas no Mātes Dabas, kā radīt efektīvākas ierīces mūsu ikdienas vajadzībām. Izrādās, ka lietas nav tik vienkāršas, kā sākotnēji varētu likties, bet daudz, daudz sarežģītākas. Tomēr tās ir lietas, ko ir vērts pētīt un izprast.

Savas doktorantūras ietvaros es pētīju materiālus (molekulas, ja gribam būt pavisam precīzi), kas ir perspektīvi pielietojumam jauna tipa gāzes sensoros. Tā bija iespēja strādāt ar iekārtām, kas ļauj „saskatīt” un iegūt informāciju ar atomu izšķirtspēju un savā ziņā (vismaz par kādu konkrētu tēmu) atbildēt uz jautājumu: „Kas tas ir un kā tas darbojas?” Un varbūt pat: „Vai mēs to varam kontrolēt un izmantot sev par labu, lai sasniegtu savas ieceres?”

Es vienmēr esmu teikusi, ka fiziķi – eksperimentatori savā darbā ir kā bērni, kas spēlējas nedaudz lielākās smilšu kastēs ar nedaudz lielākām mašīnām un smilšu traukiem, bet azarts un pētnieciskais gars ir palicis tas pats!