Ievads
Arheoloģisko pieminekļu grupā tiek iekļauti seno laiku un agro viduslaiku periodā radītie cilvēka darbības pieminekļi, ar kultūrslāni un/vai citām redzamām cilvēka darbības pēdām, kā arī virkne vēlāku laiku pieminekļi - dažādu pagānisko kultu pieminekļi, militārie nocietinājumi un citi.
Nav daudz Latvijas arheoloģisko pieminekļu ar augstu tūrisma vērtību. Pēdējās desmitgadēs gan ir uzplaukusi brīžiem pat tumsonīga ažiotāža ap kulta pieminekļiem, kuri pat ne vienmēr ir kulta pieminekļi. Šķiet, šādi izpaužas nācijas tieksme pēc savu sakņu apziņas. Tas pierāda, ka arheoloģiskajam mantojumam ir liela, nepietiekami apzināta nozīme.
Cilvēki uz Latviju ir atnākuši samērā nesen - pēc tam, kad atkāpās ledājs. Latvijā auga daudz mežu un nekad netrūka koka celtniecībai, un nebija īpašas vajadzības celtniecībā izmantot grūtāk apstrādājamo akmeni. Bez tam vēl viduslaikos tagadējās Latvijas teritorijā bija vairāk no akmeņiem veidotu arheoloģisko pieminekļu, taču dažādu iemeslu dēļ šādi pieminekļi ir izzuduši. Tā nu mūsdienās palikušas samērā maz saskatāmas mūsu senču darbības pēdas. Tomēr cilvēki šeit ir dzīvojuši gandrīz desmit tūkstošus gadu un Latvijas zeme slēpj neskaitāmas viņu dzīves un darba pēdas, un mums ir zināmas daudzas no tām.
Datu bāzē iekļauta informācija par 3 527 arheoloģiskajiem pieminekļiem, taču patiesais šo pieminekļu skaits varētu sasniegt 12 - 20 tūkstošus.
Latvijas arheoloģisko pieminekļu izplatības kartē redzams, ka pieminekļi Latvijā izplatīti diezgan vienmērīgi, tomēr tie vairāk koncentrējas gar Daugavu - starptautisko satiksmes ceļu, kā arī auglīgākās zemēs, piemēram, Zemgales dienvidu daļā. Daudz pieminekļu ir paugurainēs - Latgales, Vidzemes, Alūksnes augstienēs, Talsu paugurmasīvā. Savukārt mazāk arheoloģisko pieminekļu ir zemienēs, kuras nav pie ūdeņiem - Tīreļu līdzenumā starp Jūrmalu un Jelgavu, Taurkalnes līdzenumā, teritorijā ap Teiču rezervātu.