Kulta objekti 
           
         
           
              
             
            Piņņu upurakmens Liepājas rajona Sakas pagastā. Upurēšanas dobums 
            akmenī veidots ar metāla darbarīkiem - tātad šeit pagāniski rituāli 
            piekopti salīdzinoši nesen. 
            2000.gada 22.oktobris. 
            
            
            
         
         
           
              
             
            Abavmuižas krustakmens Ventspils rajona Zlēku pagastā. Ar akmeni saistīts 
            savāds un baiss nostāsts par mirušu bērnu, kura kliedzieni naktīs 
            nav mitējušies, līdz mācītāji viņa kapakmenī iecirta vienpadsmit krustus. 
            2002.gada 5.jūlijs. 
            
            
         
        Kulta objekti ir apvienota kategorija, kas apvieno 
          dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti. 
          Šeit ietilpst alas, avoti, koki, kulta kalni utt. Vairums šo objekti 
          ir pieejami arī attiecīgajās kategorijās - Lībiešu Upuralu atradīsiet 
          gan kategorijā "Alas" gan arī kategorijā "Kulta objekti". 
          Kategorijā "Kulta objekti" ietilpst 285 pieminekļi. 
          Ap šo pieminekļu kategoriju Latvijā ir sacelta vislielākā ažiotāža, 
          un agrāk neievēroti arheoloģiskie pieminekļi nu ir kļuvuši par īpatnu 
          svētceļojumu vietu lielām "kulta tūristu" masām. Nereti gan 
          īsti kulta pieminekļi, gan par tādiem uzskatītas vietas kļūst arī par 
          slepenām dažāda novirziena grupējumu svētvietām. Šī īpatnējā kustība 
          būtu pelnījusi, lai par to saraksta grāmatu - te ir gan kuriozi, gan 
          daudz tumsonības, kura pietiekami bieži atkārtojot it kā kļuvusi par 
          oficiāli atzītu zinātni. Jāpiebilst, mani personiski līdz šim nekas 
          nav spējis pārliecināt, ka Pokaiņi būtu nozīmīga senču svētvieta. Šī 
          vieta drīzāk atgādina ainaviski skaistu, bet tai pat laikā grotesku 
          parodiju par iedomātu svētvietu kompleksu. 
          Latvijas kulta pieminekļi ir interesantāki un daudzveidīgāki, kā "mistiķu" 
          fantāzijas augļi - mūsu zemes pagātnē ir pieredzētas neskaitāmu novirzienu 
          reliģijas, ticējumi un kulti. Tas, ko tagad nereti samet vienā "svētvietu" 
          maisā, patiesībā ir ļoti daudzveidīgs dziedināšanas, ar karu un ceļojumiem 
          saistītu, auglības, lopkopības un citu tradīciju pieminekļu kopums. 
          Saskarsmei ar pārdabisko izmantoti dažādi dabas pieminekļi - lieli koki, 
          akmeņi, virmojoši avoti, bet citreiz izvēlētas ērtas vietas apmetnes 
          tuvumā - vienkārši pakalni. 
          Maz ziņu ir par viduslaikos tapušajiem kulta 
          pieminekļiem - ar metāla rīkiem apstrādātajiem upurēšanas akmeņiem (Piņņu 
          upurakmens, Meldzeres dobumakmens). Varbūt tos radījušas mēra un 
          kara laikos nodalījušās, izmisušas cilvēku grupas, kuras pakļāvās gadījuma 
          rakstura vadoņiem? Vai tiešām noslēpumaini nakts kliedzieni likuši Abavmuižas 
          akmenī iecirst vienpadsmit krustus? Vai kuršu ķoniņu svētbirzīs 
          viduslaikos vēl notika senie rituāli? 
          Kopumā šajā kategorijā varētu iekļaut ap 
          1500 pieminekļu. Tai pat laikā ir pārliecība, ka par vairumu no šiem 
          pieminekļiem neko tā arī daudz neuzzināsim - pat to, vai tie tiešām 
          bijuši kulta pieminekļi. 
       
     | 
     
        
       
      Grobiņas akmens netālu no Grobiņas pilsētas Liepājas 
      - Rīgas šosejas dienvidu malā. Šis neapšaubāmi ir bedrīšakmens, taču interesants 
      ir savādais iekalums vienā akmens malā. Iespējams, akmens ir bijis vismaz 
      divu dažādu kultūru kulta vieta. 
      Diemžēl šis jau sen zināmais akmens nav iekļauts aizsargājamo arheoloģisko 
      pieminekļu sarakstā. Uzraksts šosejas malā liecina, ka zeme, uz kuras akmens 
      atrodas, gaida savu jauno pircēju. Vai viņš akmeni saudzēs? 
      2002.gada 4.augusts |