Kulta objekti

Piņņu upurakmens Liepājas rajona Sakas pagastā. Upurēšanas dobums akmenī veidots ar metāla darbarīkiem - tātad šeit pagāniski rituāli piekopti salīdzinoši nesen.
2000.gada 22.oktobris.

 

 

 

Abavmuižas krustakmens Ventspils rajona Zlēku pagastā. Ar akmeni saistīts savāds un baiss nostāsts par mirušu bērnu, kura kliedzieni naktīs nav mitējušies, līdz mācītāji viņa kapakmenī iecirta vienpadsmit krustus.
2002.gada 5.jūlijs.

 

 

Kulta objekti ir apvienota kategorija, kas apvieno dažādu citu kategoriju pieminekļus, kas bijuši pagānisku kultu objekti. Šeit ietilpst alas, avoti, koki, kulta kalni utt. Vairums šo objekti ir pieejami arī attiecīgajās kategorijās - Lībiešu Upuralu atradīsiet gan kategorijā "Alas" gan arī kategorijā "Kulta objekti". Kategorijā "Kulta objekti" ietilpst 285 pieminekļi.
Ap šo pieminekļu kategoriju Latvijā ir sacelta vislielākā ažiotāža, un agrāk neievēroti arheoloģiskie pieminekļi nu ir kļuvuši par īpatnu svētceļojumu vietu lielām "kulta tūristu" masām. Nereti gan īsti kulta pieminekļi, gan par tādiem uzskatītas vietas kļūst arī par slepenām dažāda novirziena grupējumu svētvietām. Šī īpatnējā kustība būtu pelnījusi, lai par to saraksta grāmatu - te ir gan kuriozi, gan daudz tumsonības, kura pietiekami bieži atkārtojot it kā kļuvusi par oficiāli atzītu zinātni. Jāpiebilst, mani personiski līdz šim nekas nav spējis pārliecināt, ka Pokaiņi būtu nozīmīga senču svētvieta. Šī vieta drīzāk atgādina ainaviski skaistu, bet tai pat laikā grotesku parodiju par iedomātu svētvietu kompleksu.
Latvijas kulta pieminekļi ir interesantāki un daudzveidīgāki, kā "mistiķu" fantāzijas augļi - mūsu zemes pagātnē ir pieredzētas neskaitāmu novirzienu reliģijas, ticējumi un kulti. Tas, ko tagad nereti samet vienā "svētvietu" maisā, patiesībā ir ļoti daudzveidīgs dziedināšanas, ar karu un ceļojumiem saistītu, auglības, lopkopības un citu tradīciju pieminekļu kopums. Saskarsmei ar pārdabisko izmantoti dažādi dabas pieminekļi - lieli koki, akmeņi, virmojoši avoti, bet citreiz izvēlētas ērtas vietas apmetnes tuvumā - vienkārši pakalni.
Maz ziņu ir par viduslaikos tapušajiem kulta pieminekļiem - ar metāla rīkiem apstrādātajiem upurēšanas akmeņiem (Piņņu upurakmens, Meldzeres dobumakmens). Varbūt tos radījušas mēra un kara laikos nodalījušās, izmisušas cilvēku grupas, kuras pakļāvās gadījuma rakstura vadoņiem? Vai tiešām noslēpumaini nakts kliedzieni likuši Abavmuižas akmenī iecirst vienpadsmit krustus? Vai kuršu ķoniņu svētbirzīs viduslaikos vēl notika senie rituāli?
Kopumā šajā kategorijā varētu iekļaut ap 1500 pieminekļu. Tai pat laikā ir pārliecība, ka par vairumu no šiem pieminekļiem neko tā arī daudz neuzzināsim - pat to, vai tie tiešām bijuši kulta pieminekļi.