Akadēmiskais centrsZiņojums "Covid-19 seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju populācijā"
Kopējās antivielas pret SARS-CoV-2 vīrusu atrastas 12,3% (95% ticamības intervāls 11,5-13,2) Latvijas iedzīvotāju. 2020.gada noslēgumā un 2021.gada sākumā seroprevalencei ir pieaugoša tendence, sasniedzot maksimumu 2021.gada martā. Aprīlī seroprevalence mazinājusies. Vīriešiem un sievietēm seroprevalences rādītāji nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi. Seroprevalences rādītājs bērnu līdz 13 gadu vecumam un jauniešu no 18-24 gadu vecumam vidū ir visaugstākais, gandrīz divas reizes pārsniedzot prevalences rādītāju senioru vecumā virs 65 gadiem vidū. Maziem bērniem (līdz 10 gadu vecumam) Covid-19 antivielas sastopamas statistiski ticami biežāk kā cilvēkiem vecumā no 14-17 gadiem un vecumā virs 25 gadiem. Visaugstākā antivielu izplatība vērojama Latgales reģionā, savukārt viszemākā – Kurzemes reģionā. Atšķirības starp reģioniem ir statistiski nozīmīgas. Nedaudz augstāks seroprevalences rādītājs konstatēts mazajās pilsētās, salīdzinot ar lielajām pilsētām vai pagastiem, tomēr šīs atšķirības nav statistiski nozīmīgas. Seroprevalence pieaug, pieaugot mājsaimniecības locekļu skaitam no 1 līdz 4, taču respondentu grupā, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar 5 vai vairāk locekļiem, rādītāji krītas. Šīs novērotās atšķirības kopumā ir statistiski nozīmīgas. Visaugstākais seroprevalences rādītājs konstatēts to respondentu vidū, kuri atzīmējuši, ka ir sociālās aprūpes iestāžu klienti, savukārt viszemākais rādītājs noteikts nestrādājošo pensionāru grupā. Sociālās aprūpes iestāžu klientiem, mājsaimniecēm/-kiem, skolēniem/studentiem statistiski ticami biežāk konstatētas antivielas kā personām, kuras šos nodarbinātības veidus nav atzīmējušas. Savukārt nestrādājošie pensionāri un algoti darbinieki inficēti bijuši retāk kā personas, kuras šos nodarbinātības veidus nav atzīmējušas. Seroprevalence statistiski nozīmīgi augstāka ir sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, militārā dienesta pārstāvjiem un skaistumkopšanas nozares darbiniekiem, salīdzinot ar personām, kuras šajās nozarēs nestrādā. Savukārt tirdzniecības nozares darbinieki inficēti bijuši statistiski ticami retāk kā respondenti, kuri tirdzniecībā nestrādā.
Seroprevalences pētījuma rezultāti
06/2021
Pētījumā piedalījās 127 ārstu prakses no visas Latvijas, aptverot pēc iespējas dažādas viena reģiona pilsētas un lauku teritorijas. Kopumā antivielas asinīs tika pārbaudītas 5678 iedzīvotājiem, no kuriem jaunākajam dalībniekam bija 2 gadi, bet vecākajam 96 gadi. Pētījums liecina, ka ar COVID-19 izslimojuši vienlīdz bieži gan sievietes, gan vīrieši un antivielas asinīs atrastas 12% sieviešu un tikpat lielam īpatsvaram vīriešu, kuri piedalījās pētījumā. Antivielu izplatība cilvēkiem darbspējīgā vecumā no 18 līdz 64 gadiem bijusi zemāka kā bērnu populācijā, taču augstāka kā senioriem – 12%.
Prof. Uga Dumpis intervijā raidījumā "Rīta Panorāma" par imunitāti un vakcinēšanos
06/2021
Kopumā riska grupās vakcinācijas pret Covid-19 aptvere nepārsniedz pusi. Piemēram, Dānijā šis rādītājs riska grupā ir pat 90–100%. “Tas ir mūsu mērķis, lai slimnīcas un mūsu sabiedrību varētu paglābt rudenī,” sacīja Dumpis, atgādinot, ka paaugstināts smagas slimošanas risks ir senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Infektologs arī norādīja uz mītu, ka Covid-19 pārslimojušajiem ir labāka aizsardzība pret koronavīrusu nekā vakcinētajiem. “Zinātne rāda pretējo – pārslimojušajiem ir sliktāka aizsardzība nekā vakcinētajiem,” viņš sacīja.
Vakcinācijas aptverei jābūt lielai, lai rudenī nenāktos atgriezties pie ierobežojumiem
05/2021
Infekcijas izplatība bērnu vidū ir divas reizes augstāka nekā senioru vidū – attiecīgi 20% un 9%. Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte – Urtāne norāda, ka lēmumi par skolu aizvēršanu un jauniešu dziesmu svētku nerīkošanu klātienē tradicionālā formā ir adekvāti, jo bērni slimo un slimo daudz. Kaut arī lielākoties šī slimošana ir asimptomātiska un ar viegliem simptomiem, bērni ir tie, kas šo infekciju var nodot vecākiem cilvēkiem. Iegūtie dati par antivielām liecina, ka pēc iespējas ātrāk un vairāk ir jāvakcinē seniori. Pārslimojušo skaits viņu vidū ir mazs, līdz ar to senioriem, kā arī hronisko pacientu grupai ir ļoti maza aizsardzība.
Seroprevalences pētījuma dati rāda, ka senioru populācijā ir maz Covid-19 pārslimojušo
05/2021
Lielākie vīrusa pārnēsātāji ir skolēni, mazāk aizsargātie pret Covid-19 ir seniori, parāda zinātnieku pētījums, kura nolūks bija noskaidrot vīrusa izplatības patiesos apmērus un iedzīvotāju imunitātes līmeni. Pētnieki un epidemiologi brīdina – ir jākāpina vakcinācijas tempi, lai rudeni varētu sagaidīt droši. Lielākie vīrusa pārnēsātāji ir skolēni, mazāk aizsargātie pret Covid-19 ir seniori, parāda zinātnieku pētījums, kura nolūks bija noskaidrot vīrusa izplatības patiesos apmērus un iedzīvotāju imunitātes līmeni. Pētnieki un epidemiologi brīdina – ir jākāpina vakcinācijas tempi, lai rudeni varētu sagaidīt droši. “Mīts, ka mēs esam visi izslimojuši un vakcinācijai nav jēgas, ir absolūti nepatiess. Mēs redzam, ka tikai 12% iedzīvotāju ir pārslimojuši,” norādīja Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne. Infekcijas izplatības rādītāji bērnu vidū ir divas reizes augstāki nekā senioru grupā. Antivielas atrastas 20% bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Savukārt gados vecākiem iedzīvotājiem antivielas konstatētas tikai 9% gadījumu. “Bērni ir tie, kas var aiznest šo infekciju mājās saviem vecākiem un senioriem,” sacīja Ķīvīte-Urtāne. Kā norādīja pētnieki, iegūtie dati liek izdarīt secinājumu – pēc iespējas ātrāk un vairāk jāvakcinē seniori. Pārslimojušo skaits viņu vidū ir mazs, līdz ar to viņiem ir ļoti zems aizsardzības līmenis. Līdzīgi arī hronisko pacientu grupai.
Visvairāk iedzīvotāju ar Covid-19 izslimojuši Latgalē
05/2021
Valsts zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti veica pētījumu par COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā un iedzīvotāju imunitāti pret šo vīrusu. Veicot antivielu pārbaudi asinīs, tika noskaidrots, ka gandrīz 12% Latvijas iedzīvotāju varētu būt pārslimojuši Covid-19, pašiem to nenojaušot. Kā liecina pētījuma rezultāti, visaugstākā antivielu izplatība vērojama Latgales reģionā, savukārt viszemākā Kurzemes reģionā. Latgales reģionā iedzīvotāju saslimstība ar Covid-19 bijusi trīs reizes augstāka jeb 21% nekā Kurzemē, kur antivielas asinīs atrastas tikai 6% iedzīvotāju. Kā akcentē pētījuma autori, šī tendence sakrīt arī rutīnas epidemioloģiskajiem rādītājiem valstī. Straujā Covid-19 vīrusa izplatība Latgalē varētu būt saistīta arī ar ierobežotajām testēšanas iespējam reģionā.
Pētījuma dati rāda, ka aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju asimptomātiski pārslimojuši Covid-19
05/2021
Aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju pārslimojuši Covid-19 infekciju pašiem to nenojaušot. Visaugstākā antivielu izplatība atklāta Latgales reģionā – 21% testēto iedzīvotāju, kuri uzskatījuši, ka ar Covid-19 infekciju nav slimojuši, savukārt viszemākā izplatība ir Kurzemē – 6% iedzīvotāju. Šie ir galvenie secinājumi pētījumā par Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un iedzīvotāju imunitāti pret šo vīrusu. Pētījumā arī noskaidrots, ka vislielākais Covid-19 pārslimojušo īpatsvars ir tieši bērnu vidū vecumā līdz 13 gadiem. Pētījumā piedalījās 127 ģimenes ārstu prakses no visas Latvijas, un pētījumā pārbaudīti paraugi no teju 5700 iedzīvotājiem. Jaunākajam pētījuma dalībniekam bija 2 gadi, bet vecākajam 96 gadi. Pētījuma vadītāja, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne skaidroja – pētījumā iekļauti tikai tie, kuri pirms analīžu nodošanas uzskatījuši, ka ar Covid-19 nav slimojuši. "Katrs astotais Latvijas iedzīvotājs varētu būt bijis saskarē ar Covid-19 izraisītāju vai, pašam nezinot, to pārslimojis. Ja skatāmies pa dzimumiem, tad tur īsti atšķirības nav. Interesantas ir tendences attiecībā uz vecumu. Tas, ko mēs dzirdam medijos, ir, ka bērni neslimo, bet, tas, ko rāda mūsu pētījums un kas sakrīt ar ārvalstu datiem, – ka bērnu vidū antivielas ir atrastas divreiz lielākam cilvēku īpatsvaram, nekā tas ir darbspējas vai gados vecāku iedzīvotāju populācijā," teica Ķīvīte-Urtāne. Pētījuma rezultāti ļauj plānot vakcinācijas kampaņas dažādos Latvijas reģionos un pētījumam gaidāms arī turpinājums, jo antivielas uzrādījušie pacienti arī anketēti un pētījuma turpinājumā paredzēts skaidrot, kāda veselības uzvedība ir cilvēkiem, kuri ir inficējušies .
Zane Linde - Ozola: kā sadzīvot ar koronavīrusu?
05/2021
LU Humanitāro zinātņu fakultātes docente un Medicīnas fakultātes pētniece Dr.ph. Zane Linde-Ozola no antrapologa skatu punkta piedalījās valsts pētījumu programmas projektā Covid-19 monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai, kurā pētnieku grupas mērķis bija ar viedo sensoru un kameru palīdzību fiksējot cilvēku pārvietošanos, identificēt augsta riska zonas un noskaidrot, vai un cik pamatoti droši mēs jūtamies savā vidē, kā un vai strādā dažādi ierobežojumi. Pētījuma ietvaros, saglabājot privātumu, tika anketēti LNOB darbinieki, bet rezultātā sniegti personalizēti ieteikumi epidemioloģiskās drošības uzlabošanai dažādām lokācijām un darbinieku grupām.
Prof. Uga Dumpis raidījumā "Rīta Panorāma" par imunitāti un vakcināciju
05/2021
Slimnīcās aizvien ik dienu nonāk cilvēki, kuriem bija iespēja saņemt poti pret Covid-19 jau vairākus mēnešus. Tāpēc ir svarīgi 80–90% apmērā vakcinēt seniorus un citus cilvēkus riska grupās. Pretējā gadījumā stacionēto pacientu daudzumu tuvākajā laikā neizdosies mazināt. Ārsts aicināja iedzīvotājus ar hroniskām slimībām un seniorus izmantot iespēju vakcinēties. “Jo tas ir galvenais iemesls, kāpēc valstī bijuši tik stingri ierobežojumi tik ilgu laiku – lai mēs pasargātu veselībā vājākos,” norādīja Dumpis.
Seroprevalences provizoriskie rezultāti Vecumnieku novadā
05/2021
Vecumnieku novadā pētījumā piedalījās 186 iedzīvotāji. No visiem dalībniekiem 140 bija sievietes (tajā skaitā 3 bērni) un 46 vīrieši (tajā skaitā 2 bērni).Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, atsaucoties uz vēl nepublicēta pētījuma datiem, pavēstījis, ka Latvijā inficēšanos ar koronavīrusu varētu būt pārslimojuši ap 12% iedzīvotāju. Tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā uzrāda pozitīvo Covid-19 testu skaits. Apkopojot datus tikai par dalībniekiem, kas piedalījās pētījumā VVC, rezultāts ir sekojošs- 50 dalībniekiem tika atklātas IgM, IgA un/ vai IgG antivielas uz Covid-19, kas sastāda 26,89%. Tas nozīmē, ka Vecumnieku novadā 27% pētījuma dalībnieki varētu būt izslimojuši Covid-19 vīrusu paši par to nezinot. Iegūtos datus pētījuma organizatori vēl pārskatīs un galīgais rezultātu ziņos, kad būs apskatīti visi ietekmējoši faktori un analizētas dalībnieku aizpildītās anketas.
Iztrādāta un testēta privātumu saglabājošas epidemioloģiskās drošības monitorēšana
04/2021
„Nākotnes pieturas” viešņa savu profesionālo karjeru pirms gadiem padsmit sākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, un šobrīd dzīve viņu atkal nolikusi Covid frontes pirmajā līnijā. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste - infektoloģe, arī eksperte un pētniece, arī LU pētniece un lektore Aija Vilde jau kopš pērnā pavasara bijusi tās speciālistu komandas sastāvā, kas ar izpēti, rekomendācijām, simulāciju izspēlēm utt. palīdzējusi sagatavoties Covid-19 pandēmijai un turpinājumā darbojusies Valsts Pētījumu programmās Covid-19 monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai.
Pētnieku grupa sniegusi personalizētu riska izvērtējumu LNOB
04/2021
Valsts pētījumu programmas projekta Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā apakšprojekta ietvaros pētnieku grupa ir veikusi privātumu saglabājošas kontaktu trasēšanas un riska novērtējuma sistēmas pilotēšanu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB).
Prof. Uga Dumpis raidījumā "Panorāma" informē par seroprevalences pētījuma datiem
04/2021
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, atsaucoties uz vēl nepublicēta pētījuma datiem, LTV raidījumam “Panorāma” pavēstījis, ka Latvijā inficēšanos ar koronavīrusu varētu būt pārslimojuši ap 12% iedzīvotāju. Tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā uzrāda pozitīvo Covid-19 testu skaits. Tikai tur, kur vakcinēto vai Covid-19 pārslimojušo iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā ir pietiekami augsts, var runāt par kaut kādu ierobežojumu atcelšanu, uzskata valsts galvenais infektologs Dumpis. Par to, cik plaši sabiedrība pārslimojusi šo vīrusu, var zināt, arī nosakot Covid-19 antivielas organismā. Palēnām antivielu skaits pieaug arī cilvēkiem Latvijā. Šogad no izmeklētiem 15 780 testiem Covid-19 antivielas atklātas 2074 asins donoriem, liecina Valsts asinsdonoru centra dati par marta mēnesi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars no 10% ir pieaudzis līdz 15%. Šobrīd pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 izgājuši 2% Latvijas sabiedrības, bet vismaz vienu poti saņēmuši gandrīz 12%. Dumpis norāda, ka Latvijas iedzīvotāji pagaidām ir samērā maz vakcinēti pret Covid-19, un arī pārslimojusi ir samērā neliela sabiedrības daļa.
04/2021
Pētījuma ietvaros notika detalizēta Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) vides apsekošana, augsta riska zonu identifikācija un tika izstrādātas un testētas privātumu saglabājošas kontaktu trasēšanas sistēmas – viedie sensori un viedās kameras. Ar šo tehnoloģiju palīdzību iespējams identificēt augsta riska zonas, fiksējot personu pārvietošanos, bet ne specifisku personu raksturojošu informāciju. Pētnieku grupā strādāja datorikas speciālisti, elektronikas speciālisti, infekciju kontroles speciālisti un sociālantropologi no Latvijas Universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš izsaka pateicību pētniekiem un norāda: “Mūsu mērķis ir iespējami droša darba vide un darbinieku aizsardzība. Objektīvs riska novērtējums un saņemtie ieteikumi apliecina, cik būtiski ir kultūras iestādēm turpināt sadarboties ar pētniekiem, lai kopīgi strādātu pie drošības Covid-19 pandēmijas apstākļos.”
Valdība iepazīstas ar Covid-19 valsts pētījumu programmas rezultātiem
04/2021
2021. gada 8. aprīlī Ministru kabinetā (MK) sēdē tika izskatīts Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Veselības ministriju izstrādātais informatīvais ziņojums “Par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem”.
Vai lielākā daļa iedzīvotāju ir pārslimojuši Covid-19? Skaidro zinātnieki
03/2021
To, cik cilvēku vīrusu patiesībā pārslimojuši, lai gan to neapzinās, mēģināja izmērīt pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes un zinātniskā institūta Bior. Pētījums vēl turpinās, bet līdz šim apkopoti dati par četriem tūkstošiem cilvēku, kas nav vakcinējušies un nezina, vai slimojuši ar Covid-19. Atklājies, ka pagaidām antivielas ir tikai 11%, stāsta RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Prezentēti pirmie seroprevalences pētījuma rezultāti - 11% iedzīvotāju pārlismojuši Covid-19
03/2021
11% Latvijas iedzīvotāju varētu būt pārslimojuši Covid-19, pašiem to nenojaušot. Turklāt vecuma grupā no 7–10 gadiem Covid-19 bez simptomiem varētu būt izslimojuši pat 19%, atklāts pētījumā, kurā tiek pārbaudītas antivielas nejauši atlasītiem Latvijas iedzīvotājiem.Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19 vīrusu, valsts zinātniskā institūta “BIOR”, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki kopā ar ģimenes ārstiem nejauši atlasītiem Latvijas iedzīvotājiem veic bezmaksas SARS-CoV-2 antivielu testus. “Mēs ņemam tos cilvēkus, kuri nav vakcinēti, un tādus, kuriem nav bijis diagnosticēts Covid-19. Tie ir cilvēki, kuri paši nezina, vai viņi ir pārslimojuši vai nav pārslimojuši,” skaidroja RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne. Pētījums notiek no pērnā gada oktobra, un tas turpināsies līdz šā gada aprīļa sākumam. Testi tiek veikti pie 120 ģimenes ārstiem visā Latvijas teritorijā. Kopumā plānots pārbaudīt līdz pat 6800 Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd jau testēti 4000 cilvēku un var izdarīt pirmos secinājumus.“Antivielas ir sastopamas apmēram 11% Latvijas iedzīvotāju. Ja mēs skatāmies pēc dzimuma, tad mazliet augstāka izplatība ir vīriešu vidū. Ja mēs skatāmies reģionālā griezumā, tad augstāka izplatība ir Latgalē. Izplatība ir augstāka bērnu un pusaudžu vidū līdz 13 gadiem,” norādīja Anda Ķīvīte-Urtāne.Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijā Covid-19 varētu būt pārslimojuši krietni vairāk cilvēku, nekā uzrāda ikdienas statistika par saslimušo skaitu.
Kurās pašvaldībās tika paredzēti Covid-19 uzliesmojumi pēc notekūdeņu analīzes?
03/2021
Par Latvijas zinātnieku darbu Covid-19 izpētē stāsta Aivars Bērziņš, profesors, zinātniskā institūta "Bior" direktors.
Pašiem to nenojaušot 11% Latvijas iedzīvotāju pārslimojuši Covid-19
03/2021
11% Latvijas iedzīvotāju varētu būt pārslimojuši Covid-19, pašiem to nenojaušot. Turklāt vecuma grupā no 7–10 gadiem Covid-19 bez simptomiem varētu būt izslimojuši pat 19%, atklāts pētījumā, kurā tiek pārbaudītas antivielas nejauši atlasītiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju imunitāti pret Covid-19 vīrusu, valsts zinātniskā institūta “BIOR”, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki kopā ar ģimenes ārstiem nejauši atlasītiem Latvijas iedzīvotājiem veic bezmaksas SARS-CoV-2 antivielu testus.
Distancēšanās monitorēšana inficēšanās risku mazināšanai
03/2021
Prof. Leo Seļāvo prezentē datus par privātumu saglabājošas distancēšanās monitorēšanas sistēmas pilotēšanu Latvijas Universitātes 79. konferencē.
Arī reģionos iedzīvotāji aicināti piedalīties pētījumā par imunitāti pret SARS-CoV-2
03/2021
Valsts zinātniskā institūta “BIOR” vadošie pētnieki turpina darbu pie COVID-19 vīrusa izplatības Latvijā pētīšanas un iedzīvotāju imunitātes pret šo vīrusu analīzes. Zinātnieki vēlas noskaidrot Latvijas iedzīvotāju imunitāti pēc COVID-19 pārslimošanas. Īpaši aicināti piedalīties iedzīvotāji no Jēkabpils un apkārtējā reģiona.
Covid-19 antivielas līdz šim atrastas 11,2% no izmeklētajiem paraugiem
03/2021
Covid-19 antigēni līdz šim atrasti 11,2% izpētīto Latvijas iedzīvotāju asins paraugu, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atklāja Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne. Zinātnieku grupa veic Covid-19 seroprevalences pētījumu Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā, lai noteiktu, cik plaši ir izplatījies vīruss Latvijas sabiedrībā. Kopumā plānots izpētīt ap 6000 iedzīvotāju venozo asins paraugu. Tāpat iedzīvotājiem jāaizpilda anketa par iespējamiem piedzīvotiem Covid-19 simptomiem, citiem veselības aspektiem un ievērotiem drošības pasākumiem.
Ja cilvēkam ir izstrādājušās antivielas, tas nenozīmē, ka nav jāveic vakcinācija, skaidro pētniece
03/2021
Pašlaik tiek veikts Covid-19 pētījums Latvijas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu, kuriem cilvēkiem ir izstrādājušās antivielas. Tiesa, pētījumā piedalās iedzīvotāji, kuri nav vakcinējušies, vai nodevuši Covid-19 antigēnu testu. Jāpiebilst, tas turpināsies līdz marta beigām. Eksperte Anda Ķīvīte-Urtāne gan atzīmē, – ja cilvēkam ir izstrādājušās antivielas, tas nenozīmē, ka personai nebūtu ieteicams vakcinēties, jo antivielas neveidojas pietiekamā līmenī, lai pasargātu cilvēku no inficēšanās.
Zinātnieku grupa veic Covid-19 seroprevalences pētījumu - pirmie rezultāti
03/2021
Līdz šim ir izpētīti aptuveni 4000 paraugu, kas iegūti no ģimenes ārstu praksēm. Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka asins paraugi netiek ņemti tiem pacientiem, kas izslimojuši Covid-19, ir vakcinēti vai jau ir noskaidrojuši antigēna klātbūtni. Pašlaik, izpētot 4041 paraugu, Covid-19 antigēni atrasti 453 jeb 11,2% gadījumu. Ķīvīte-Urtāne stāstīja, ka antivielu īpatsvars ir ļoti dažāds. Vīriešiem antivielas tiek atrastas biežāk – 11,6% gadījumu -, bet sievietēm 10,9% gadījumu. Savukārt sadalījumā pēc vecumgrupām biežāk Covid-19 antigēni atrasti skolas vecuma bērnu un jauniešu asinīs. Septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu asinīs antivielas atklātas 19% gadījumu, bet 11 līdz 13 vecu bērnu paraugos – 15,5% gadījumu. Nākamajā vecuma grupā, līdz 17 gadiem, šis rādītājs ir 9,4%.
Pētniece skaidro Covid-19 antivielu testu rezultātus
02/2021
Viena no Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektu vadītājām profesore Anda Ķīvīte-Urtāne skaidroja, ka antivielas pēc Covid-19 izslimošanas var neizveidoties, jo sevišķi, ja slimošana notikusi vieglā formā. Savukārt bažīties par to, ka testa rezultāts varētu būt maldīgs, nevajadzētu, uzsvēra Ķīvīte-Urtāne.
Pētījuma ietvaros bez maksas veic antivielu testu
02/2021
Projektu ««Covid-19» seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā» īsteno Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR», Slimību profilakses un kontroles centrs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, savukārt VVC ir viens no sadarbības partneriem. «Pētījumā tiks iegūta informācija un noskaidrots, cik daudz Vecumnieku novadā ir iedzīvotāju, kuru organismā cirkulē «Covid-19» antivielas. Jāielāgo, ka tests tiks veikts tikai tiem, kuri bijuši kontaktā ar «Covid-19» inficētu personu vai kuriem novēroti šīs slimības simptomi, taču tests izrādījies negatīvs. Pētījumā nevar piedalīties cilvēki, kuri «Covid-19» jeb SARS-CoV-2 ir izslimojuši vai kuri pret šo vīrusu ir saņēmuši vakcīnu,» uzsver L. Vecvanaga.
Covid-19 mājdzīvnieku populācijā
02/2021
Patlaban nav pierādījumu tam, ka Covid-19 varētu izplatīties no viena kaķa uz otru vai no kaķa uz cilvēku, aģentūrai LETA sacīja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūta "BIOR" institūta direktors Aivars Bērziņš. Bērziņš uzsvēra, ka trauksmei nav pamata, jo kaķa inficēšanās ar Covid-19 nerada briesmas cilvēkiem. Tomēr mājsaimniecībās, kurās ir Covid-19 pozitīvi slimnieki, būtu jāievēro visi drošības pasākumi ne tikai attiecībā pret cilvēkiem, bet arī Covid-19 uzņēmīgām dzīvnieku sugām. Pēc viņa paustā, Covid-19 simptomi kaķiem ir līdzīgi kā cilvēkiem.
Saruna ar prof. Ugu Dumpi par Covid-19 aktualitātēm
02/2021
Pateicoties valsts pētījumu programmai, notiek sadarbība starp laboratorijām, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm Baltijas reģionā, kas veica vīrusa sekvenēšanu un atpazina šo jauno paveidu, kas pie mums ir jau ieradies. Janvāra beigās sekvenēšana tika veikta 96 vīrusa paraugiem, un nedēļas laikā atrasti divi pozitīvi varianti. Mūsu valstī tiks ieviesta monitoringa sistēma – vīrusa paraugus ņems no visas Latvijas un katru nedēļu sekvenēs noteiktu skaitu no tiem. Tādējādi noteiks, cik no tiem ir pozitīvi.
Pētnieki ziņo par paveikto valsts pētījumu programmā
02/2021
Februāra sākumā zinātnieki, kuri īsteno valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektus, piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijās, lai informētu par pētījumu rezultātiem un rīcībpolitikas rekomendācijām veselības aprūpes un sabiedrības veselības, inženiertehnisko risinājumu un sabiedrības labklājības jomās. Plānots, ka projektu rezultātu prezentācijas un diskusijas ar atbildīgo Saeimas komisiju deputātiem turpināsies arī nākotnē.
Prof. Uga Dumpis LTV1 raidījumā "Šodienas jautājums"
02/2021
Prof. Uga Dumpis par Covid-19 augsto mirstību, ierobežojumiem un vakcīnām LTV raidījumā "Šodienas jautājums".
Kopš pērnā gada februāra 17,9% veikto Covid-19 testu ir no siekalu paraugiem
02/2021
No pērnā gada 29.februāra līdz šī gada 27.janvārim Latvijā veikti kopumā 1 136 011 polimerāzes ķēdes reakcijas Covid-19 testi, no kuriem 17,9% veikti no siekalu parauga, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Siekalu testi tika izstrādāti valsts pētījumu programmas pētījuma laikā, un patlaban tie jau tiek izmantoti bieži. Tikmēr laika periodā no 28.septembra līdz šī gada 27.janvārim veikti kopumā 203 230 siekalu paraugu testi, kas ir 24,6% no visiem šajā laika periodā veiktajiem Covid-19 testiem.
Kaķis var būt SARS-CoV-2 vīrusa potenciāli uzņēmīga suga
02/2021
"Bior" vadītājs Aivars Bērziņš sacīja, ka SARS-CoV-2 pozitīvais kaķis inficējies mājsaimniecībā, kurā dzīvojis, proti, no cilvēkiem, kuriem konstatēta Covid-19 saslimšana. Risks, ka kaķis varētu pārnest šo vīrusu uz cilvēku, ir ļoti zems, portālam "Delfi" norādīja zinātniskā institūta "Bior" vadītājs Aivars Bērziņš.
Jelgavā Covid-19 notekūdeņos parādījies piecas dienas pirms saslimstības pieauguma
02/2021
Jelgavā Covid-19 notekūdeņos bija konstatējams piecas dienas pirms šajā teritorijā novērots saslimstības pieaugums, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē par pilsētā veiktu pētījumu pastāstīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.“Šī pētījuma rezultāti parāda, ka uzliesmojumus var paredzēt, veicot analīzes notekūdeņos, un izvērtēt intervenču efektivitāti,” skaidroja infektologs. Šādi pētījumi ir notikuši arī Kuldīgā un Jūrmalā, kur vīrusa RNS kopiju skaits notekūdenī norādījis uz Covid-19 infekciju skaitu - pētījumā secināts, ka RNS kopiju skaits notekūdenī sakritis ar aktīvo slimnieku skaitu.
2021. gada 10. februārī aicina uz paneļdiskusiju "Zinātne pret Covid-19"
02/2021
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no pulksten 13.00 līdz 15.30 organizē tiešsaistes paneļdiskusiju "Zinātne pret Covid-19". Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" un "Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā". Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš. Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvas metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss. Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to. Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 atklāta kaķim
02/2021
Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 atklāta kaķim, turklāt vēl vairākiem kaķiem atrastas koronavīrusa antivielas. Latvija ir pirmā valsts šajā Eiropas daļā, kas kaķim atklājusi inficēšanos ar Covid-19. Kopumā paraugi ievākti no 240 kaķiem, no kuriem daļa bijuši Covid-19 pozitīvo mājsaimniecību mājdzīvnieki. Latvijā attīstīta arī iespēja atrast Covid-19 ūdelēs, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka vairākās pasaules valstīs identificētas ar Covid-19 inficētas ūdeles.
Aicina uz sarunu ar zinātnieku!
01/2021
Sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) 20201.gada 14. janvārī pl. 19.00 organizē sarunu. Tiešsaistē ar zinātnieku: Tehnoloģijas pret Covid-19.
Uz sarunu aicināts Dr. sc. ing. Tālis Juhna, RTU - Rīgas Tehniskā universitātes zinātnes prorektors.
Kādi jautājumi tiks apspriesti?
- Kā notekūdeņu monitorēšana palīdz ierobežot Covid-19 izplatību?
- Kādi automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi tika izstrādāti pusgada laikā? Vai tas ir
pieteikams laiks, lai attīstītu inovatīvas idejas?
- Kāda bija sadarbība pandēmijas laikā ar citiem zinātniekiem? Kas palīdzēja?
Pēta imunitāti pret SARS-CoV-2 sabiedrībā
01/2021
Antivielu testu paraugu ņemšana jāpabeidz nākamajās nedēļās, pirms sākas masveida vakcinācija. Tāpēc zinātnieki aicina ģimenes ārstus un iedzīvotājus iesaistīties pētījumā. Antivielas pret SARS-COV-2 norāda, ka personai ir bijis Covid-19. Daudzi nezina, ka ir inficēti, jo slimība var izpausties bez simptomiem. Tāpēc pētnieki vēlas noskaidrot patieso vīrusa izplatību un to, cik imūno ir Latvijas iedzīvotāji.
Veic pētījumu, lai noskaidrotu, cik plaša Latvijas sabiedrības daļa ir slimojusi ar Covid-19
01/2021
Zinātniskajā institūtā BIOR saņemti asins paraugi, lai pārbaudītu – ir antivielas pret SARS-COV-2 vai to nav. To klātbūtne liecinās, ka cilvēks ir slimojis ar Covid-19. Daudzi nemaz nenojauš, ka ir inficēti, jo slimība var noritēt bez simptomiem. Tāpēc pētnieki grib noskaidrot vīrusa izplatības patiesos apmērus un to, cik imūni ir Latvijas iedzīvotāji."Tas ir tā kā vēsturiska fotogrāfija. Mēs mēģinām fiksēt, cik procentu no Latvijas iedzīvotājiem šajā brīdī ir pārslimojuši šo slimību. Un tas mums atkal ļautu rēķināt vakcinācijas aptveri. Cik vajag lai sasniegtu pūļa imunitāti. Arī to, kuras grupas ir visvairāk skartas. Tas būtu procents pa vecuma grupām, piemēram, tādi dati būtu interesanti. Arī ģeogrāfiski varētu būt interesanti Latvijā. Dažādos reģionos noteikti varētu atšķirties šī slimošana, biežums," saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.
Latvijas zinātnieku izgudrojumi spēj konkurēt pasaulē
01/2021
Izstrādāta jauna monitoringa metode, kas palīdzēs savlaicīgi – apmēram 5–7 dienas pirms infekcijas uzliesmojuma – fiksēt vīrusa infekciju apdzīvotā vietā, izmantojot notekūdeņu analīzi, pirms šie ūdeņi nokļūst attīrīšanas iekārtās. Tas nepieciešams, lai saprastu, kādus vīrusu ierobežojošus pasākumus īstenot un kādus preventīvus pasākumus veikt, ņemot vērā ne tikai vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku, bet plašākā mērogā – visā ekosistēmā. Veicot virkni testu visā Latvijā, konstatējām, ka notekūdeņos redzam saslimstību vēl nedēļu pirms tam, kad tā pilsētā uzliesmo lielos apmēros. Proti, cilvēkam pašā sākuma stadijā vēl nav parādījušies simptomi, taču kanalizācijā vīrusa klātbūtne ar zinātniskām metodēm jau ir atklājama. Šī informācija ir svarīga, lai lemtu gan par rīcību ārkārtējā situācijā, gan ierobežojumiem vai to atcelšanu, gan arī par preventīviem pasākumiem nākotnē, lai novērstu ne tikai koronavīrusu, bet, iespējams, vēl arī citus, varbūt pat bīstamākus vīrusus. Atklājums ir viesis skaidrību, ka, monitorējot kanalizācijas sistēmu, var iegūt arī papildu pārliecību, kad infekcijas izplatība konkrētajā teritorijā ir beigusies.
Siekalu testu pielietošana būtu nozīmīga pedagogu testēšanā
01/2021
Dumpis uzsvēra, ka nekādā gadījumā ne skolēni, ne skolotāji nedrīkst doties uz skolu ar kaut visniecīgākajām saslimšanas pazīmēm, bet ir jāpaliek mājās un jānovēro savs veselības stāvoklis. Infektologs skaidroja, ka ir starptautiski pierādīts, ka, nodrošinot mācību procesu klātienē, palielinās saslimšanas risks ar Covid-19, tādēļ ir maksimāli jāsamazina klātienes mācību daudzums. Jo vecāki ir skolēni, jo augstāks risks simptomātiskai slimošanai un citu inficēšanai. Pusaudžiem Covid-19 izplatība ir līdzīga kā pieaugušajiem, skaidroja Dumpis.
12/2020
Vīruss konstatēts kanalizācijas ūdens paraugos pilsētās, kurās ir saslimušie ar Covid-19, bet nav atrasts tur, kur saslimstība nav reģistrēta. Ar ierīci, kas ņem paraugus pilsētu kanalizācijas sistēmās, visu diennakti ik stundu precīzi mēra Covid-19 koncentrācijas līmeni notekūdeņos.Latvijas zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes, Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un zinātniskā institūta "BIOR" četrus mēnešus vairākās Latvijas pilsētās veic notekūdeņu analīzes. Piemēram, piecas sešas dienas pirms kovida uzliesmojuma Kuldīgā šīs pilsētas notekūdeņos atrada vīrusu. Tas nozīmē, ka, regulāri analizējot datus, iespējams apsteigt laiku un rīkoties, pirms kāds saslimst. Sadarbojoties ar Pasaules Veselības organizāciju, zinātnieki strādā, lai nākotnē šādu notekūdeņu monitoringa metodi varētu izmantot arī citu patogēnu konstatēšanai un novērt iespējamas pandēmijas.
Covid-19 testēšanu veic arī kaķiem, lai izprastu vīrusa izplatību mājdzīvniekos
12/2020
Ar daudz īsāku laiku un ātrāku atveseļošanās procesu nekā cilvēkiem, tomēr ar Covid-19 slimo arī kaķi. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī Covid-19 ierosinātāju, vēstī LTV raidījums "Panorāma".
Latvijas zinātnieki izstrādā siekalu testu metodoloģiju Covid-19 ierobežošanai
12/2020
Pierādījumu tam, ka jaunā metodoloģija ir efektīva masveida testēšanai zinātnieki guva septembra beigās, kad Covid-19 sāka strauji izplatīties Kuldīgā. Lai visiem pilsētas iedzīvotājiem paņemtu analīžu paraugus no aizdegunes, būtu jāorganizē vismaz 50 analīžu nodošanas vietas, kurās strādātu ap 100 mediķiem dienā, stāsta Gavars. Taču zinātnieki ar Kuldīgas domi vienojās, ka tā vietā pilsētniekiem būs iespēja brīvprātīgi nodot siekalu paraugus. Trīs dienu laikā tika savākti 3660 siekalu paraugi un Covid-19 atklāja 156 kuldīdzniekiem.
Izstrādāts privātumu saglabājošs malas sistēmas prototips
12/2020
Elektronikas un datorzinātņu institūts izstrādājis malas sistēmas prototipu. Šī sistēma spēj noteikt cilvēku atrašanās vietu un nodrošināt pētniekiem uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās, saglabājot viņu privātumu.“Mūsu iekārta atpazīst, kur laikā pārvietojas cilvēki, turklāt māk nepārkāpt privātumu, jo cilvēki tiek attēloti kā punkti telpā. Šī informācija tiek nosūtīta tālākai analīzei, lai saprastu, kādās telpās, kādos apstākļos un cik ilgi cilvēki neievēro distances ierobežojumus. Pamatojoties uz šo informāciju, kritiskajās vietās var uzlabot telpu iekārtojumu un sniegt ieteikumus, kā mazināt šādu nedistancēšanās ietekmi,” stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieks Krišjānis Nesenbergs
Zinātnieki vēlas noskaidrot iedzīvotāju imunitāti pēc Covid-19 pārslimošanas
11/2020
Pasaulē šobrīd par Covid-19 vīrusu joprojām ir nepietiekami informācijas un pierādījumu par paliekošu imunitāti pēc vīrusa izslimošanas. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka pacientiem, kuri bija inficējušies ar šo vīrusu, imunitāte saglabājas sešus mēnešus pēc inficēšanās. Bet Covid-19 patiesā saslimšanas izplatība Latvijā joprojām nav zināma. Daļai pacientu vīrusa infekcija norisinās bez sūdzībām un ne visi ar simptomiem veic izmeklējumus Covid-19 noteikšanai. Plānojam izpētīt, kāda kopumā ir vīrusa izplatība valstī un cik imūni ir mūsu iedzīvotāji. Viens no pētījuma dalībniekiem uzsver: "Laikā, kad liekas, ka nekas vairs mūs nevar pārsteigt un viss ir pieejams, vīruss ir piespiedis apstāties un esam ierobežoti laikā un telpā. Vīruss ir viltīgs un katrs ģimenes loceklis uz to reaģēja citādāk. Šī ir unikāla iespēja piedalīties pētījumā un ar savu līdzdalību atbalstīt zinātni. Jo ātrāk būs skaidrība, jo ātrāk varēsim atgriezties katrs savā ikdienā."
Pētnieki piedalās raidījumā "Zināmais nezināmajā"
11/2020
Uz tumša fona redzami sīki krāsaini kustīgi punktiņi – tik vienkārši izskatās Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālistu izstrādātā sistēma, kas saucas „Malas sistēmas prototips”, kas saglabājot cilvēku privātumu ar video iekārtām var noteikt cilvēku atrašanās vietu un pētniekiem nodrošināt uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās laika griezumā. Tas ir viens no valsts pētījumu projektiem saistībā ar Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju uzraudzību, kontroli un ierobežošanu.
Intervija LR4 par unikālās notekūdeņu monitorēšanas metodes izstrādi
11/2020
Latvijā ir izstrādāta jauna ūdens kvalitātes monitoringa metode, kas ļauj izsekot Covid-19 infekcijas izplatīšanos noteiktā teritorijā. Pilsētas kanalizācijas sistēmu satura analīze var ļaut savlaicīgi identificēt Covid-19 infekciju perēkļus un palīdzēt novērst vīrusa izplatīšanos. Latvijas zinātnieku izstrādāta ierīce ļauj ņemt ūdens paraugus no pilsētas kanalizācijas un noteikt koronavīrusa koncentrāciju tajos. Dāvids Frīdmanis, viens no metodes autoriem, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un pētījumu centra pārstāvis stāsta: "Pētījuma rezultāts bija iepriecinošs - notekūdeņos mēs varējām atrast koronavīrusa genoma pēdas, un tās ir diezgan skaidras."Pēc zinātnieka domām, notekūdeņu analīze ļauj ne tikai noteikt koronavīrusa infekcijas klātbūtni noteiktā apgabalā, bet arī novērst tā izplatīšanos .
Dāvids Frīdmanis LR4 stāsta par Covid-19 pētniecību
11/2020
Dāvids Frīdmanis stāsta LR4, kā pētnieku grupa strādā, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un, sadarbojoties ar ārvalstu zinātniekiem pārbauda un ievieš jaunās pētījumu un profilakses metodes.
Latvijas zinātnieki nāk klajā ar inovatīvu metodi Covid-19 uzliesmojumu paredzēšanai
11/2020
Jo vairāk vietās pilsētu kanalizācijas sistēmās šādas ierīces būs izvietotas, jo precīzāk būs iespējams arī noteikt, kuros pilsētas rajonos ir visvairāk inficēto cilvēku. Zinātnieki cer, ka drīzumā gan Latvijā, gan citās valstīs mērījumi kanalizācijas sistēmās tiks ieviesti praksē, tādējādi palīdzot cīnīties ar vīrusa izplatību. Tiek strādāts arī pie tā, lai to nākotnē to varētu ikdienā izmantot arī dažādu citu patogēnu konstatēšanai, tādā veidā novēršot citas pandēmijas.
SARS-CoV-2 klātbūtni notekūdeņos Kuldīgā konstatēja piecas dienas pirms uzliesmojuma
11/2020
Pavasarī Latvijas zinātniekiem izdevās izstrādāt metodi un pierādīt, ka Covid-19 izplatību iespējams izmērīt arī kanalizācijas sistēmā. Analīžu vākšana Kuldīgā pierādīja, ka, veicot šādu monitoringu, jau laicīgi var noteikt, kurā pilsētā vai rajonā tuvākās nedēļas laikā gaidāms slimības uzliesmojums, tādējādi ļaujot atbildīgajiem dienestiem laicīgi reaģēt. Kā īsti Covid-19 tiek mērīts notekūdeņos, un kāpēc interesi par latviešu zinātnieku pētījumiem izrāda arī Pasaules Veselības organizācija? Ar ierīci, kas ņem ūdens paraugus pilsētu kanalizācijas sistēmās, visu diennakti ik stundu precīzi tiek izmērīts Covid-19 koncentrācijas līmenis notekūdeņos. Šo metodi ir izstrādājuši Latvijas zinātnieki no Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, zinātniskā institūta BIOR un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU).
Izstrādāta medote, kas ļautu savlaicīgi noteikt Covid-19 uzliesmojumu
11/2020
Latvijas zinātniekiem izdevies izstrādāt metodi un pierādīt, ka Covid-19 izplatību iespējams izmērīt arī kanalizācijas sistēmā. Turklāt veicot šādu monitoringu, jau laicīgi var noteikt, kurā pilsētā vai rajonā tuvākās nedēļas laikā gaidāms slimības uzliesmojums, tādējādi ļaujot atbildīgajiem dienestiem laicīgi reaģēt. Interesi par latviešu zinātnieku pētījumiem izrāda arī Pasaules veselības organizācija.
Latvijā tiek ieviesta inovatīva pašapkalpošanās iekārta Covid-19 testēšanas komplektu saņemšanai
11/2020
Vācijas TV kanālā reportāža par E.Gulbja laboratorijā izvietotu automatizētu siekalu testēšanas komplektu izdalīšanas iekārtu. Lai palielinātu testēšanas kapacitāti un samazinātu inficēšanās riskus Didzis Gavars radījis iekārtu, kas, pacientam noskenējot speciālu QR kodu, izsniedz testa komplektu kopā ar atbilstošo instrukciju. Iekārtā testēšanas komplektu iespējams saņems 24 stundas dienā. Šādas iekārtas izmantošana padara testēšanu ātru un viegli pieejami, kas ir īpaši nozīmīgi augsta riska grupām un uzliesmojumu gadījumā.
Jaunā Covid-19 monitorēšanas metode ļauj savlaicīgāk noteikt vīrusa izplatību
11/2020
Latvijas zinātnieki veiksmīgi izstrādājuši metodi Covid-19 izplatības izmērīšanai kanalizācijas sistēmā. Analīžu vākšana uzliesmojumu zonās pierādīja, ka ar šo metodi jau laikus var noteikt, kur gaidāms uzliesmojums. Ar ierīci, kas ņem ūdens paraugus pilsētu kanalizācijas sistēmās, visu diennakti ik stundu precīzi tiek izmērīts Covid-19 koncentrācijas līmenis notekūdeņos. "Paraugi Kuldīgā mums skaidri parādīja tendenci, ka notekūdeņos mēs redzam vīrusa klātbūtni piecas sešas dienas, pirms parādās epidēmijas uzliesmojums pilsētā. Mēs varam mazliet apdzīt laiku,” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Prof. Uga Dumpis intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes
11/2020
Pirmais un galvenais iemesls augstajiem saslimstības rādītājiem, viņaprāt, ir tas, ka cilvēki līdz galam nav izpratuši distancēšanās būtību, ejot viens pie otra ciemos, apmeklējot neatļautus pasākumus. Viņaprāt, visbīstamākā ir šīs slimības izplatība slimnīcās un aprūpes namos. Tas šajā brīdī uztrauc visvairāk, nenoliedza Dumpis.
Ar notekūdeņu monitoringu cer apsteigt Covid-19
11/2020
Latviešu zinātnieki izstrādā jaunu monitoringa metodi, kas ļauj noteikt Covid-19 koncentrāciju notekūdeņos un prognozēt saslimšanas uzliesmojumu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «Rīta Panorāma». «Jau trešo mēnesi tiek ievāktas analīzes vairākās Latvija pilsētās, tajā skaitā Kuldīgā. Tās skaidri parāda tendenci, ka notekūdenī vīrusa klātbūtni var ieraudzīt 5-6 dienas pirms parādās epidēmijas uzliesmojums pilsētā. Mēs varam mazliet apdzīt laiku, piecas dienas, nedēļu iepriekš pasakot, ka būs problēmas, lai atbildīgie dienesti var savlaicīgi reaģēt un ieviest aizsardzības pasākumus, piemēram, distancēšanās noteikumus, maskas, pirms parādās cilvēki slimnīcās,» raidījumā saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Izstrādāts pirmais prototips privātumu saglabājošam sociālās distancēšanās monitoringa algoritmam
11/2020
Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” (COV-MITIGATE) ietvaros Elektroniskas un datorzinātņu institūts (EDI) strādā pie malas (edge) sistēmas prototipu kas limitētos resursos, saglabājot cilvēku privātumu, var video noteikt cilvēku atrašanās vietu un pētniekiem nodrošināt uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās laika griezumā.
Izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanu siekalās ir iespējams paplašināt testējamo personu loku
10/2020
“Izmeklējamais materiāls ir vienīgā atšķirība. Pētījumos ir pierādīts, ka siekalas var tikt izmantotas SARS–CoV-2 vīrusa noteikšanai, bet tās tiek testētas identiski kā iztriepes no rīkles un aizdegunes.Siekalu galvenā priekšrocība ir tā, ka, lai tās savāktu, nav nepieciešama medicīnas māsa, kas strādā atsevišķās nodalītās analīžu paraugu ņemšanas vietās, un šis process nav tik nepatīkams un ir ātrāks nekā ierastais paņēmiens. Tas parasti notiek tur, kur tiek konstatēts infekcijas uzliesmojums – skolās, pansionātos, uzņēmumos. Ņemot vērā ierobežotos resursus, tieši izmantojot siekalu paraugus, ir iespējams paplašināt maksimāli testējamo personu loku,” skaidro M. Gavars.
Daugavpilī uzsākta masu testēšana siekalu paraugiem, lai noteiktu Covid-19 saslimstību
10/2020
Kuldīgā iedzīvotāji varēja brīvprātīgi veikt bezmaksas Covid-19 siekalu testus. Tagad no 2020.gada 3. oktobri, siekalu testus varēja veikt arī Daugavpilī. Ar siekalu testu palīdzību tiek būtiski palielināts testēšanas apjoms, kas ļauj izmantot mazāk veselības aprūpes personāla resursu un izmeklēt lielāku iedzīvotāju skaitu.
SARS-CoV-2 noteikšanu siekalās varētu izmantot mērķtiecīgai riska grupu testēšanai
10/2020
Nākotnē varētu tikt apsvērta Covid-19 siekalu testu mērķtiecīga veikšana riska grupām, kā arī izglītības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, lielveikalos, proti, tur, kur notiek intensīvs kontakts ar cilvēkiem, pirmdien medijiem pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Daugavpilī bez maksas var veikt Covid-19 testu siekalu paraugos
10/2020
Daugavpilī sāka izsniegt testus koronavīrusa noteikšanai, izmantojot siekalu paraugu. Testerus analīzei bez maksas var saņemt trīs “E. Gulbja laboratorijas” filiālēs pilsētā, savukārt Daugavpils pilsētas dome darbojas kā šī procesa koordinatore pašvaldības struktūrām un privātiem uzņēmumiem. Kopumā uz Daugavpili ir nogādāti 10 000 jaunā tipa testu. Daugavpils pilsētas dome jau ir izveidojusi testējamo nodaļu un pašvaldības uzņēmumu, kā arī dažu firmu sākotnējo sarakstu, kas tiks papildināts. Jebkurš privāta uzņēmuma pārstāvis var vērsties domē un saskaņot testu saņemšanas laiku “E. Gulbja laboratorijā”. Pēc tam ieradīsies laboratorijas kurjers un paņems paraugus. Atsevišķas domes struktūras, piemēram, uzņēmums "Daugavpils satiksme", jau ir veikušas savu darbinieku testēšanu.
Dalība seminārā par notekūdes apsaimniekošanas izaicinājumiem
09/2020
Informācija par pētījumu 30/09/2021 atspoguļota seminārā par notekūdens apsaimniekošanas izaicinājumiem kurā piedalījās zinātnieki, likumdevēji un ūdenssaimniecības pārstāvji no visām Baltijas reģiona valstīm (vairāk kā 50 jomas speciālisti, klātienē un attālināti). Piedalījās arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas pārstāvji. Tālis Juhna uzstājās ar referātu “Notekūdens izmantošana COVID-19 monitoringam Latvijā”
Veicot siekalu testus Kuldīgā atklāti septiņi jauni Covid-19 inficētie
09/2020
No pirmdienas, 2020. gada 28. septembra, Kuldīgas iedzīvotāji var brīvprātīgi veikt bezmaksas Covid-19 siekalu testus. TV3 Ziņas noskaidroja, ka no vakardien atnestajiem 575 siekalu paraugiem, Covid-19 atklāts septiņos gadījumos. E. Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzskata, ka šie siekalu testi sevi ir attaisnojuši, jo tos var lietot ļoti plašam cilvēku skaitam. Atklātie septiņi gadījumi procentuāli esot gana daudz, pēc Gavara teiktā. Ņemot vērā Covid-19 slimības uzliesmojumu uzņēmumā SIA “Kuldīgas tekstils”, Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju īstenos pilotprojektu Covid-19 analīžu veikšanā, noņemot siekalu analīzes. Analīzes iedzīvotāji varēs nodot bez maksas un pēc brīvprātības principa. Šādu iespēju Kuldīgā piedāvās tikai trīs dienas – 28., 29. un 30. septembrī.
Brīvprātīgi var nodot siekalu testus uz Covid-19
09/2020
Kuldīgas novada iedzīvotājiem trīs dienas ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas nodot jauna veida analīzes un pārliecināties, ka viņus Covid-19 nav skāris. Tā kā pēdējās dienās saslimšanas uzliesmojums skāris uzņēmumu "Kuldīgas tekstils", siekalu testa iespēju noorganizējusi novada dome kopā ar E.Gulbja laboratoriju. To atbalsta arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Sākotnēji Kuldīgai tiks piegādāts 3000 komplektu, vajadzības gadījumā – vēl 3000.
Jēkabpilī notiek plaša testēšana, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanu siekalās
Jēkabpilī veikta plaša SARS-CoV-2 testēšana siekalās - testi veikti vairāk nekā 600 cilvēkiem. Jēkabpils mērs Aivars Kraps aģentūrai LETA stāstīja, ka veikta plaša mērķa grupu - skolotāju, sociālo darbinieku, policistu un citu - testēšana. Covid-19 izplatīšanās process sācis kļūt nekontrolējams, atzina Kraps, atzīmējot, ka saslimšanas gadījumi konstatēti gan skolās, gan slimnīcā un citur.
Siekalu testi masu testēšanas nodrošināšanai
09/2020
Siekalu parauga ņemšana nav eksprestests. Materiāla analizēšana, lai noteiktu, vai siekalas ir inficētas ar Covid-19, aizņems tikpat daudz laika, cik ierastā rīkles un deguna materiāla analizēšana. Ja cilvēks ir infekciozs, siekalu analīzes to uzrādīs. “Pati metode, analīzes metode nemaz nemainās,” norāda “E. Gulbja laboratorijas” ārsts Didzis Gavars. Siekalu parauga analīzei ir divi plusi. Pirmkārt, spļaušana ir mazāk nepatīkama par rīkles un deguna kairinājumu. Otrkārt, un tas būtiskāk – šīs analīžu ņemšanas metodes ieguvums ir laiks, kas paiet, savācot materiālu. Speciālisti saskaitījuši – lai dažu dienu laikā testētu sešus tūkstošus kuldīdznieku, vajadzētu aptuveni 50 medmāsu. Lai savāktu 6000 trauciņus ar siekalām, medicīnas personāls nav vajadzīgs. “Ir svarīgi aptvert daudz cilvēku operatīvi un ātri, pieejamos laikos un vietās. Un līdz ar to jau mēnešiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē mēģina to izdarīt,” skaidro Gavars. Pašlaik kuldīdznieku testēšana notiek valsts pētījumu programmas ietvaros. Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis sarunas laikā vairākkārt uzsver – metode ir sevi pierādījusi un efektīva. Tomēr tā ir paredzēta masveida testēšanai. Siekalu analīzes turpmāk varētu tikt ņemtas līdzīgā situācijās kā Kuldīgā, proti, meklējot inficētos pūlī, piemēram, pansionātos, skolās vai lielos uzņēmumos. Tomēr vispirms Kuldīgas pieredze tiks analizēta un vajadzības gadījumā pilnveidota.
Pētnieki piedalās starptautiskos vebināros par notekūdeņu testēšanu un metožu pilnveidošanu
09/2020
2020. gada 15. oktobrī pētnieki piedalījās Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) organizētā webinārā “Surveillance of COVID-19 virus in wastewater: Where we stand “. Iegūtā informācija tiks izmantota paraugu ņemšanas metodikas pilnveidošanai. Paraugu ņemšanas stratēģija un analīžu veikšanas plāns apspriesti EC Joint Research Centre organizētos video semināros, kuru mērķis ir izstrādāt vienotu notekūdeņu epidemioloģijas sistēmu Eiropā.
Latvijā strādā pie siekalu testa Covid-19 diagnostikai
09/2020
Valsts pētījumu programmas ietvaros notiek darbs pie siekalu testu lietošanas Covid-19 diagnostikai, Latvijas Radio atzīmēja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Šobrīd vispārpieņemtais veids, kādā notiek analīžu paraugu ņemšana, ir nepatīkams, bet dažiem arī sāpīgs. Dumpis uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad to varētu darīt praksē, taču īpaši parocīgs tas būtu gadījumos ar bērniem.
"Bior" direktors Aivars Bērziņš stāsta par institūta iesaisti Covid-19 pētniecībā
09/2020
Zinātniskais institūts „BIOR” ir viens no sadarbības partneriem Valsts pētījuma programmas „COVID-19 seku mazināšanai” projektā „Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā". BIOR veiktajā pētījumā īpaša uzmanība tiks pievērsta mājdzīvniekiem, kuru saimnieki inficējušies ar koronavīrusu. Projekta mērķis - izmantojot multidisciplināru pieeju, raksturot SARS-COV-2 epidemioloģisko izplatību Latvijā un izstrādāt efektīvas nākotnes epidēmiju kontroles stratēģijas.
Covid-19 klātbūtne tiks pētīta notekūdeņos un mājdzīvniekos
08/2020
Institūta “BIOR” direktors Bērziņš ReTV Ziņām skaidro: “Mums šī informācija ir nepieciešama tādam nolūkam, lai mēs būtu gatavāki nākotnes pandēmijām. Jo esošā pandēmija parāda to, ka ir ārkārtīgi daudz momentu, vietas – gan sabiedrības veselības institūcijām, gan veterinārajām institūcijām jābūt gatavākām. Ja mēs monitorējam šādu vīrusu parādīšanos notekūdeņos, mēs varam būt gatavāki šo pandēmiju novēršanai konkrētās vietās, konkrētos reģionos. Tas ir sava veida signāls, kas parāda to, ka potenciāli varētu drīzumā būt slimības uzliesmojums”.
Covid-19 monitorēšana notekūdeņos - starptautiska sadarbība Eiropas līmenī
07/2020
Tiek izstrādāta metode, kas palīdz noteikt SARS-CoV-2 klātbūtni notekūdeņos un izplatību vidē, tādējādi savlaicīgi identificējot, monitorējot un prognozējot infekcijas uzliesmojumus tiek veikta sadarbojoties ar Eiropas līmenī koordinēto iniciatīvu.
Tiks izstrādāta metode Covid-19 monitorēšanai notekūdeņos, lai noteiktu vīrusa izplatību vidē
07/2020
Projekta ietvaros tiks izstrādāta jauna monitoringa metode, kas palīdz noteikt koronavīrusa pārnesi notekūdeņos un izplatību vidē. Ar šo metodi jau tikusi konstatēta vīrusa klātbūtne neattīrītajos notekūdeņos, bet vīruss nav atrasts paraugos, kas ņemti no notekūdeņiem pēc to attīrīšanas.
Covid-19 pētījumu programmā tiks īstenoti desmit projekti
07/2020
Covid-19 valsts pētījumu programmā līdz gada beigām īstenos 10 projektus. Starptautisko zinātnisko ekspertu augstāk novērtētajos pētījumos piedalās Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un vēl vairāki citi zinātniskie institūti.
► Datu pieejamība tiešsaistes vietnēs
Ievērojot atvērtās zinātnes principu, iegūtie SARS-CoV-2 genoma dati tiek augšupielādēti GISAID datubāzē un ir brīvi pieejami Nextstrain platformā. Papildus tam dati tiek sagatavoti deponēšanai Covid-19 datu portālā (EBI).
Informācija par pirmajiem notekūdens analīžu rezultātiem ir ievietota atvērto datu repozatorijā un caur Latvijas tīro tehnoloģiju klāsteri nodota šī organizācijas sadarbības partneriem.