Izglītības loma bēgļu un migrantu integrācijā: SIRM transnacionālā pieredzes apmaiņa Īrijā

Īrija pēdējo gadsimtu laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – no tradicionālas emigrācijas valsts tā ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajiem imigrācijas galamērķiem Eiropā. Kopš 2022. gada migrācijas apjomi sasnieguši vēsturiski augstu līmeni, ko veicinājis gan pieprasījums pēc darbaspēka, gan nepieciešamība nodrošināt cilvēku aizsardzību humānu apsvērumu dēļ. Īrijā patvērumu raduši vairāk nekā 100 000 Ukrainas bēgļu, bet kopējais imigrantu skaits 2024. gadā tuvojas 150 000, liecina Īrijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lai veicinātu raitāku administratīvo procesu, Īrija ir ieviesusi “safe countries” sarakstu, kas, balstoties uz International Protection Act 2015, ļauj paātrināti izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus no konkrētām valstīm. Pieteicējiem no šīm valstīm intervijas datums tiek piešķirts jau pieteikuma iesniegšanas dienā, būtiski samazinot gaidīšanas laiku. 

Korka – valsts otrā lielākā pilsēta – pēdējo divdesmit gadu laikā izveidojusi stabilu atbalsta sistēmu bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanai, realizējot gan valsts nodrošinātas atbalsta programmas, gan daudzveidīgas, uz kopienu balstītas iniciatīvas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai, tostarp radošās, mūzikas un sporta aktivitātes.

SIRM transnacionālo vizīšu (Transnational Learning Meeting combined with Study Visit – TLM & SV) mērķis ir veicināt partnervalstu sadarbību un pieredzes apmaiņu par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem bēgļu un migrantu uzņemšanā, kā arī efektīvām atbalsta iniciatīvām. Īrijas vizīte bija veltīta izglītības pieejamībai un tās lomai integrācijas procesā, kā arī Korkas pieredzei bēgļu uzņemšanā – gan no Ukrainas, gan no citām trešajām valstīm. Divu dienu vizīti ar tematiskām prezentācijām, tikšanās reizēm un organizāciju apmeklējumiem organizēja partneri no Munsteras Tehnoloģiskās universitātes (MTU).

SIRM partneriem tika prezentēti vairāki nozīmīgi labās prakses piemēri, kas veicina bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu integrāciju sabiedrībā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un kultūras dzīvē Īrijā.

Vizītes dalībnieki iepazinās ar iniciatīvām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību, kopienu integrācijas veicināšanu un radošajām aktivitātēm, tostarp – Īrijas uzņēmējdarbības un investīciju uzņēmuma Broadlake un Dublinas Tehnoloģiskās universitātes (TUD) pirmo tiešsaistes pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības kursu bēgļiem un migrantiem Īrijā; Korkas grāfistes domes (Cork County Council) iniciatīvu “Creative Communities” radošo prasmju un iekļaujošas sabiedrības veicināšanai; Korkas sporta partnerību (Cork Local Sports Partnership), kas popularizē daudzveidību un iekļaušanu caur sportu; mūzikas projektu “A Journey into DJ Culture & Beat Making”.

Tika prezentēti arī atbalsta mehānismi saistībā ar institucionālo atbalstu un dzīvesvietu nodrošināšanu: Korkas Migrantu centrs (Cork Migrant Centre) – piedāvā bezmaksas un konfidenciālas konsultācijas par imigrācijas jautājumiem, piekļuvi valsts pakalpojumiem un sociālā atbalstu; Īrijas Bēgļu padome (Irish Refugee Council) – spēlē nozīmīgu lomu bēgļu atbalstā visā valstī. Savukārt mājokļu atjaunošanas iniciatīva “DIYSOS “Build for Ireland””, kas tiek īstenota vietējā TV realitātes šova ietvaros, īsā laikā nodrošināja sešu vēsturiskos mājokļu renovāciju Ukrainas bēgļiem Kingston College, Mitchelstown, aktīvi iesaistoties vietējai kopienai, uzņēmējiem un brīvprātīgajiem. 

Savukārt SIRM partneru pieredzes apmaiņa un diskusijas par izglītības politiku bēgļu un migrantu kontekstā apliecināja, ka visās iesaistītajās valstīs ir gan līdzīgi izaicinājumi, gan arī līdzīgas pieejas to risināšanai.

Savukārt SIRM partneru pieredzes apmaiņa un diskusijas par izglītības politiku bēgļu un migrantu kontekstā apliecināja, ka visās iesaistītajās valstīs ir gan līdzīgi izaicinājumi, gan arī līdzīgas pieejas to risināšanai. Jāatzīmē arī, ka SIRM partnerības pieredzes apmaiņa veicināja to, ka Itālijas Brindisi pašvaldība pārņēma Latvijas SIF pieredzi saistībā ar VPA, ieviešot “information desk for newcomers”. Savukārt Latvija iedvesmojas no Polijas, kas aktīvi un daudzveidīgi organizhttps://livelatvia.lv/ē atbalsta aktivitātes skolās, t.sk. bērnu integrācijas nometnes, asistēšanu mācību procesā u.c.

Polijas pieredze bēgļu izglītībā
Polijā ir aptuveni 21 000 izglītības iestāžu, un 67% no tām mācās ārvalstu pilsonības skolēni – kopā 352 500 bērnu. No tiem 84% ir no Ukrainas, bet pārējie – no Baltkrievijas, Krievijas, Gruzijas un citām valstīm, semināra laikā dalījās Žešovas Reģionālā sociālās politikas centra pārstāvji. Līdzīgi kā Latvijā, ārvalstu skolēniem tiek nodrošinātas vairākas atbalsta iespējas (līdz 12 mēnešiem):

• Bezmaksas papildus poļu valodas nodarbības individuāli vai grupā.
• Skolotāja palīgs, kas runā skolēna dzimtajā valodā.
• Papildu atbalsta stundas mācību priekšmetos, kas palīdz skolēniem sasniegt nepieciešamo zināšanu līmeni.

Papildus tiek īstenotas arī tādas prakses kā starpkultūru asistents, ko skola var nodarbināt, lai palīdzētu skolēniem iekļauties skolas vidē, kā arī –  sagatavošanas klases, kas ļauj pielāgot mācību procesu skolēna spējām un vajadzībām, t.sk.arī psiholoģiskajām. Mācības šajās klasēs turpinās līdz mācību gada beigām ar iespēju to saīsināt vai pagarināt un vienā klasē var būt līdz 15 skolēniem.

Slovākijas pieredze bēgļu izglītībā

Kopš 2022. gada februāra Slovākija ieradušies vairāk nekā 3,5 miljoni Ukrainas bēgļu. Līdz 2025. gada septembrim ar aktīvu pagaidu aizsardzības (PA) statusu valstī uzturējās virs 137 000 bēgļu, tostarp ap 41 000 bērnu (30%). No tiem 10 700 bērni bija uzņemti valsts izglītības iestādēs, kamēr daudzi tūkstoši joprojām neapmeklēja formālo izglītību un bija ārpus uzskaites redzesloka. Līdzīgi kā Latvijā, arī Slovākijā bērniem ar PA statusu ar likumu nav noteikta obligāta vietējo skolu apmeklēšana.

Lai risinātu šo situāciju, Slovākijas UNHCR apkopoja datus no simtiem bēgļu ģimeņu, kuras meklēja palīdzību bērnu uzņemšanā skolās 2023./2024. un 2024./2025. mācību gadā. Dati tika nodoti Izglītības ministrijai (MoE) un Nacionālajam izglītības un jaunatnes institūtam (NIVAM), nodrošinot arī iespēju regulāri informēt vecākus par izmaiņām un uzņemšanas procedūrām. Starp galvenajām problēmām tika minēta nepietiekama pirmsskolu un skolu kapacitāte, kā arī pastāvīgs skolotāju trūkums.

Prešovas pašpārvaldes reģions kopā ar UNHCR un citiem partneriem kopš 2022. gada meklē risinājumus bēgļu atbalstam, t.sk. izglītības jomā. Piemēram, UNHCR atbalsta T. Ševčenko apvienotas skolas darbību Prešovā – vienīgā bilingvāla slovāku–ukraiņu skola –, nodrošinot IT un robotikas aprīkojumu. Ilgstoša sadarbība tika formalizēta 2025. gada augustā, parakstot saprašanās memorandu starp Prešovas pašpārvaldes reģionu un UNHCR.

Projekta SIRM mērķis ir veicināt efektīvāku valsts un reģionālo politiku bēgļu un migrantu sociāli ekonomiskajai integrācijai, pilnveidojot esošās programmas vai izstrādājot jaunas. Projekts tiek īstenots Interreg Europe 2021–2027 programmas ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, un tā kopējais budžets ir 1 785 576 EUR. Latvijā projekts fokusējās uz Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas jautājumiem.

Vairāk par projektu un labas prakses piemēriem:
 www.interregeurope.eu/sirm
 www.facebook.com/SIRM.InterregEurope