LU konference
Projekta “Zaļā infrastruktūra mežam un kokiem” (GIFT) 3. starpreģionālais tematiskais seminārs “Integrēta zaļā infrastruktūra bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un ekosistēmu pakalpojumiem”, kas notika šī gada 24. septembrī, pulcēja vairāk nekā 60 ekspertus, zinātniekus, politikas veidotājus un profesionāļus no visas Eiropas, gan klātienē Rīgā, gan tiešsaistē, lai prezentētu un apspriestu inovatīvas pieejas zaļajai infrastruktūrai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un noturībai pret klimata pārmaiņām. Semināru un tam sekojošo studiju vizīti rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC), GIFT projekta ietvaros, apvienojot tematiskas diskusijas ar praktisku gadījumu izpēti, sniedzot projekta partneriem un ekspertiem vērtīgu ieskatu veiksmīgās stratēģijās dabas risinājumu integrēšanai gan Latvijas pilsētās, gan lauku teritorijās.
Semināru atklāja LU ESZF ESASAC direktore Dr. Zane Zeibote, kam sekoja LU ESZF zinātņu prodekānes Prof. Dr. Ivetas Reinholdes ievada uzruna. Savukārt, galveno semināra uzrunu sniedza Jānis Ušča, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes Nozaru politikas plānošanas nodaļas vadītājs, prezentējot Rīgas pilsētvides apzaļumošanas plānu kā vērienīgu un uz nākotni vērstu pilsētas noturības piemēru, izmantojot dabas un zaļās infrastruktūras risinājumus.
Semināra turpinājumā sekoja GIFT projekta partneru labo prakšu prezentācijas, demonstrējot plašu klāstu ar zaļās infrastruktūras plānošanas un ieviešanas pieejām. Spānijas, RIA nodibinājuma, ainavu arhitekte Klaudija de Sas Truhillo prezentēja Barbanzas ekosociālo laboratoriju — dzīvo laboratoriju daudzfunkcionālai zemes apsaimniekošanai un kolektīvai zemes pārvaldībai. Turpinājumā Zviedrijas Vesterjētlandes lēnes administratīvās padomes dabas aizsardzības vecākā eksperte Anna Stenstrēma prezentēja pieeju vecu koku pilna dzīves cikla plānošanai, izmantojot lietussargu sugas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Beļģijas Flandrijas Zemes aģentūras projektu vadītājs Tims Van Kauvenbergs iepazīstināja dalībniekus ar iniciatīvu “Ūdens ainava” (“Water-Land-Scape”), kas paredz ūdens un zemes izmantošanu ilgtspējīgu ainavu veidošanai. Nākamās runātājas – Nīderlandes Frīzlandes provinces projektu vadītājas - Sītske Pennekampa un Taņa Tuentere prezentēja Frīzlandes agromežsaimniecības tīklu jeb sadarbības modeli, kas saista lauksaimniecību ar bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vācijas biedrības “Leipciga laista” (Leipzig gießt) projekta eksperts Torstens Mēners iepazīstināja ar projektu, kurā tiek izmantoti digitālie rīki, lai nodrošinātu koku laistīšanu pilsētās, bet Itālijas Rimini provinces projektu vadītājs Enriko Angileri prezentēja Rimini piejūras parku (Parco del Mare), savā prezentācijā akcentējot piekrastes atjaunošanu, izmantojot integrētu zaļo infrastruktūru. Slovēnijas Mežsaimniecības institūta projektu vadītāja Tjaša Baloha savā prezentācijā uzsvēra dzīvžogu izmantošanas bioloģiskās daudzveidības dzīvotņu un kultūras mantojuma elementu saglabāšanai nozīmīgumu. Savukārt, Horvātijas Zagrebas pilsētas projektu vadītājs Jurica Ambrožičs prezentēja Zagrebas zoodārza modernizācijas plānu, kas palīdz nodrošināt pilsētas bioloģisko daudzveidību. Noslēgumā Slovēnijas Uzņēmējdarbības atbalsta centra L.T.D. “Kranj” projektu vadītāja Mateja Korošeca iepazīstināja semināra dalībniekus ar starpnozaru sugu un dzīvotņu aizsardzības uzlabošanas pasākumiem Triglavas Nacionālajā parkā.
Semināram sekojošās GIFT projekta partneru studiju vizītes laikā, tās dalībniekiem tika sniegts ieskats par zaļās infrastruktūras, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un dabas aizsardzības principu piemērošanu praksē. Studiju vizīte sākās Siguldas pilsētā, kas ir daļa no Gaujas Nacionālā parka. Pēc ierašanās Siguldā, Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes projektu koordinators Jēkabs Dzenis GIFT projekta delegācijai prezentēja ilgtspējīgu ainavu apsaimniekošanas iespējas, tās veiksmīgi apvienojot ar vietējo dabas ekosistēmu un pilsētas attīstību. Nākamajā vizītes daļā, Turaidas muzejrezervātā, projekta partneri, tā administrācijas vadībā, iepazinās ar kultūras un vēstures mantojuma harmoniskas apvienošanas iespējām ar vides aizsardzības mērķiem. Nākamā studiju vizītes diena sākās ar Rīgas lielākā parka – Mežaparka apmeklēšanu, demonstrējot to kā pilsētas meža apsaimniekošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un sabiedrības iesaistīšanas piemēru, jo īpaši uzsverot, ka daudzfunkcionāla zaļā zona var kalpot gan ekoloģiskiem, gan sociāliem un kultūras mērķiem. Vizītē Mežaparkā projekta partnerus sagaidīja SIA “Rīgas Meži” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Ivo Vinogradovs, kas pastāstīja par Mežaparka attīstībā ieguldīto darbu, patreizējo situāciju un nākotnes plāniem, kā arī atbildēja uz dalībnieku jautājumiem. Studiju vizīte noslēdzās ar Jūrmalas Ragakāpas dabas parka apmeklējumu, kurā projekta dalībnieki iepazina Baltijas jūras piekrastes kāpu ekosistēmas aizsardzību, kam ir izšķiroša nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un kas ir viens no Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) objektiem Latvijā.
GIFT projekta vizītes Latvijā laikā tās dalībnieki iepazina integrētas zaļās infrastruktūras pieaugošo nozīmi kā spēcīgu atbildi uz klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un urbanizācijas procesiem Latvijā. Apvienojot teoriju un praksi, kā arī savu praktisko pieredzi, GIFT projekta partneri mērķtiecīgi uzlabo un ievieš politikas instrumentus savās valstīs un reģionos, lai veicinātu efektīvu, uz pierādījumiem balstītu dabas risinājumu īstenošanu, nodrošinot noturību un ilgtspēju, kā arī uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
